Rīga +8°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vai taisnība, ka mirušo kaķi, suni, sesku vai citu mājas mīluli nedrīkst apglabāt savā dārzā?
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterināro objektu uzraudzības daļas vecākais eksperts Ainārs Uļjans skaidro: «Drīkst, taču, izvēloties apglabāt savu mīluli dārzā, jāņem vērā, ka laika gaitā dzīvnieka ķermenis sāks sadalīties, līdz ar to apglabāt dārzā, kurā tiek audzēti dārzeņi un augļi pašpatēriņam, noteikti nebūtu laba ideja, bet starp dekoratīvajiem kokiem vai košumkrūmiem to varētu darīt. Svarīgi, lai apglabāšanas vieta netiek apstrādāta vai citādi izmantota lauksaimniecībā. Pastāv divas iespējas, kā var atvadīties no miruša lolojumdzīvnieka, – apbedīt to PVD reģistrētā dzīvnieku kapsētā vai kremēt PVD atzītā krematorijā. Ir arī trešā iespēja, kuru likumdevējs ir devis kā atkāpi, – aprakt mirušo lolojumdzīvnieku savā zemē, ievērojot nosacījumus.»
Ministru kabineta noteikumos par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu apriti noteikti ir nosacījumi lolojumdzīvnieku aprakšanai teritorijā, kurā tie dzīvojuši.
Nosacījumi
-
lolojumdzīvnieka īpašnieks ir aprakšanas vietas zemes īpašnieks;
-
aprakšanas vieta ir norobežota un nav publiski pieejama;
-
šī vieta nav lauksaimniecībā izmantojamā zeme;
-
šī vieta nav daudzdzīvokļu ēkām piegulošā teritorija;
-
līķis aprokams tā, lai tam nevarētu piekļūt gaļēdāji vai visēdāji dzīvnieki;
-
aprakšanas vieta nedrīkst būt pie upēm, strautiem, ezeriem un citiem virszemes ūdensobjektiem, applūstošās vietās vai teritorijās, kā arī nedrīkst atrasties virszemes ūdensobjektu un pazemes ūdeņu ieguves vietu aizsargjoslās;
-
apraktais līķis nerada smaku, kā arī ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojuma apdraudējumu;
-
līķi aprok bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu;
-
aprakšanas vietā aizliegts uzlikt pieminekli.
Kas vēl būtu jāievēro, apglabājot mīļdzīvnieku savā dārzā?
Kā stāsta Ainārs Uļjans, aprokot dzīvnieku savā teritorijā, svarīgākais ir novērst risku cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi. Dzīvnieka līķa sadalīšanās process atkarībā no augsnes veida var ilgt vairākus gadus. Līdz tas sadalās pilnībā, nepieciešami pat desmit gadi. Sadalīšanās procesā ķermeņa šūnas iet bojā un tajās sāk vairoties dažādas baktērijas. Līdz ar to, lai šīs baktērijas caur augu sakņu sistēmu nenonāktu augļos un dārzeņos vai dzeramajā ūdenī, prātīgāk būtu mirušu dzīvnieku kremēt vai apglabāt reģistrētā kapsētā. Ja šādas iespējas nav, aprakšanas vieta jāizvēlas tā, lai tuvumā neatrastos apstrādājamā zeme, augļu koki un krūmāji, aka, dīķis vai ezers. Apglabāšanai vispiemērotākā ir smilšaina augsne, tā ir sausa un ātri izžūstoša, tādā augsnē līķis sadalās ātrāk, neradot apdraudējumu gruntsūdeņiem. Visnepiemērotākā ir mālaina augsne, jo līķa sadalīšanās process ir ļoti lēns, turklāt pastāv risks gruntsūdeņu piesārņošanai. Jāņem arī vērā – ja līķis nebūs pietiekami dziļi aprakts, tad ziemā sasalusī zeme to var pacelt augšā un pavasarī, nokūstot sniegam, pavērsies ne visai patīkams skats. Savukārt nosacījumus, kur jābūt ievietotam mirušajam dzīvniekam – kastē, šķirstā, ietītam segā vai kā citādi –, noteikumi nenosaka.
Kāpēc uz kaķa vai suņa kapiņa dārzā nedrīkst uzstādīt pieminekli?
«Jāatceras, ka nobeigušos lolojumdzīvnieku aprakšanu teritorijā, kurā tie dzīvojuši, likumdevējs ir pieļāvis tikai kā atkāpi un tikai tad, ja ievēro noteiktus nosacījumus. Kuram no mums patiktu pastaigāties vai dzīvot pilsētā vai ciemā, kur katrā otrajā vai trešajā sētā redzams kapa piemineklis vai kapakmens? Parasti pēc sava mīluļa nāves saimnieki ņem nākamo dzīvnieku un pēc 10–15 gadiem atkal nākamo. Varam tikai iedomāties, kā Latvijas sētas izskatītos pēc 20–30 gadiem, ja katram ļautu uzstādīt pieminekli. No likumdevēja puses tā noteikti nebūtu normāla prakse – ļaut katru privātīpašumu pārvērst par kapsētu. Ja cilvēks tomēr vēlas uzlikt pieminekli savam mīlulim, to viņš var darīt legāli, apglabājot dzīvnieku PVD reģistrētā kapsētā,» uzsver PVD eksperts.
Daudzi saimnieki sava mīluļa kapa vietu dārzā apliek ar akmentiņiem vai tur sastāda puķes. Vai par to var sodīt? Kādā veidā pārbauda, vai dzīvniekam nav uzlikts piemineklis? Cik liels var būt sods?
PVD privātpersonu īpašumu pārbaudes neveic. Ja tiktu saņemta sūdzība par iespējamiem dzīvnieku apglabāšanas nosacījumu pārkāpumiem, tad, protams, PVD, izvērtējot informāciju, dotos pārbaudē. Pilnīgi noteikti ziedu stādīšana uz mirušā mājdzīvnieka kapa vietas nav iemesls sūdzības pieteikšanai, un PVD par šādām darbībām nevienu nesoda. Kā minēts iepriekš, dienests pārbaudes veic tikai sūdzību saņemšanas gadījumā. Atbilstoši Administratīvās atbildības likumam PVD ar brīdinājuma rīkojumu var uzlikt par pienākumu novērst konstatētos pārkāpumus. Ja uzliktais pienākums netiek noteiktā laikā izpildīts, tad var sodīt. Soda apmērs atkarībā no pārkāpuma veida ir no 50 līdz pat 10 000 eiro. Turklāt sodīt cilvēku var katru nedēļu, līdz tiek izpildīts uzliktais pienākums.
Kā rīkoties cilvēkam, kas dzīvo daudzdzīvokļu mājā un kam nav sava dārza?
Tad mirušais dzīvnieks jāapglabā kādā no PVD reģistrētām dzīvnieku kapsētām vai arī jākremē.
Kas jādara dzīvnieka īpašniekam, ja to iemidzina veterinārajā klīnikā?
Ja iemidzinātais lolojumdzīvnieks ir suns, kam obligāti jābūt reģistrētam Lauksaimniecības datu centra reģistrā, tad dzīvnieka īpašniekam nekādas darbības nav jāveic, jo par suņa eitanāzijas notikumu datubāzē reģistrē tikai praktizējošs veterinārārsts 72 stundu laikā pēc notikuma.
PVD reģistrētas lolojumdzīvnieku kapsētas
-
SIA SIA 1960 kapsēta Citi medību lauki (Babītes novads, Rīgas–Liepājas šosejas 2. kilometrs)
-
PU Cēsu novada pašvaldība (Cēsis, Rīgas iela 105)
-
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Ķepaiņu draugu klubs (Gulbene, Miera iela 12)
-
Jēkabpils pilsētas dzīvnieku kapsēta (Jēkabpils, Zaļā iela 27)
-
lolojumdzīvnieku kapsēta Aizsaule (Bauskas novada Marijas krogs)
Iespēja – kremēt
Pirmā Latvijā sertificētā krematorija dzīvniekiem SIA Cremo Jelgavā darbojas deviņus gadus. Krematorija darbinieks Ansis Jeserevičs, vaicāts, kā notiek šis process un vai saimniekam dzīvnieks pašam jānogādā krematorijā, stāsta, ka tas atkarīgs iespējām: «Vai nu saimnieks pats var atvest mirušo dzīvnieciņu, vai arī mēs aizbraucam tam pakaļ. Kremējam tikai mazos dzīvnieciņus – kaķus, suņus, seskus un citus. Gadās, ka cilvēki vaicā, vai nevaram kremēt zirgu, bet šādas iespējas nav, tad ir jābūt milzīgai kremācijas iekārtai. Dzīvnieku neliek šķirstā – kremē tikai ķermenīti. Līdzi var ielikt dzīvnieciņa mīļāko mantiņu, kādu puķīti, ja saimnieks tā vēlas.»
Individuāli vai kopā
Saimnieks var izvēlēties individuālo vai kopējo kremāciju. Ja izvēlas individuālu kremāciju, tas nozīmē, ka kremē tikai vienu dzīvnieciņu. Pēc tam saimnieks saņem dzīvnieka pelnus skaistā urnā, ko sagādā krematorija, un dzīvnieka saimniekam ne par ko nav jāuztraucas. Ja vēlas, saimnieks pēc tam pelnus var glabāt mājās, var izkaisīt vai arī aprakt. Kremētais materiāls ir sterils, jo dedzis 500 grādu temperatūrā.
Ja izvēlas kopējo kremāciju, tad krematorija sagaida trīs līdz četrus dzīvniekus un kremē tos kopā. Izvēloties kopējo kremāciju, saimnieks pēc tam dzīvnieka pelnus nesaņem, jo kopā kremēti vairāki dzīvnieki un viņu pelni sajaucas. Kopējā kremācija izmaksā lētāk, jo kremēt vienu 10 kilogramu suni izmaksā līdzīgi kā divus piecus kilogramus smagus suņus vai trīs kaķīšus. Piemēram, individuālā kremācija sunim ar astoņu kilogramu svaru izmaksās aptuveni 180 eiro, bet kopējā – ap 90 eiro.
Visu īsā laikā
«Mēs piedāvājam arī ātro kremāciju, par ko atsevišķu maksu neprasām. Tas ir tā – piemēram, cilvēkam nomirst piecus kilogramus smags kaķis, un saimnieks pie mums viņu atved dienas pirmajā pusē. Tad mēs varam viņu kremēt aptuveni stundas pusotras laikā. Cilvēkam ir iespēja tepat uzgaidīt un uzreiz saņemt urniņu ar pelniem. Viss notiek vienā dienā īsā laikā ar mērķi cilvēkam atvieglot šo procesu un maksimāli ātri sniegt atpakaļ to, ko viņš mums atstājis. Ievērojām, daudzi ir ļoti priecīgi, ka var to izdarīt ātri un uzreiz. Taču, teikšu godīgi, mēs labāk redzam, kā dzīvnieki priecē savus saimniekus, nevis brīdi, kad saimnieki bēdās nāk pie mums. Šis nav no dikti aizraujošiem darbiem, tomēr ļoti vajadzīgs, jo cilvēki par šo iespēju ir pateicīgi,» atzīst Ansis Jeserevičs.
PVD atzītas krematorijas
-
SIA Akai (Daugavpils novads, Demenes pagasts, Vēži 1)
-
SIA Cremo (Jelgava, Uzvaras iela 59)
-
SIA Flammax (Rīga, Mazlēpju iela 15)
-
SIA 1960 (Babītes novads, Babītes pagasts, Rīgas–Liepājas šosejas 2. kilometrs)
Vēl viena un lētāka iespēja ir mirušo dzīvnieciņu utilizēt. Šo pakalpojumu piedāvā arī vairums veterināro klīniku. Utilizācija nav kremācija, un lielākoties tas nozīmē, ka mirušo dzīvnieciņu aizved uz nodošanas punktu un tālāk aizgādā uz poligonu un pārstrādā. No utilizētā materiāla, to pareizi apstrādājot, var iegūt, piemēram, gāzi, to var izmantot puķu mēslojumam.
