Kas tagad jādara ar ķiplokiem, kāpostiem un puraviem? Sakņu dārza darbi novembrī

Konsultē Mārīte Gailīte, agronome, dārzeņkopības eksperte

• Lai gan piemājas pagrabā visi dārzeņi un pat āboli glabājas kopā tādos apstākļos, kādi nu tie ir, vērts vēlreiz atgādināt optimālo uzglabāšanas temperatūru un relatīvo mitrumu biežāk audzēto dārzeņu un augļu uzglabāšanā.
• Visu veidu kāpostiem optimālā uzglabāšanas temperatūra ir ap nulli, bet piemājas pagrabā to panākt ir grūti. Būtu labi, ja tā būtu vismaz zem plus 4 grādiem, tāpat kā burkāniem, sakņu pētersīļiem, kāļiem un rāceņiem. Savukārt galda bietes un kartupeļi uzglabājami plus 4–5 grādu temperatūrā, zemākā temperatūrā kartupeļiem pasliktinās garša, bet bietes vairāk bojājas. Arī lielākajai daļai ābolu šķirņu ir piemērota plus 4 grādu temperatūra. Jārēķinās, ka visi augļi un dārzeņi ir dzīvi arī pēc novākšanas un uzglabāšanas laikā turpina elpot, izdalot CO₂ un mitrumu. Svārstoties gaisa temperatūrai, ūdens tvaiki kondensējas uz pagraba sienām, griestiem un produktu virskārtas, veicinot puves attīstību. Lai to novērstu, pagrabs jāvēdina, bet prātīgi, lai neveicinātu vīšanu. Visiem nosauktajiem dārzeņiem optimālais relatīvais gaisa mitrums uzglabāšanas laikā ir 95–98% (to nodrošina modernajās glabātavās), bet piemājas pagrabā tam jābūt vismaz 90%.
• Savukārt ķirbji ir siltummīļi, un to optimālā uzglabāšanas temperatūra ir virs plus 10 grādiem, labāk plus 12. Tiem ir bieza miza, tāpēc vīšanas risks ir mazāks, bet puves risks tikpat augsts kā citiem dārzeņiem. Optimālais relatīvais gaisa mitrums ir 60–75%. Ja ķirbju raža nav liela, tos veiksmīgi var uzglabāt dzīvojamās telpās – pagultē vai uz skapja –, bet regulāri jāpārbauda, vai tie nav sākuši bojāties un tecēt.
• Sīpoliem un ķiplokiem optimālā uzglabāšanas temperatūra ir ap nulli, bet relatīvajam gaisa mitrumam jābūt gana zemam, ap 60%. Ķiploki mēdz izžūt uzglabāšanas laikā, bet tas nav saistīts ar sausu gaisu. Ķiplokus ļoti bieži bojā ērces Aceria tulipae, tās ir ļoti sīkas, ar neapbruņotu aci nesaskatāmas būtnes, kuras sūc augu sulu, atstājot sīkus plankumus uz daiviņām. Ērces pārtrauc vairoties plus 10 grādu gaisa temperatūrā, bet turpina baroties. Jo zemāka temperatūra, jo mazāk aktīvas ir ērces. Paaugstinātā gaisa mitruma apstākļos gan ķiploki, gan sīpoli mēdz veidot saknes un asnus, kas būtiski pasliktina ražas kvalitāti.
• Puraviem piemājas pagrabā ir par siltu, un tie tur parasti lokās kā čūskas, jo meklē gaismu. Vēlīnās puravu šķirnes vislabāk novākt tieši pirms zemes sasalšanas un pierakt siltumnīcā. Tur būs pietiekami auksts un gaišs. Protams, ar puraviem siltumnīcā nonāks arī dažu slimību ierosinātāji, tāpēc pavasarī augsni nāksies bagātināt ar mikrobioloģiskiem līdzekļiem, lai ierobežotu infekciju izplatīšanos.
• Lapu kāpostus vislabāk vākt tieši no augiem līdz pašam salam, jo pagrabā lapas drīz vien novīst. Briseles jeb rožu kāpostus arī var atstāt dārzā nenovāktus un novākt no stumbra tik daudz, cik nepieciešams maltītes pagatavošanai.
• Siltumnīca jau ir iztīrīta, bet jāpārliecinās, vai tā ir sagatavota ziemai. Vai jumts ir gluds un nekas netraucēs sniega noslīdēšanu? Vai pie siltumnīcas pietiek vietas sniegam? Vasarā tā vien gribas iestādīt puķes gar siltumnīcas sienām, bet ziemā, tīrot sniegu, tās droši vien tiks nobradātas. Novembris ir pēdējais laiks, lai atbrīvotu vietu sniegam. Tāpat ir vērts izrakt nelielus grāvīšus apkārt siltumnīcai, lai pavasarī, sniegam kūstot, siltumnīca netiktu applūdināta. Un visbeidzot jāpārliecinās, ka siltumnīcas konstrukcija spēj izturēt sniega slodzi. Varbūt drošāk laikus ievietot papildu balstus? Vai arī noņemt plēvi, ja tās kalpošanas laiks jau tuvojas beigām un pavasarī to vajadzēs nomainīt. Lai gan mūsdienās plēve kalpo vairākas sezonas, tomēr ne jau mūžīgi.
• Novembra sākumā vēl var samēslot augsni ar kompostu un kūtsmēsliem. Svarīgi, lai organiskais mēslojums tiktu ne tikai izkliedēts pa augsnes virsu, bet gan iestrādāts – ierakts, vislabāk iefrēzēts vai iearts – augsnē. Minerālmēslu iestrādi drošāk atlikt uz pavasari un veikt tieši pirms sējas vai stādīšanas.
  Ar citiem aktuālajiem dārza darbiem vari iepazīties žurnāla Mans Dārzs novembra numurā!
  
  • Ar kritušo lapu rūgteno smaržu un pirmajiem sarmas ziediem nāk MANA DĀRZA novembra numurs!
  • Ciemojamies Smiltenē, INGAS ZĀLĪTES-CĒRŪZES dārzā, kur lielā spogulītī var spoguļoties gan augi, gan saimniece pati. 
  • Atgriežamies MARUTAS RAMPĀNES mazliet mežonīgajā dārzā – šoreiz jau rudens noskaņās –, lai pārliecinātos, cik ziedošs un krāsains var būt rudens. 
  • EDŽUS VĒJIŅŠ rakstu sērijā par Latvijas dabas ienākšanu dārzā šoreiz stāsta par lidojošajiem ziediem – taureņiem – un augiem, kas tos pievilina jo īpaši. 
  • Apsveicam Latvijas augļkopības augstākā apbalvojuma – Ābolu ordeņa – šāgada laureātus, PUTEŅU ĢIMENI no Kocēnu pagasta, un aprunājamies gan par šāgada ābolu ražu, gan audzēšanas noslēpumiem.
  • Dodamies uz ZAĻENIEKU KOKAUDZĒTAVU izvēlēties kādu no 15 ēdamo un 44 dekoratīvo pīlādžu šķirnēm vai ko citu no plašās kokaugu šķirņu kolekcijas. 
  • «Rozes gada» piezīmes turpina pieredzējusī kolekcionāre un divu rožu dārzu saimniece ROMIJA ANDERSONE – šoreiz par gatavošanos ziemai: apgriešanu, atlapošanu un stumbra rožu noliekšanu. 
  • Iepazīstinām ar BRUGMANSIA.LV brīnišķīgo eņģeļtauru kolekciju. Kad no lauka tās dodas ziemot, laiks meklēt spraudeņus nākamā gadā krāšņumam. 
  • Lietu sadaļā – agronomes DACES LESIŅAS dārza lietu TOP 10, un dārza uguns trauki, kas rudens vakarus un dienas palīdzēs darīt siltākus un omulīgākus. 
  • Par svarīgākajiem darbiem, kas arī novembrī jāpaveic sakņu dārzā un siltumnīcā, augļu, košuma un istabas puķu dārzā, kā katru mēnesi, atgādina eksperti MĀRĪTE GAILĪTE, EDGARS RUBAUSKIS, MARUTA KAMINSKA un ZANE PURNE.

  Iegādāties izdevumu