Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Kartupeļu karaliste Piekalnēs

    Dārzs
    Gunta Šenberga
    Gunta Šenberga
    13. janvāris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pixabay
    Ināra Pakalna ar sēklas kartupeļu audzēšanu nodarbojas vairāk nekā trīsdesmit gadu – kopš laika, kad kā jaunā speciāliste ieradās padomju saimniecībā Vijciems un sāka strādāt par sēklkopības agronomi.

    Padomju saimniecību pārdēvēja par kolhozu un drīz vien likvidēja pavisam, bet Ināra 1996. gadā nodibināja pati savu zemnieku saimniecību. Lai gan Piekalnes kā stabils galds stāv uz četrām kājām un audzē arī graudaugus, rapsi un pupas, visbiežāk tās asociējas tieši ar kartupeļiem.

    Kopš 2000. gada Piekalnes ir vācu kartupeļu selekcijas un pavairošanas kompānijas Norika oficiālais pārstāvis Latvijā, audzē un pircējiem piedāvā tikai Vācijā veidotās kartupeļu šķirnes. Vijciema kolhozā savulaik audzēja 120 hektāru sēklas kartupeļu, Piekalnēs – 40 hektāru. Šķirņu daudzums – kā kuru gadu. Kādu gadu sēklai audzēti septiņu šķirņu pārtikas kartupeļi, bet gados, kad veic šķirņu izmēģinājumus un ar tām iepazīstina arī citus kartupeļu audzētājus, pat četrdesmit. Audzē ne tikai sēklas, bet arī pārtikas kartupeļus un pārstrādei domātos – gan cietes kartupeļus uzņēmumam Aloja-Starkelsen, gan Ādažu čipsu ražošanai domātos.

    Savā sētā Ināra mūs sagaida ar sešiem kartupeļu groziņiem. Bumbuļi tajos ir lieli, gludi un skaisti – gandrīz vai neticami glīti sausajai vasarai. Un tie nav speciāli izlasīti – tādi paši ir arī šķūnī, kur tos šķiro un pārlasa.

    «Mēs esam to laimīgo skaitā, kam maijā un jūnijā bija lietus. Un, kā redzams, ar to pietika, lai kartupelis varētu normāli attīstīties un augt. Taču, ja pavasarī mitruma nepietika, kartupeļi izveidoja ļoti maz bumbuļu. Lai gan vēlāk tie izaug lieli, tomēr kopumā raža ir zema. Šogad tā varēja notikt, ja kartupeļus stādīja agri. Stādot vēlāk – ap 15. maiju – sausums netraucēja, jo jūnija sākumā uznāca lietus.

    Šogad izmēģinājām arī jaunu tehnoloģiju – mums ir jauns stādāmais agregāts, kas ļāva reizē ar stādīšanu augsnē iestrādāt starta mēslojumu mikrogranulu formā. Protams, tas ir tikai viena gada rezultāts, un nevar apgalvot pilnīgi droši, tomēr man šķiet, ka granulas ļāva kartupeļiem pārvarēt stresu un labāk augt.

    Mēs mikrogranulu mēslojumu pirkām Igaunijā, bet to var dabūt arī Latvijā, piemēram, firma Agrimatco piedāvā Easy Start, un to var lietot ne tikai kartupeļiem, bet visām dārzeņu kultūrām.

    Mēslojumu iestrādā augsnē tieši kopā ar sēklu, un tas ir gatavs apgādāt augus ar vielām, kas vajadzīgas dīgšanas procesā. Turklāt bagātināts ar baktērijām, kuras pasargā no sēnīšu slimībām, kas var būt augsnē.

    Mikrogranulas piedāvā arī citi, piemēram, uzņēmums Timac Agro – mēslojumu Physiostart, arī Baltic Agro un citi. Taču arī tad, ja kartupeļi izauga labi, visai iespējams, ka karstās vasaras dēļ tie sliktāk glabāsies. Ja gaisā ilgu laiku bijis plus trīsdesmit grādu, tad arī augsne sakarst un kartupeļi tajā cieš – patiesībā tie ir jau gandrīz puscepti. Tāpēc īpaša uzmanība tiem jāpievērš glabājot.»

    Kuras kartupeļu šķirnes labākās?

    Tas ir jautājums, kas nomoka vienmēr – kuru pirkt ēšanai, kuru stādīšanai. Ar ēšanu ir vienkāršāk – nopērc mazumu, izvāri, pagaršo un, ja negaršo, tādus vairs nepērc.

    Praktisks padoms! Ja kartupeļus pērc tirgū, bet uzraksta ar šķirnes nosaukumu nav, vaicā: «Kāda šķirne jums ir?» Neprasi: «Vai jums ir ‘Solist’?»

    Ar stādīšanu jau sarežģītāk. Piemēram, kāda šķirne kļūst ļoti moderna un pieprasīta, un tad to piedāvā visi un visur. Pašlaik tāda ir šķirne ‘Solist’. Ināras pieredzē ir gadījums, kad vienugad kopā ar vācu kolēģiem tirgū dažādās vietās speciāli pirka šķirnes ‘Adretta’ kartupeļus un veda uz Vāciju pārbaudīt, tai skaitā veikt ģenētiskās analīzes, lai noskaidrotu, vai tiešām tie ir minētās šķirnes kartupeļi. Diemžēl atklājās, ka no ‘Adrettas’ tiem bija tikai nosaukums.

    Uz aci to nav iespējams pateikt, jo pēc izskata šķirnes tiešām cita no citas tik ļoti neatšķiras, lai droši varētu pateikt – šī ir tā vai cita šķirne. Latvijā reģistrēts apmēram 140 kartupeļu šķirņu, un pēc skata vien tās atšķirt nav iespējams.

    Šķirnes atbilstību nodrošina sertificēti sēklas kartupeļu audzētāji, kurus uzrauga un pārbauda Valsts augu aizsardzības dienests. Mazdārziņā, kur nelieto ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, ieteicams izvēlēties šķirnes, kas tiek ieteiktas bioloģiskajiem audzētājiem, jo tās ir izturīgākas pret slimībām. Turklāt vēlams stādīt agrākas šķirnes, lai vēl papildus pasargātos no drātstārpiem – kaitēkļiem, kas noteikti būs iemitinājušies kartupeļu laukā, kur tie tiek stādīti gadu no gada. Drātstārpi sāk darboties, kad agrie kartupeļi jau ir gatavi un novācami. Ja šāgada kartupeļu raža īsti neapmierināja, pa ziemu ir gana laika parūpēties par nākamo gadu. No pašas audzētajām šķirnēm mazo dārziņu saimniekiem Ināra iesaka ‘Soraya’ un ‘Birgit’.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē