Sparģeļu audzēšanas rokasgrāmata

Vai arī tavā dārzā smukumam aug vecmāmiņas sparģelis? Iespējams, tas atceļojis no kāda muižas dārza, kad tos 18.–19. gadsimtā sāka audzēt Latvijas teritorijā. Agrākos laikos sparģeļus dēvēja par ķeizara dārzeņiem, ko pasniedza ar izcilām šķiņķa piedevām. Sparģeļi (Asparagus officinale L.) ir ļoti veselīgi, tagad tos ēd visā Eiropā, bet vispār sparģeļu dzimtene ir Vidusjūras reģions. Savvaļā tie aug Eiropas rietumu daļā, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Pirmie sparģeļus ēšanai sāka audzēt senie ēģiptieši, iecienīti tie bijuši arī Senajā Grieķijā un Romā. Tagad? Ir daži, kas sparģeļus Latvijā audzē pa pushektāram un vairāk, taču kādu dobi savā dārzā vari ierīkot arī tu. Kaut vai lai pārsteigtu sevi un citus! Visgardākie un vērtīgākie ir uzreiz novāktie sparģeļi.

Kāpēc sparģeļi ir vērtīgi?

• Satur folātus, kas nepieciešami sirds un asinsvadu sistēmas normālai darbībai. Daudzas sparģeļos esošās vielas piedalās cukura un holesterīna līmeņa regulēšanā. Sparģeļos esošais kālijs kopā ar aminoskābi asparagīnu veicina diurētisko efektu.
• Sparģeļi satur specifisku ogļhidrātu inulīnu, kas sekmē labo baktēriju Bifidobacteria un Lactobacilli vairošanos un aktivitāti resnajā zarnā, tātad apgrūtina nevēlamu baktēriju darbību zarnu traktā.
• Sparģeļi būtu jālieto grūtniecēm un sievietēm, kas gatavojas ieņemt bērniņu, jo folāti (folskābe) nepieciešami tieši grūtniecības pirmajā mēnesī DNS sintēzei un augļa muguras smadzeņu attīstībai.

Zaļos vai baltos?

Atkarībā no audzēšanas tehnoloģijas tu vari iegūt baltos vai zaļos sparģeļus. Ja tos audzē, speciāli apraušot ar zemi, jaunie dzinumi veidojas un nobriest augsnē, un tad tie ir balti. Savukārt virs zemes augošie dzinumi ir zaļā krāsā.

Baltie dzinumi ir maigāki, zaļie – vairāk pārkoksnējas, toties tiem ir izteiktāka garša un augstāks bioloģiski aktīvo vielu saturs.

Kur stādīt?

Pirmais nosacījums… Tā kā sparģeļu audzēšana jāsāk agri pavasarī, jāizvēlas pēc iespējas ātrāk iesilstoša vieta. Vispiemērotākais ir atklāts, līdzens vai viegli nolaidens lauks dienvidu, dienvidrietumu nogāzēs. Nebūtu prātīgi izvēlēties ziemeļu nogāzes un noēnotu vietu, kā arī tādu, kur mēdz būt stipras salnas, miglas vai ilgi stāv ūdens peļķes. Ja gribi ierīkot tikai vienu dobi ar sparģeļiem, arī tā, protams, ir burvīga doma. Tad visērtāk būtu dobes malas norobežot, izveidojot ko līdzīgu lecektij, lai vieglāk veidot augsnes uzbērumus. Otrs nosacījums… Lai iegūtu kvalitatīvu sparģeļu ražu, jābūt iespējai lauku vai dobi laistīt. Jo Latvijā tieši pavasara beigās bieži vien trūkst mitruma, tādēļ sparģeļu dzinumi ātri pārkoksnējas un kļūst rūgti. Trešais nosacījums… Sparģeļu audzēšanai vajag vieglu, trūdvielām bagātu, dziļi sastrādātu augsni, smilts zemi. Augsnes skābuma līmenim jābūt pH 5,5–6,5. Skābākā augsnē tiek apgrūtināta magnija uzņemšana. Neiesaku sparģeļus audzēt smagā augsnē un tādā, kur ātri veidojas virskārtas garoza. Uz lauka sparģeļu dēstus stādi 40 centimetru platās un ap 35 centimetriem dziļās vagās ar plakanu pamatni. Ja paredzēts novākt tikai zaļos dzinumus, stādīšanas dziļums var būt seklāks. Sparģeļu dēstus stādi rindā ik pēc 35–40 centimetriem: uzliec tos uz zemes un tad apber ar 5–10 centimetru biezu augsnes kārtu. Vieglā augsnē var uzbērt vairāk.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenību bērni

FOTO: Džemmas Skulmes mazdēls atklāj savdabīgu izstādi. Parāda visu, ko prot!

Santa.lv

Rēzija Kalniņa

Rēzija Kalniņa: Grūti apzināties, ka tuvam un mīļam cilvēkam vairs nevarēšu pieskarties

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Attālumam starp vagu centriem jābūt vismaz 160 centimetriem, jo vasarā augi sakuplo, sasniedzot pat 2 metru augstumu, taču tiem vajag labi izsauļoties no visām pusēm, lai uzkrātu spēkus nākamajam gadam.

Ja sparģeļi iestādīti par biezu – saauguši kā mežs un, starp rindām ejot, jāšķir zari, tad rindstarpas nevēdinās un augiem var piemesties slimības.

Sparģeļu mēslošana

Lai potenciālajā sparģeļu dobē paaugstinātu trūdvielu saturu un uzturētu augsni irdenu vairāku gadu garumā, būtu vēlams jau rudenī augsnē iestrādāt organisko mēslojumu. Kūtsmēslu deva varētu būt līdz 10 kilogramiem uz kvadrātmetru, optimālā putnu mēslu deva – 0,3–0,5 kilogrami uz kvadrātmetru. Lai izvairītos no nezāļu pavairošanas, labāk izmantot labi sadalījušos kompostu. Slāpekli augsnē iestrādā pavasarī  – tieši pirms sparģeļu stādīšanas. Arī papildmēslošanai vēlāk izmanto galvenokārt slāpekļa mēslojumus, jo šī elementa trūkums var izraisīt dzinumu pārkoksnēšanos. Papildmēslošanu veic pēc ražas novākšanas.

Kur dabūt dēstus?

Var, protams, nopirkt, taču nelielos daudzumos sparģeļu sējeņus labāk izaudzēt podiņos. Sparģeļu apaļajām sēklām ir ciets, biezs apvalks, un to dīgšanai nepieciešams daudz mitruma un siltuma. Uzdīgšanu var paātrināt, ja pirms sējas sēklas izmērcē ūdenī no 12 stundām līdz pat 4 naktīm. Optimālais sējas laiks ir marts, aprīļa sākums. Vienā podiņā (diametrs – 8 centimetri), kas piepildīts ar bagātinātu kūdras substrātu, iesēj 3 sparģeļu sēklas 1–2 centimetru dziļumā. Pēc uzdīgšanas podiņā atstāj augam tikai vienu – pašu stiprāko, lielāko un resnāko – augu, pārējos divus izknieb, bet nedrīkst izraut.

Paaugušos dēstus aprīļa beigās vai maija sākumā izstādi pagaidu dobē ar aprēķinu, ka konkrētajā vietā tie augs divus gadus, lai izveidotos spēcīga sakņu sistēma. Tāpēc dobē augsnei jābūt dziļi iekoptai – līdz 60 centimetriem.

Pēc diviem gadiem aprīļa vidū vai beigās dēstus izstādi pastāvīgā vietā.

Pirmais audzēšanas gads

Pēc dēstu iestādīšanas visu vasaru irdini augsnes virskārtu un regulāri ravē nezāles. Nākamais darbs: trīs reizes pabaro ar slāpekli. Tātad pēc sparģeļu izstādīšanas maija vidū augsnē iestrādā 2 gramus uz kvadrātmetru (rēķinot tīro, darbīgo vielu, bez palīgvielām), pēc tam jūlija sākumā 3,5 gramus uz kvadrātmetru, bet līdz augusta vidum iedod vēl 5 gramus uz kvadrātmetru. Oktobrī stublājus nopļauj un sadedzini.

Otrais audzēšanas gads

Pavasarī pirms rindstarpu rušināšanas (ja audzē vagās) izkliedē kompleksos minerālmēslus. Ieteicamā slāpekļa deva ir ap 5 gramiem uz kvadrātmetru, fosfora deva (superfosfāta veidā) – 6–8 grami uz kvadrātmetru, bet kālija deva (kālija hlorīda veidā) – 15–20 gramu uz kvadrātmetru. Ja izmanto kālija sulfātu, tad deva jāpalielina par 10 procentiem, bet, ja kālija magnēziju, tad devai jābūt divas reizes lielākai. Papildus pabaro ar slāpekli maija beigās, jūnija beigās un augusta beigās, katru reizi dodot pa 5 gramiem uz kvadrātmetru. Sausā laikā sparģeļu vagas vai dobes jālaista. Laksti rudenī jānopļauj un jāizkliedē. Bet, ja augi slimojuši, tad lakstus sadedzini. Pirms ziemas sparģeļu vagai vai dobei jāuzrauš augsnes valnis.

Trešais gads – ražas sākums

Pavasarī sparģeļu vagu skaustu virspusi uzrušini, vagu rindstarpās iestrādā tikai kālija (15–20 gramus uz kvadrātmetru) un fosfora (6–8 gramus uz kvadrātmetru) minerālmēslus. Slāpekli nedod, jo tas šajā brīdī var veicināt tukšo dzinumu veidošanos. Kad augsnes temperatūra sparģeļu dzinumu pumpura līmenī sasniedz plus 12 grādus, sākas dzinumu augšana. Lai veidotos kvalitatīvāki baltie sparģeļi, tiem jāuzrauš pēc iespējas augstāks augsnes valnis, zemi vagas virspusē noblīvē. Ja plāno zaļo sparģeļu novākšanu, zemi atstāj līdzenu. Svarīgi, lai pavasarī augiem netrūktu mitruma, citādi veidosies nekvalitatīva raža. Un vēl – lai ienāktos laba raža, asnu attīstībai nepieciešama 19 grādu silta augsne. Ja pavasaris iestājas agri un ir sevišķi silts, dzinumi izaug sulīgi, garšīgi. Turpretī, ja augi pēc pamošanās dzinumus sāk dzīt pavēlu, tie ir diezgan šķiedraini. Tāpēc, lai paātrinātu ražas sākumu, vagu skaustus vari apsegt ar melno plēvi vai ar melnbalto plēvi, dažkārt papildus arī ar agrotīklu. Turklāt plēve sausos pavasaros palīdz augsnē saglabāt mitrumu, kas ļoti nepieciešams labai ražai. Zaļo sparģeļu audzēšanā plēves segumus neizmanto. Ražas novākšana sākas maija beigās un pirmajā gadā beidzas ap 10. jūniju, bet nākamajos gados ap 20. jūniju. Vēlāk vairs nav jēgas vākt sparģeļu dzinumus, jo tie kļūst koksnaini.

Cik daudz un kā nogriezt?

Jaunie baltie dzinumi jānogriež zem zemes – vagas vai dobes iekšienē. Tātad tiklīdz virs vagas vai dobes skausta parādās balts dzinums, to uzreiz nedaudz atrušini un tad ar aptuveni 40 centimetru garu nazi pie apakšas nogriez – dzinumi ir sulīgi un viegli lūst. Pēc tam augam atkal jāuzber 20–30 centimetru bieza zemes kārta un no virsas noblīvē. Jāraugās, lai dzinuma galotnīte nekļūst violeta – tad tas jau ir pāraudzis un kļuvis rūgts, nav baudāms.

Viens sparģeļa saknenis vienā reizē izdzen 3–5 baltos dzinumus. Turklāt tie aug ļoti ātri – 18 centimetru diennaktī.

Ja tu audzēšanai izmanto divkrāsaino plēvi (balta augšā, melna apakšā), tad dzinumus, kad tie pastiepušies pāris centimetru virs vagas virskārtas, var labi saskatīt. Plēvi atsedzot, tos visus izgriez un plēvi uzsedz atpakaļ. Audzējot zaļos sparģeļus, tiem no viena stāda vienlaikus spraucas 3–6 dzinumi.

Ko pēc ražas novākšanas?

Katram augam jāatstāj viens vai divi dzinumi, lai no tiem veidotos krūms un augs uzkrātu barības vielu rezervi nākamajam gadam. Beidzoties ražošanai, uzbērto zemi no stādiem atraus un izlīdzini. Nu augi kārtīgi jāpabaro, lai atgūtu spēku. Dod slāpekļa papildmēslojumu – 5 gramus uz kvadrātmetru. Šis ir arī piemērots brīdis, lai sparģeļu stādījumā vismaz vienu reizi 2–4 gados augsnē iestrādātu sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, var arī nomulčēt ar frēzkūdru. Ja iespējams, šajā laikā līdz augusta vidum vēl 2 reizes dod slāpekļa papildmēslojumu. Jūlija vidū profilaktiski apkaro slimības. Kopā ar augu aizsardzības līdzekļiem lieto virsmēslojumu caur lapām. Ja nepieciešams, sparģeļus laisti. Rudenī stublājus nogriez līdz zemei un uzraus tiem augsnes valni.

Nākamajos gados ražas lielums pakāpeniski pieaugs, maksimumu sasniedzot pēc 7–8 gadiem. Ja sparģeļus cītīgi aprušināsi un mēslosi, tie labi ražos pat 10–15 sezonas.

Par šķirnēm

Latvijā nav piemērotas agrās balto sparģeļu šķirnes, jo pie mums pavasaris iestājas vēlāk nekā citviet Eiropā. Mūsu klimatā labāk audzēt vidēji agrās balto sparģeļu šķirnes. Ražīgāki ir vīrišķie augi, tie dod kvalitatīvākus asnus nekā sievišķie.

• UC 157 – saukta arī par Fermeru iecienīto. Viena no pasaulē ražīgākajām.
• Huchel’s Alpha – jauktais hibrīds ar spēcīgiem dzinumiem, izturīgs pret slimībām.
• Marte F1 – vīrišķā tipa hibrīds ar lielisku dzinumu kvalitāti. Dzinumi spēcīgi, ar labu krāsu un struktūru.
• Mondeo – vīrišķais hibrīds, asni ir labākas kvalitātes, ar stingriem dzinumiem, dod augstas ražas.
• Schneewittchen – šķirne izturīga pret slimībām, vidēji ražīga.

Kur nopirkt sēklas?

• 1 g – 0,68 eiro (Kurzemes sēklas)
• 1 g – 0,50 eiro (marupesseklas.lv)
• 1 g – 1,85 (220.lv)
• 3 g –  0,79 eiro (cenuklubs.lv)
• 6 g – 1,29 eiro (cenuklubs.lv) Rodņik, Ščedrij.