Latvijā šis bijis labs orhideju gads – tā nebija ziedējis vismaz 15 gadus!

Latvijā savvaļā aug 32 sugu orhidejas un lielākā daļa no tām ir retas, 26 sugas ierakstītas sarkanajā grāmatā. Tās ne tika izskatās izsmalcinātas un brīžiem pat neiederīgas starp citām pļavu puķēm, bet arī ir ļoti prasīgas, jutīgas pret apkārtējo vidi un tās izmaiņām, un kā atzīst botāniķi – noslēpumainu dzīvesveidu. Orhidejas aug ļoti lēni – no sēkliņas līdz ziedēšanai dažkārt paiet pat 15–20 gadi. Skaistie ziedi dod daudz sēklu, tās ir ārkārtīgi sīkas, smalkiem putekļiem līdzīgas – vismazākās visa augu valstī. Lai arī sēklu apjoms ir liels, tām ir nepieciešami ļoti specifiski dīgšanas apstākļi – orhidejas sēklai augsnē ir jāsastopas ar konkrētu, sev vajadzīgu augsnes sēni. Sēne pabaro sīko sēklu un no tās izaugušo maziņo dīglīti, līdz tam pašam ir spēks uzņemt saules gaismu un veidot barības vielas, lai kļūtu par pieaugušu augu un uzziedētu. 

Tieši tāpēc šīs vasaras ziedēšana bija tik nozīmīga.

Tas bija dabas sniegts ekskluzīvs notikums,

kas daudziem lika justies kā dārgumu atklājējiem sava pagalma stūrī vai ierastajās sēņu vietās, taču tam bija arī ilgtermiņa nozīme. Šogad orhidejas pamatīgi atjaunoja sēklu banku krājumus, tādējādi nodrošinot sugu turpināšanos. Ļoti daudz sīko sēkliņu šobrīd ir nokļuvušas augsnē, kur tās gaidīs īsto laiku, lai pamostos. 

Orhideju izzušana Latvijā ir saistīta ar tām piemērotu dzīvotņu – tādu, kurā ir tām vajadzīgais augsnes sastāvs, mitruma un gaismas attiecības – izzušanu. Orhidejām ir vajadzīga daudzveidība – gan dabiskie zālāji, gan mežu biotopi. 

Latvijas Dabas fonda pieredze rāda, ka šogad orhidejas īpaši intensīvi ziedēja vietās, kur kopā ar lauksaimniekiem veikti dabisko zālāju atjaunošanas darbi – tā, piemēram, vairāki zālāji Ziemeļgaujā ieguva prioritāro biotopu statusu, jo kļuva par nozīmīgām orhideju atradņu vietām. Tas dabas atjaunošanas sekmju rādītājs, kas apliecina, ka atjaunošanas darbiem ir rezultāti un tie var vairot un nostiprināt dabas daudzveidību.