Kāpēc jāšana ar zirgu ir veselīga?

No malas var šķist, ka jāšana ar zirgu ir salīdzinoši viegla – galu galā, visu darbu taču dara zirgs, ne tā? Izrādās, ka tas tomēr ir tālu no patiesības. No jātnieka tiek prasīta ātra reakcija, koncentrēšanās, lieliska koordinācija, stabila psihe un spēja saglabāt vēsu prātu arī saspringtās situācijās.

Treniņš visiem muskuļiem

Pirmās pārmaiņas, ko jaunais jātnieks ievēros pēc jāšanas treniņu apmeklējumiem, ir uzlabots muskuļu tonuss. Esot uz zirga, nepārtraukti tiek nodarbināti jātnieka vēderpreses un muguras muskuļi. Spēja veikli mainīt pozīciju un kustēties līdzi zirgam, izmantojot gan iegurni, gan vidukļa muskuļus, nosaka to, vai jātnieks uz zirga būs līdzsvarā un nedauzīsies pa segliem, traumējot gan zirga, gan savu muguru. Regulārs šo muskuļu treniņš ne vien uzlabos līdzsvaru un stāju, bet arī samazinās traumu risku, piedaloties citās sportiskajās aktivitātēs.

Jāšanas laikā tiek nodarbinātas arī citas muskuļu grupas. Tiek trenēti kāju, roku un plecu muskuļi. Dažādojot jāšanas nodarbības, kā arī tajās ievērpjot kādus vingrošanas elementus, iespējams koncentrēties uz dažādām muskuļu grupām, tā panākot aktīvu visa ķermeņa treniņu. Jāatceras gan, ka slodze jākāpina pakāpeniski, lai jaunajam jātniekam pirmie treniņi nebeidzas ar muskuļu sāpēm.

Citi lasa

Dace Rudzīte

Māja

Kā zināt, vai tavs dūmu detektors darbojas?

Zane Piļka- Karaļeviča

Personības

Kreipānu līdz asarām aizkustina sabiedrības atbalsts, taču viņam ir kāds svarīgs lūgums…

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Uzlabots līdzsvars un stāja

Jauniem jātniekiem palikšana seglos, īpaši sākot pārvietoties ātrākā gaitā, nereti ir izaicinājums. Lai noturētu pareizu pozīciju un nesasvērtos uz vienu vai otru pusi, vajadzīgs lielisks līdzsvars. Regulāri apmeklējot jāšanas nodarbības un apgūstot prasmi sēdēt seglos, tiks uzlabots arī līdzsvars un koordinācijas spējas.

Lai uz zirga būtu līdzsvarā, jātniekam jāiesēžas segliem tieši pa vidu un jācenšas atslābināties un ļaut vidukļa lejasdaļai šūpoties līdzi zirga kustībām.

Sekošana zirgam tā vietā, lai koncentrētos uz palikšanu vienā pozīcijā, palīdzēs iegūt labāku līdzsvara sajūtu un samazinās risku no zirga nokrist, ja tas kādā brīdī strauji palecas uz sāniem.

Esot seglos, vienlīdz svarīga ir arī stāja. Šķiet, biežāk dzirdētā frāze iesācēju treniņos ir: «Taisnu muguru!» Ar laiku sēdēšana ar taisnu muguru kļūst par ieradumu un, muguras muskuļiem kļūstot spēcīgākiem, uzlabojas jātnieka stāja arī ikdienā, kas īpaši svarīgi bērniem un cilvēkiem, kam ikdienā daudz laika jāpavada sēžot. 

Zirgs psihoterapeita vietā

Papildus neskaitāmajiem fiziskajiem ieguvumiem, jāšana sniedz labumu arī cilvēka psihiskajai veselībai. Došanās izjādēs ir ļoti efektīvs veids, kā uz brīdi atslēgties un darba, mājām, skolas un – ne mazāk būtiski – ekrāniem, kas aizņem tik lielu mūsu ikdienas daļu. Jāšana sniedz iespēju vismaz stundu dienā būt tikai ar sevi un dabu.

Terapeitisks efekts ir ne vien sēdēšanai seglos, bet arī vienkārši būšanai kopā ar zirgu – dzīvnieka kopšana, barošana un tīrīšana ir ārkārtīgi relaksējoša un palīdz atbrīvoties no stresa un trauksmes. Šo īpašību dēļ zirgu terapiju bieži iesaka cilvēkiem ar autismu vai bērniem ar uzvedības traucējumiem, kā arī cilvēkiem ar depresiju, trauksmi vai veģetatīvo distoniju.

Esot kopā ar šiem lielajiem dzīvniekiem, bērni iemācās konstruktīvi paust savas emocijas, savukārt pieaugušie nereti gūst iespēju paskatīties uz savu iekšējo pasauli no malas.

Ne velti saka, ka zirgs ir mūsu emociju spogulis – tie lieliski jūt katru mazāko mūsu emociju un nekavējoties uz to arī reaģē.

Tāpat kā citās aktivitātēs, arī jāšanā gadās kļūdas un neveiksmes. Teiciens kāpt atpakaļ seglos lieliski atspoguļo jātnieku neatlaidību un drosmi mācīties no savām kļūdām un mēģināt vēlreiz. Iespēja kļūdīties, no tā mācīties un sasniegt jaunus mērķus lieliski uzlabo gan pašvērtējumu, gan pārliecību par sevi un saviem spēkiem. Mazās uzvaras, piemēram, pirmie rikši zirga mugurā, tiek svinētas tāpat kā lielie sasniegumi vai piedalīšanās pirmajās sacensībās. Iespēja nepārtraukti sasniegt jaunas virsotnes dara brīnumus ar cilvēka pašvērtējumu.

5 izplatītākie mīti

Kā jau par visiem sporta veidiem, arī par jāšanas sportu klīst dažādi mīti, kas nereti attur cilvēkus vest savus bērnus uz jāšanas nodarbībām vai doties uz stalli pašiem. Par laimi, lielākā daļa no mītiem tik tiešām ir tikai mīti.

1. Jāšana ir tikai bagāto cilvēku hobijs. Lai gan, nodarbojoties ar jāšanu sacensību līmenī, tik tiešām jārēķinās ar lielām izmaksām, jāšana savam priekam nebūt nav tik dārga. Lai dotos izjādē uz mežu vai apgūtu pirmās jāšanas prasmes kādā jāšanas skolā, nav nepieciešams ne dārgākais zirgs, ne inventārs. Bieži cilvēki sabīstas, ieraugot izjādes vai jāšanas nodarbības cenu, kas Rīgas tuvumā svārstās no 20 līdz 40 eiro. Jāpatur prātā, ka regulāriem jātniekiem visbiežāk pieejams abonements, kas ir krietni lētāks. Tāpat jaunajiem jātniekiem bieži piedāvā iespēju palīdzēt staļļa darbos, apmaiņā saņemot jāšanas nodarbības par velti.
2. Lai jātu, jāiegādājas dārgs apģērbs. Arī tā nav gluži patiesība. Tāpat kā tas ir ar citu sporta vai ikdienas apģērbu, jātnieku drēbēm ir ļoti plašs cenu diapazons. Vienā un tajā pašā veikalā iespējams atrast gan jāšanas bikses, kas maksā 300 eiro, gan tādas, kas iegādājamas par 50 eiro. Protams, kvalitatīvāks jāšanas apģērbs maksās dārgāk, taču, ja jāšana ir tikai hobijs, pilnīgi pietiks ar pašu vienkāršāko apģērbu. Pirmajām jāšanas nodarbībām pietiks ar parastām, ērtām sporta biksēm un apaviem ar rievotu zoli.
3. Jāšana ir ļoti traumatisks sporta veids. Zirgi ir lieli, spēcīgi un diezgan neparedzami dzīvnieki, tāpēc traumu risks, ar tiem strādājot, tik tiešām pastāv. Tomēr krietni lielāks tas ir, esot kopā ar jauniem zirgiem vai sporta zirgiem, kas ir ļoti temperamentīgi. Zirgi, kas tiek izmantoti iesācēju apmācībai, visbiežāk ir nosvērti, mierīgi, tiem nav nelāgu niķu vai agresijas iezīmju. Tādēļ, lai gan pie zirgiem uzmanīgam jābūt vienmēr, esot kopā ar jāšanas skolas vai nomas zirgiem, traumu risks nebūt nav lielāks, kā piedaloties kādā kontakta sporta veidā, piemēram, basketbolā.
4. Jāšana ar zirgu ir piemērota tikai bērniem un jauniešiem. Jāšana ar zirgu ir viens no retajiem sporta veidiem, kam nav vecuma ierobežojumu. Visā pasaulē pirmo reizi zirgā vienlīdz veiksmīgi kāpj gan bērni, kas tikko spēruši pirmos soļus, gan sirmgalvji. Pat jāšanas sporta sacensībās laiku pa laikam parādās jātnieki, kas jau pārsnieguši septiņdesmit gadu slieksni.
5. Lai varētu regulāri jāt, jāiegādājas pašam savs zirgs. Zirga iegāde un uzturēšana ir ārkārtīgi dārgs prieks. Tomēr, lai jātu regulāri, pat nopietnā līmenī, nebūt nav jāsteidzas domāt par zirga iegādi. Visas jāšanas skolas piedāvā iespēju apgūt jāšanas prasmes vai doties izjādēs ar skolas zirgiem. Un, ja tomēr ir vēlme katru reizi jāt ar vienu un to pašu zirgu, ļoti izplatīta prakse ir iespēja zirgu īrēt. Tas nozīmē, ka jātnieks sedz pusi no kādam citam piederoša zirga uzturēšanas izmaksām, apmaiņā pret to gūstot iespēju jāt trīs četras reizes nedēļā un justies kā zirga līdzīpašniekam.