Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ģimenes dosjē
- Rūjienas novada Oleru muižā, kuras ēku ansamblis celts 18. gadsimta 80.–90. gados, jau 30 gadu saimnieko Kārlis un Ieva Zemīši – viņi dzīvo bijušajā muižas klētī, savukārt Oleru muižas kungu māja ir arī sabiedrībai atvērts objekts. Pēc pamatīga ugunsgrēka 2000. gadā muižas ēka joprojām tiek atjaunota, un saimnieki šeit rīko gan kamermūzikas koncertus, gan dārza stāstu pasākumus.
- Kārlis ikdienā vada galdniecību Zaļās pēdas, Ieva savulaik strādāja Rūjienas domē, bet patlaban strādā ar projektiem no mājām un visai palielajā Oleru muižas saimniecībā. Vecākā Zemīšu meita Rūta (19) mācās Rīgā, bet Jēkabs (15) un Marta (11) iet skolā Rūjienā. Jau vairākus gadus Oleros ir arī aitu ganāmpulks, kas čakli apkopj pļavas un nodrošina saimniekus un citus interesentus arī ar kvalitatīvu jēra gaļu.
- Jau pāris gadu Oleru muižas saimnieki piedalās arī Restorānu dienās, kad dažādās mājās un ģimenēs visi var spēlēt restorānos – saimnieki cep un vāra, viesi priecājas un novērtē. «Tas mums ir foršs, interesants piedzīvojums, piedalīsimies vēl!» saka saimnieki.
«Vai mēs šādi pusdienojam ikdienā?» smejoties vaicā Ieva. «Protams, kā gan citādi, mēs taču dzīvojam muižā!» tāpat smejot viņai un mums atbild Kārlis. Gluži tik smalki gan neesot, bet jo īpaši viesu reizēs tiek gatavotas bagātīgas pusdienas vai vakariņas. Tad visi sēžas pie Olermuižas garā saimes galda, bet ikdienā tas tiek saīsināts četriem cilvēkiem, jo Zemīšu mājās pastāvīgi dzīvo tikai vecāki un abi jaunākie bērni.
Senas ģimenes tradīcijas gan nekur nav pazudušas – pirms maltītes Zemīši vienmēr sadodas rokās un noskaita pašu sacerētu un gadu gaitā arvien papildinātu simbolisku pateicību par ēdienu un kopā būšanu.
Stāsta Ieva: «Ikdienā jau mums visiem gribas ēst veselīgi un to arī cenšamies darīt, bet tāpat gadās dienas, kad nav laika, un tad nu tiek apēsts kaut kas ne visai muižas stilā – arī pusfabrikāti, piemēram, pildītas pankūkas, kaut kādas vistiņas marinādē. Bet es bieži vāru zupas, kā arī daudz ēdam visādus dārzeņus – bietes, kartupeļus, burkānus, brokoļus. Dārzeņi ir lielisks maltītes pamats, turklāt tos var dažādi savstarpēji kombinēt un ar garšvielu palīdzību katru reizi padarīt citādus.
Kad bērni bija mazi, brokastīs allaž bija dažādas putras – tas periods diemžēl ir pagājis! Taču tagad izbaudu to, ka bērniem pašiem patīk gatavot. Kad no Rīgas atbrauc lielā meita Rūta, viņa jau ir sapirkusi pareizos produktus savām receptēm. Jēkabam ļoti garšo Āzijas virtuves ēdieni, tos viņš arī labprāt gatavo, un viņam jau izveidoti savi īpašo garšvielu krājumi. Vai es agrāk iedomātos, ka ēdīšu tādas jocīgas nūdeļu zupas? Nē, bet, pateicoties bērniem, ēdu un man garšo.
Šajā sakarā atklāju arī kinzu, kas, savā vaļā sasējusies, aug dārzā griezdamās un kurai agrāk nepievērsu uzmanību. Vispār esmu no tām praktiskajām latvietēm, kurai ir dārzs un galveno uztura pamatu ziemas sezonā veido dārzeņi no pagraba. Man ir gan pašaudzēta raža, gan arī tas, ko atved mans tēvs no Latgales laukiem – bietes, paša vārīti gardie lečo un citi labumi.»
18. gadsimta beigās agrā klasicisma stilā būvēto muižas kompleksu ieskauj ainavu dārzs, kas veidots, uzturot 19. gadsimta vidus romantisma dārzu tradīcijas ar tam laikam atbilstošo augu izvēli un plānojuma principiem. Izveidots arī vidē iederīgs sakņu dārzs ar augstajām dobēm un glītu koka žodziņu.
«Dārzā mums izaug no visa kā pa druskai – kartupeļi (gan tikai vasaras sezonai, glabāšanai pērkam no zemniekiem), burkāni, bietes, ķirbji, sīpoli, ķiploki, kas nu jau kļuvuši par modes augiem, – kādreiz man bija viena vadziņa, nu jau četras! Vēl mums ir ļoti daudz dažādu zaļumu – ikdienā cenšamies maz lietot sāli, tā vietā eksperimentējam ar dažādām garšvielām, garšaugiem un zaļumiem. Dārzā izaug gan dilles un pētersīļi, gan lupstājs, selerijas un arī dienvidnieki baziliks, rozmarīns, timiāns. Visi mūsu bērni vienmēr labprāt zaļumus ēduši, tas laikam tomēr nozīmē vecāku labo paraugu.»
Olermuižas saimnieku receptes
Kārļa vecmāmiņas avokado salāti
«Lai šie salāti izdotos godam, pirmkārt, jāiziet dārzā un jānoplūc no koka svaigi, gatavi avokado!» smejas Kārlis. Joks, bet jokā ir daļa tīras patiesības, jo Kārļa vecmāmiņa savulaik dzīvoja Izraēlā un viņš, tur ciemojoties, ar šiem salātiem dabūja mieloties visai bieži.
Vajadzīgs:
- 2 gatavi avokado
- 2 cieti vārītas olas
- 1 neliels dzeltenais Latvijas (izteiktāka garša!) sīpols
- skābais krējums un majonēze (1:1) aizdaram
- svaigi spiesta citrona sula pēc garšas
- sāls pēc garšas
Vecmāmiņas padoms – lai nogatavinātu avokado, to vajag ietīt avīzē un glabāt tumsā.
Svarīgi ir salātu sastāvdaļas sagriezt pareizā izmēra gabaliņos – avokado un olu ne pārāk sīki, savukārt sīpolu diezgan smalki (sīpolu vajag obligāti, jo tas nodrošina ilgu mūžu, saka Kārlis). Visu ber lielajā salātu bļodā, pārlaista citronu sulu un pieber sāli, kā arī pievieno krējumu, kas sajaukts ar majonēzi. Un tad svarīgākais – gatavojot šos salātus, galvenā skunste ir krējuma un majonēzes pareiza iecilāšana. Proti, ar divām salātu karotēm uzmanīgi un vienlaikus it kā nevērīgi mērci iecilā salātos, bet noteikti nesamaisa cītīgi kā rasolu.
Vēl saimnieks saka, ka nekādi nevajadzētu iztikt bez svaigi spiestas citrona sulas, jo tā piešķir ļoti labu garšas noti. Savukārt garšvielas Kārlis iesaka nepievienot, jo citādi nevarēšot izjust paša avokado garšu.
Ievas graudainā ķirbju zupa
Šī ir saimnieces vienkāršā, bet savulaik Restorānu dienās viesu ievērību izpelnījusies ķirbja zupas recepte. Par ko tad slavēja? «Par to, ka nevarot sagaršot ķirbi, bet galvenais – par to, ka nav sablendēta viendabīgā masā, bet gan varot sagaršot dārzeņu gabaliņus! Kopš tās reizes gatavoju tikai šādi,» lepni smaida Ieva.
Vajadzīgs:
- 300 g ķirbja mīkstuma
- 100 g burkānu
- 100 g selerijas saknes
- 100 g sīpolu
- olīveļļa vai gī sviests cepšanai
- 250 g tomāti (blanšēti, bez miziņas)
- 2 ķiploka daiviņas
- sāls un pipari pēc garšas
- 200 g saldā krējuma
Burkānus un selerijas sakni nomizo un sarīvē, sīpolus sīki sakapā un visu apcep eļļā vai gī sviestā, līdz mīksti. Ķirbja mīkstumu sagriež palielos gabaliņos un liek katlā zem vāka iztvaicēties – ja labs katls un neliela uguns, nevajag ne eļļu, ne ūdeni, ķirbis taps mīksts pārdesmit minūtēs savā sulā.
Tad ķirbjiem katlā pievieno saceptās saknes, kā arī noblanšētos un nomizotos tomātus, kam izgriezta kātiņa daļa. Piespiež arī ķiploka daiviņas. Sablendē, pievieno sāli, piparus pēc garšas, saldo krējumu. Pasniedz ar mikrozaļumiem un paštaisītu zaļumu pesto. Zupu nevajag blendēt viendabīgu – lai ir jūtama gabaliņu struktūra.
Pašaudzēts jērs alus marinādē
Kā gan bez jēra gaļas, ja muižas pļavās ganās prāvs ganāmpulks? Protams, jāceļ galdā. Un, lai arī jēra gaļu var pagatavot visai ātri, Ieva tam ķērusies klāt jau pirms divām dienām – ilgā marinēšana jēra gaļu dara vēl jo maigāku un garšīgāku, gluži vai mutē kūstošu.
Vajadzīgs:
3 kg jēra gaļas (dažādi gabali)
Marinādei:
- krietna šķipsna timiāna
- 1 paciņa gaļas garšvielu (kādas nu labāk patīk, garšīgi ir ar ķīniešu garšvielu maisījumu, bet Oleros todien bija tikai timiāns un raudene no dārza)
- svaigi spiesta sula no 1⁄2 citrona
- 3 ķiploku galviņas (saspiestas plakaniski ar nazi)
- melnie pipari, sagrūsti piestā, pēc garšas
- 1–2 litri Valmiermuižas Jubilejas vai Gaišā alus (der arī Bauskas, ja esat no Zemgales puses). Ļoti garšīga jēra gaļa sanāk, arī marinējot brendijā.
Ribas sadala pa 2–3 ribiņām gabalā, kāju gaļu noņem no kauliem (bet var arī ar visu kaulu), ņem arī kādu pavēderes gabalu. Visu liek marinādē un gaļu marinē vēsā vietā 2 dienas. Tad gan gaļu, gan marinādi pārvieto cepšanai paredzētā maisā (pavēderes gabalus sarullē rullītī un sasien ar diegu), liek to uz cepešplāts un cep 160 grādos sakarsētā cepeškrāsnī 2 stundas (drīkst arī ilgāk, būs tikai gardāk!).
Piedevas jēra gaļai
- Pannā ceptas saknes. Burkānu gabaliņi ar citronu sulu un sāli, kāļa šķēles ar svaigi rīvētu ingveru un sinepēm, pētersīļa saknes ripulīši. Dārzeņus pa kārtai pannā sakarsētā eļļā apcep ķīniešu stilā – tikai apcep, bet lai paliek kraukšķīgi.
- Dzeltenie rīsi ar garšaugiem. Mīļākos rīsus vāra kopā ar sakapātu sīpolu un pāris ķiploka daivām, kā arī šķipsnu kumīna sēklu, pāris kardamona pākstīm un kurkumas piedevu skaisti dzeltenai krāsai. Kumīna sēklas un kardamonu pakarsē sausā katlā, tad pievieno mazliet eļļas vai gī sviesta, ieber sakapātus sīpolus un ķiplokus, maisot nedaudz apcep, tad pieber rīsus, šķipsnu kurkumas un sāli un pielej ūdeni. Uz nelielas uguns zem vāka vāra, līdz gatavi.
