Spītīgās vēja meitas – anemones

Stāsta Sanita Reinberga

• Puķkope, kopā ar vīru Raivi saimnieko savā stādaudzētavā Puķu lauki.
• Daudzas Latvijā aizmirstas ziemcietes padara par modes puķēm – māca saskatīt to unikalitāti un novērtēt.
• Zināšanas guvusi Bulduru dārzkopības vidusskolā, strādājot Kokaudzētavā Baltezers un dārzniecībā Vācijā.

Bagātās vēja meitas

Skatoties uz slaidajiem un līganajiem anemoņu ziedkātiem, kas tur vizuāli vienkāršos, bet simpātiskos ziediņus, mazliet grūti noticēt, ka anemoņu nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda anemos, kas nozīmē – vējš.

Šķiet – kas tādam trauslumam var būt kopīgs ar vēju?! Izrādās, apkārt klīst leģenda, ka anemoņu ziedi atveras, tikai pūšot vējam, un tāpēc tām patīk augt vējainās vietās.

Citi lasa

Skandāls

«Ķibeles nepamet grēcīgo cilvēku…» Olga Dreģe izteikusies par bijušā kolēģa Dzelzīša skandālu

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Pirmoreiz par anemonēm esot sācis runāt sengrieķu dabas pētnieks Teofrasts, nodēvējot tās par vēja meitām.

Tieši, pateicoties viņam, vārds anemones kļuvis par visas ģints nosaukumu. Un anemoņu ģints ir bagāta! Tajā ietilpst aptuveni 100 sugu daudzgadīgi augi, kas aug mežos, pļavās, kalnos, un ar daudziem no tiem katrs vismaz reizi dzīvē ir sastapies.

Piemēram, pavasarī ziedošās baltās vizbulītes (Anemone nemorosa), dzeltenās vizbulītes (Anemone ranunculoides), meža anemones (Anemone sylvestris), ko pazīst kā Daugavas vizbuļus… Jā, arī tās ir anemones.

Atšķirība tikai tajā, ka lielajā anemoņu ģintī ietilpst sugas, kas zied pavasarī, un ir otra grupa – rudens pusē ziedošās. Šoreiz par tām!

Iepazīšanās

Tātad visas vasaras otrajā pusē un rudenī ziedošās anemones tiek sauktas par rudens anemonēm. Piemēram, tūbainā anemone (Anemone tomentosa), ko dažreiz dēvē arī par vīnlapu anemoni, sāk ziedēt visagrāk, jau jūlija vidū.

Tūbainā anemone ir pati izturīgākā no rudenī ziedošajām un droši var augt visā Latvijas teritorijā. Tā iztur arī lielāku sausuma periodu, necilāku augsni. Starp citu, tūbainā anemone ir Latvijas dārzos pati sastopamākā.

Arvien populārāka kļūst arī Japānas anemone (Anemone japonica), kas ar ziediem sāk priecēt nedaudz vēlāk, parasti augustā, septembra sākumā. Tiesa, jāņem vērā, ka Japānas anemones ir jutīgākas un kāro pēc labāk piemeklētas augsnes – tai jābūt trūdvielām bagātai un pietiekami mitrai. Japānas anemonei vismazāk patiks atrasties tiešā saulē. Pirmajā gadā to uz rudeni un ziemu pat iesaka apsegt, jo pieredze rāda, ka bargās ziemās var izsalt.

Tad vēl ir Hubejas anemone (Anemone hupehensis), kas arī sāk savu ziedēšanu salīdzinoši vēlāk, toties – zied visilgāk, pat līdz oktobrim.

Mūsdienās anemones diezgan daudz tiek krustotas, un selekcionāri rada arvien jaunas hibrīdas šķirnes.

Ja Hubejas anemoni sajauc ar Japānas anemoni, veidojas Japānas hibrīdi. Atšķirt tās var pēc nosaukumā iekļautā vārdiņa hibrīds jeb hybrid. Piemēram, dikti smalkas ir jaunās Japāņu hibrīdu šķirnes no licencētās Swan jeb gulbju sērijas.

Piekrītu – ļoti skaistas, un, ieraugot tādas ārzemju žurnālos, sagribas uz līdzenas vietas! Savam priekam katrs var tās, piemēram, pasūtīt internetā un pamēģināt. Es gan tikai negribētu piekrist apgalvojumam, ka moderno šķirņu anemones zied visu vasaru.

Mūsu platuma grādos tā gluži nav, jo pavasari ir vēlāki un augi līdz ar to arī mostas vēlāk. Vēl jārēķinās, ka modīgās šķirnes ir augumā zemākas (dažas ap 40 cm) un pats auga cers ir mazāks.

Prasības pret dzīvi

Par spīti sugu dažādībai, vizuāli visas rudens pusē ziedošās anemones ir diezgan līdzīgas. Atkarībā no krustojuma tikai nedaudz izmainās lapu forma un struktūra.

Piemēram, Hubejas anemonēm pretstatā Japānas anemonēm ir stingrākas, izturīgākas lapas. Taču prasības pēc augsnes tām ir vienādas – labi jutīsies trūdvielām bagātā, mitrā, labi drenētā augsnē.

Tā kā anemone pēc savas ģenētikas ir meža augs, tai patīk pusēna, bet noteikti ne pilnīga ēna.

Raksturīgi, ka šķirnes, kas zied vēlāk, septembra sākumā, iestādītas ēnā, agros rudeņos nepaspēs uzziedēt. Kā es saku – labi, ja anemones kājas, proti, auga apakšējā daļa, ir noēnotas, bet galva ir saulītē. To var panākt, stādot starp citiem augiem.

Meža gēns patiesībā pat diktē to, ka anemonēm nepatīk augt vienām pašām atklātā vietā, tām vajadzīgs kaimiņš, kompānija.

Ar ko anemones uzcienāt?… Man tuva ideja, ka mēslot augu vajag tikai tad, kad, skatoties uz to, šķiet, ka kaut kas nav lāgā. Ja augs ir veselīga izskata, tad tam nevajag papildu mēslojumu. Protams, ja augsne ir liesāka, ar to var panākt, lai labāk ieriešas ziedpumpuri, bet es pati anemones nekad speciāli nemēsloju.

Dzīvelīgie bērniņi

Jā, ik pa laikam kāds pasūdzas – anemonei pie manis nepatīk, vairs nav, iznīka… Tad tās, visticamāk, ir bijušas ļoti sausas, smilšainas augsnes, varbūt vietas, ko apspīd tieša saule.

Taču tajā pašā laikā man ir aizaudzis lauks, kur agrāk bija krāšņumdobes, bet kur pašlaik izveidojusies pļava, kas vairs netiek nedz laistīta, nedz ravēta, tikai nopļauta ar trimmeri…

Un – anemones, kas tur stādītas pirms divdesmit gadiem, aug griezdamās. Iespējams, atbilde ir tajā, ka manā dārzā ir smaga, mālaina augsne, kurā mitrums turas arī karstā vasarā.

Tā ka – ja anemone ieaugas, to nav nemaz tik viegli dabūt ārā.

Citreiz vēl dzirdēti stāsti – pa ziemu laikam izsala, šogad vairs nav… Pat ja izskatās, ka anemone ir izsalusi, noteikti nevajag rakt augšā augsni un censties stādīt vietā ko citu.

Anemonei raksturīgi, ka tā vairojas ar sakņu atvasēm, tāpēc bieži gadās, ka mamma ir nosalusi, bet pēc kāda laika (tas var notikt arī pavēlu jūnijā un pat pēc vairākiem gadiem) savus degunus no zemes sprauc ārā bērniņi.

Anemonei ir ļoti dzīvelīgas saknes, un man pašai dārzā gadījies, ka pavasarī to vieta ir tukša, bet vēlāk nāk vesels bars jaunu anemonīšu. Superīgi!

Ar ko kombinēt?

Ir vairāki varianti

• Dobi vari veidot tā, lai tajā ziedētu tikai rudenī ziedošie augi. Tad labi kaimiņi anemonēm būs sudrabsveces, persikārijas – rozā, baltas vai sarkanas.
• Tikpat labi vari veidot dobi no augiem ar dažādu ziedēšanas laiku. Tad izvēlies blakus likt ehinācijas, heihēras.
• Tā kā anemonei ir margrietiņas tipa zieda forma, skaisti izskatīsies, ja tās kombinēs ar ziediem, kas kā vārpiņas slejas vertikāli. Ja vēlies kombinēt ar līdzīgas formas ziediem, labi iederēsies helēnijas, rudbekijas, līdzīgi rozīgos toņos ir arī ehinācija ‘Rubinstern’.
• Labi anemones sader kopā ar graudzālēm – miskantēm, molīnijām, sārēm.
• Priekšpusē vari stādīt zemākus augus, piemēram, pelašķus, dienziedes. Vienlaikus tas dos arī noēnojumu anemones kājām.
• Dabā anemones veido tādas kā kolonijas jeb lielākas ziedu grupas, tāpēc arī dārzā efektīgāk tās izskatīsies, ja tiks stādītas grupās, vismaz sākot no trijiem stādiem, nevis kā viens atsevišķs cers. Stādīšanas attālums ap 40 cm.

4 audzēšanas likumi

1. Stādi centimetru dziļāk, nekā stādiņš audzis podā, bet ne vairāk.
2. Pēc noziedēšanas ziedkātus vari atstāt uz ziemu – mežonīgākos pļavveida tipa stādījumos tas izskatās ļoti dekoratīvi. Savukārt, ja anemones aug dārza reprezentatīvajā zonā, kur nepiestāv mežonīga savvaļa, ziedkātus vari nogriezt. Galvenais ir nenogriezt visu līdz zemei, bet atstāt ap 30–40 cm.
3. Negaidi, ka rudens anemones jau aprīlī bāzīs no zemes ārā degunu. Tā kā tās ilgi zied, tām arī ilgāk jāčuč – tāpēc nesabaidies par agru, ka anemone nosalusi.
4. Japānas anemones labāk pārstādi un dali pavasarī, nevis rudenī, jo tās ir trauslākas, jutīgākas un pēc sakņu traumēšanas tām var būt grūtāk pārziemot. Vismaz pirmajā gadā uz ziemu Japānas anemones vēlams piesegt.

Iesaka puķu eksperte Marija Semerova, Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas vadošā dārzkopības speciāliste:

Divi fakti, kas jāņem vērā, audzējot anemones

• Pirmais – anemonēm, tāpat kā jebkuram augam, patīk augt auglīgā, trūdvielām bagātā augsnē, bet ar labu drenāžu. Tādēļ izvēlies vietu, kur nekrājas rudens un pavasara lietus, kā arī ziemas atkušņu ūdeņi. Pirms ziemošanas vēlā rudenī uzber ceram sausu kūdru un noteikti uzliec pārsegu, lai kūdra ziemas periodā nekļūst mitra. Būtībā vari izmantot jebko, lai tikai augs tiktu pasargāts no samirkšanas. 
• Otrais – uzmanīgi izvēlies stādus. Stādi podos audzētus, nevis kailsakņus. Lai cik skaisti šī ziemciete rudenī ziedētu kaimiņa dārzā, labāk izbaudi šo krāšņumu iztālēm. Iemesls? Sēne – bumbuļu sklerocīnija (Dumontinia tuberosa), kura parazitē anemoņu audzēs uz to sakneņiem un kas ir spējīga iznīcināt visu anemoņu ceru un audzi. Ja sēne ieperinājusies, pavasarī augsnes virskārtā redzami brūni, palieli sēņu kausiņi uz gara kātiņa, kas gan slēpjas augsnē, gan arī stiepjas pa virszemi. Parasti to ierauga tikai tad, kad aizgājis bojā anemoņu cers. Kā cīnīties? Diemžēl nekā. Vienīgais, ko varu ieteikt, – tajā vietā augsni izrakt (cerībā, ka ir izņemta visa inficētā augsne) un aiznest pēc iespējas tālāk no dārza. Izrakto vietu aizpildi ar svaigu augsni, taču anemones tur vairs nekad nestādi.

Kur nopirkt stādus?

• Stādaudzētavā Puķu lauki.
• Stādaudzētavā Baižas.
• Kokaudzētavā Bulduri.
• Stādaudzētavā Blīdene.
• Stādaudzētavā Siguldas dārznieks.

Vidēji viens anemones stādiņš maksā ap 3 eiro.