Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pirms izvēlēties savu īsto siltumnīcu, jāapdomā, kāda slodze tai būs jāiztur un vai siltumnīcai vienmēr būsi blakus, lai to pieskatītu. Būtībā siltumnīcas konstrukcijai jāiztur divu veidu slodze: vasarā – pie stieples piesieto augu svars, savukārt ziemā – uzsnigušā sniega svars. Ja siltumnīca ir pie vasaras mājas vai dārzā, kur pa ziemu neuzturies un tev nav iespējas to regulāri notīrīt, ir vērts izvēlēties pamatīgāku, izturīgāku karkasu. Tāpat svarīgs ne tikai cauruļu vai latu resnums un to izvietojuma biežums, bet arī virsmu apstrāde, lai siltumnīca mainīgos apstākļos nerūsē, nepelē.
Karkass – koks vai metāls?
Divi biežāk pieejamie materiāli siltumnīcu karkasam ir koks un metāls, kas pēc tam tiek kombinēts ar pārklājuma materiālu – plēvi vai polikarbonātu. Lai arī kombinācijas iespējamas dažādas, visbiežāk nopērkamajām polikarbonāta siltumnīcām ir metāla karkass. Izvēloties savu perfekto kombināciju, jāņem vērā arī tas, ka polikarbonātam jo īpaši svarīgi, lai siltumnīcas konstrukcija būtu stabila. Plēve ir elastīgāks materiāls un pieļauj arī nelielas konstrukcijas kļūdas.
Koka karkass ir dabisks un elpojošs materiāls, un tas nenoliedzami ir tā pluss. Visbiežāk cilvēkos uztraukumu rada tā kalpošanas ilgums, jo siltumnīcas klimats ir diezgan mitrs, bet koks, kā zināms, ar mitrumu nedraudzējas. Tomēr jāzina – ja koks pirms izmantošanas tiek pareizi apstrādāts, par tā ilgtspēju nav jābaidās. Koka karkasa siltumnīcu būtu vēlams nenovietot tieši uz zemes, jo tad mitruma iedarbībā tā ātrāks sāks bojāties.
Galvenā abu materiālu – koka un metāla – atšķirība ir izturībā un ilgmūžībā. Koks ir videi draudzīgāks, jo to pēc ekspluatācijas beigām var izmantot krāsns kurināšanā, savukārt metālu var nodot pārkausēšanai. Dažkārt cilvēki apjūk karkasa izvēlē, jo industriālās siltumnīcas tiek būvētas pārsvarā no metāla karkasa, kas ir izturīgāks. Šāda tipa siltumnīcās karkass neietekmē to klimatu, jo telpa ir ļoti plaša un gaiss uzsilst un atdziest daudz lēnāk nekā mazākās siltumnīcās. Savukārt no Mārtiņa Rauska klientu pieredzes stāstiem viņš secinājis, ka koka karkasa siltumnīcā augi jūtas labāk.
Protams, veikalos pieejamas arī siltumnīcas ar plastmasas karkasu, bet, tādu izvēloties, jāņem vērā, ka tas ir ļoti neizturīgs materiāls un lielākā vējā var salūzt.
Vēl, runājot par karkasa veidu, vislabāk ir izvēlēties divslīpu jumtu, jo no tā vieglāk ziemā notīrīt sniegu. Savukārt, no apstākļu viedokļa, augiem piemērotāks ir pusapaļš jumts, jo tādā siltumnīcā iekļūst vairāk gaismas. Ziemā gan šādu jumtu ir grūtāk notīrīt, jo uz kores sakrājas sniegs. Tāpēc pašiem jāizvērtē – kuri nosacījumi šķiet svarīgāki.
Vienas ģimenes vajadzībām siltumnīca parasti netiek izmantota ilgāk par 5–10 gadiem, jo ar laiku rodas vēlme to paplašināt vai arī atteikties no tās pavisam.
Pārklājums – plēve vai polikarbonāts?
Plēves pluss viennozīmīgi ir ekonomiskais ieguvums, jo plēve ir lētāks materiāls un kalpo gana ilgi, tomēr polikarbonāts būs stingrāks, vizuāli efektīvāks un monolītāks, kopumā arī ilgmūžīgāks.
Gan plēve, gan polikarbonāts ir paredzēti desmit sezonām, bet izmantojami arī ilgāk. Tiesa, plēves siltumnīca diezin vai izturēs desmit gadus, jo plēve ir plāna – to ir viegli saplēst, putni mīl to knābāt, lai tiktu pie rasas pilieniem, un tā var neizturēt biezāka sniega kārtu. Te jau atkal jāpiemin, ka skopais maksā divreiz un ir jādomā ilgtermiņā – izdevīgāk tomēr nebūs izvēlēties polikarbonāta siltumnīcu, nevis ik pārgadus mainīt plēvi.
Siltumnīca vienai mājsaimniecībai
Mārīte Gailīte stāsta, ka vienas mājsaimniecības vajadzībām pilnībā pietiek ar 20–30 kvadrātmetru lielu siltumnīcu. Tādā pietiks vietas vairākām kultūrām. 30–40 kvadrātmetru liela siltumnīca būs pateicīgāka augiem, jo tās izmēra dēļ nenotiks straujas temperatūras svārstības, savukārt pavisam nelielā siltumnīcā gaiss uzkarsīs ļoti strauji un var ietekmēt augu augšanu. Ne mazāk svarīgs ir arī siltumnīcas augstums. Siltumnīcas sienām ir jābūt vismaz 1,8–2 metrus augstām, bet ideālais kores augstums ir 3–3,5 metri. Siltumnīcās ar zemāku jumtu augiem nebūs komfortabli – tie ātri sasniegs jumtu, un tiem trūks gaisa, jo nebūs vairs brīvās telpas. Iesācējam pilnībā pietiek ar koka karkasa siltumnīcu ar plēves pārklājumu.
Salīdzinām īpašības!
Polikarbonāts vai plēve
- Biezums un izturība. Profesionālās siltumnīcas tiek būvētas no 10 milimetru polikarbonāta, un tās pat bez papildu apkures ir siltākas nekā plēves siltumnīcas, un darbus tur var sākt agrāk un beigt vēlāk. Tiesa, daudzi izvēlas izmantot polikarbonātu tikai siltumnīcas durvīm un iekšējām starpsienām, jo tas ir dārgs materiāls. Veikalā nopērkamajām siltumnīcām polikarbonāts parasti ir 4 vai 6 milimetrus biezs. Tātad, ja siltumnīcu gribēsi izmantot arī ziemā, izvēlies 10 milimetru polikarbonātu, vējainai vietai – 6 milimetru, vasaras lietošanai pietiks ar 4 milimetru biezumu.
Mazliet citādi ir ar plēvi – tās izturību un kvalitāti nosaka nevis biezums, bet gan sastāvs. Pašas modernākās plēves pēc taustes ir plānas, bet sastāv no pieciem vai pat vairāk slāņiem, kas nodrošina plēvei dažādas īpašības un vairo izturību. Tomēr jāņem vērā arī fakts – jo plēve izturīgāka, jo dārgāka. Tāpēc, piemēram, nebūtu prātīgi vilkt jaunu, ļoti dārgu un izturīgu plēvi uz veca karkasa, kuru plānots pēc vairākiem gadiem mainīt. Jaunu, dārgu plēvi var izvēlēties jaunam karkasam, kuram priekšā daudzi gadi. Vēl vērts zināt – ja plēvei ir marķējums EVA, tātad tā ražota no etilvinilacetāta, kas nodrošina mehānisko izturību un sala izturību. - Kondensāts un pilēšana. Polikarbonāta plāksnēm, ko izmanto siltumnīcām, ir rievota virsma, tāpēc kondensāta pilieni notek gar sienas malām, nevis pil uz augiem. Savukārt, pērkot plēvi, var izvēlēties tādu, kuras marķējumā ir atzīme AD, kas apzīmē Anti Drip jeb pretpilēšanas efektu, kas nodrošina, ka kondensāta pilieni nekrīt uz augiem, bet tieši tāpat noslīd pa siltumnīcas sienām. Klājot jāpievērš uzmanība, kuru plēves pusi likt uz iekšpusi. Pāris gados gan plēvei šis efekts zūd.
- Gaismas caurlaidība. Vairumam siltumnīcu plēvju gaismas caurlaidība ir ap 95 procentiem, bet vislabākā – bezkrāsainajām jeb pienbaltajām plēvēm. Ar laiku gan tā mazinās, un augiem tas, protams, nepatīk. Gaismas caurlaidību daļēji var uzlabot, plēvi mazgājot, bet ar laiku tā tāpat maina optiskās īpašības. Polikarbonātam gaismas caurlaidību visvairāk ietekmē kondensāts, kas veidojas polikarbonāta šūnu iekšpusē, kur ar laiku sāk augt aļģes. (Siltumnīcas parasti nosedz ar šūnu polikarbonātu, kas ir ar vairākām kārtām, kam pa vidu gaiss.) Lai no tā izvairītos, pirmkārt, siltumnīca jābūvē atbilstošā laikā (vislabāk marta beigās, aprīļa sākumā, kad ir saulains, gaisa temperatūra ap 8–10 grādiem, tad ir sauss gaiss). Otrkārt, ieteicams lietot speciālus profilus, ar kuriem aiztaisa ciet polikarbonāta plākšņu vaļējos galus, lai gaiss un mitrums netiek iekšā.
- UV aizsardzība. Polikarbonāta viena puse pasargā no UV starojuma, bet otrai pusei šī īpašība nepiemīt. Tātad tā daļa, kas paredz aizsardzību pret sauli, ir jāliek uz ārpusi. Šī ir daudzu pieļauta kļūda – pārklājums tiek uzlikts nepareizi, polikarbonāts drīz kļūst zaļš, un rodas greizs priekšstats par materiāla izturību un spēju kalpot. Līdzīgi ar plēvi – pērkot speciālo plēvi, jāraugās pēc marķējuma UV10 vai UV5. UV10 nozīmēs, ka plēve paredzēta desmit sezonām, UV5 – piecām. Šis ir galvenais iemesls, kāpēc siltumnīcai nevajag pirkt, piemēram, celtniecības vai iepakojuma plēvi. Tai nebūs iestrādāta UV aizsardzība, un plēve sadalīsies, iespējams, jau pirmās sezonas laikā.
Montēt pašam vai pasūtīt
Ja siltumnīcu iegādājies kādā veikalā kā ātrās realizācijas preci, tad tā būs jāsamontē pašam. Savukārt, ja siltumnīcu pasūti pie ražotāja, visbiežāk ražotājs pats to arī uzstāda. Gatava siltumnīca atkarībā no izmēriem izmaksā, sākot no 380 eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem.
Montāžā, lai kādu siltumnīcas veidu tu izvēlētos, vissvarīgākie ir pareizie apstākļi. Plēves siltumnīcu iesaka montēt 10–18 grādos. Lielražošanā šo darbu vienmēr veic februārī (karkasa montāžu vai remontu) un martā (apvilkšanu ar plēvi). Pārāk aukstā laikā klāta, tā vēlāk siltumā izpletīsies. Savukārt, montējot polikarbonātu, vissvarīgākais ir sausums.
Kā jau iepriekš minēts, perfektie apstākļi varētu būt marta beigās, aprīļa sākumā saulainā, sausā dienā, kad gaisa temperatūra ir 8–10 grādi.
Uz cita fona ar bildi – Mans dārzs janvāra numurā bija raksts par stikla siltumnīcām, tur bija sameklētas diezgan daudz bildes šuterī, var paskatīties, paņemt no tām, ja Ieva saglabājusi variantus kaut kur
Moderna alternatīva – stikls!
Agrāk ļoti populārs materiāls siltumnīcu pārklājumam bija stikls. Tie, kas būvē jaunas siltumnīcas, stikla pārsegumu parasti vairs neizvēlas, bet dod priekšroku jau pieminētajam polikarbonātam vai plēvei. Tomēr beidzamajos gados modē nākušas modīgas stikla siltumnīcas, ko daudzi izvēlas novietot savā dārzā ne tikai audzēšanas funkcijām, bet arī kā vēl vienu apdzīvojamu telpu, piemēram, atpūtas stūrīti vai nelielu darbnīcu gada aukstajā periodā.
Visām jaunajām stikla siltumnīcām karkass ir veidots no krāsota metāla, tāpēc nav jāuztraucas par klimata uzturēšanu. Arī stikli, kas tiek izmantoti šīm siltumnīcām, ir apstrādāti tā, lai tās nepārkarstu, tomēr jāņem vērā, ka stikls pats par sevi ir diezgan nepateicīgs materiāls. Pirmkārt, tas ir dārgs, tāpēc arī šādas siltumnīcas nav lētas. Vienas ap 6–8 m2 lielas stikla siltumnīcas cena ir no 2 līdz 5 tūkstošiem eiro un vairāk. Tāpat stikls ir trausls, un var nākties diezgan bieži mainīt kādu no stikla paketēm.
Šādu siltumnīcu lielākais pluss, protams, ir estētika – tā iederēsies jebkura dizaina dārzā un var tikt pielāgota arī mājas eksterjeram.
Tāpat daudzi joprojām izmanto stikla siltumnīcas, kas būvētas vēl pagājušajā gadsimtā. Tām parasti ir kārtīgi pamati un metāla konstrukcijas, tomēr stikli ir savu laiku nokalpojuši. Tas nozīmē, ka tie ir ļoti trausli un ar biezāku sniega segu var saplīst. Ja ir vēlme šādu siltumnīcu restaurēt, jāgatavojas pamatīgam darbam. Iespējams, ātrāk un lētāk ir nopirkt jaunu siltumnīcu.
Mazliet par kopšanu
- Ja izvēlies polikarbonātu, uzpasē, lai zāle neieaug tā iekšpusē, kas nozīmē, ka ik pa laikam jāapgriež ap siltumnīcu augošie zāles stiebri. Vēl var pieiet radoši un izveidot bruģētu celiņu pa siltumnīcas perimetru.
- Ziemā nevajadzētu polikarbonāta siltumnīcu tīrīt ar lāpstu, lai nesaskrāpētu UV pārklājumu. Dažkārt iesaka to sildīt no iekšpuses, lai sniegs nokūst, bet Mārīte Gailīte skaidro, ka tieši zemākas siltumvadītspējas dēļ sniegu no polikarbonāta ir grūtāk nokausēt nekā no plēves.
- Pavasarī ieteicams norakt sniegu gar siltumnīcas malām, lai tas nedeformē karkasu.
- Reizi gadā vajadzētu nomazgāt gan siltumnīcas iekšpusi, gan ārpusi ar tīru ūdeni. Polikarbonāts ir pateicīgs materiāls, jo tā virsma ir gluda, nekas tajā neieķeras. Vienīgais apdraudējums ir putekļu kārta, kurā var iemitināties kāda nevēlama slimība, bet tieši tāpēc pietiek, ja reizi gadā vai divos gados tā tiek nomazgāta.
Papildu fīčas modernai siltumnīcai
- Var izvēlēties apkurināmu siltumnīcu, kurā pirmās zemenes var novākt jau pavasarī vai paildzināt vasaru un ražas svētkus svinēt, piemēram, novembrī. Te gan runa ir jau par profesionālām siltumnīcām, kas nozīmē, ka tajās ir jāierīko arī speciāls apgaismojums, kā arī laistīšanas sistēmas.
- Laistīšanas sistēmu ierīkot nav sarežģīti, pie tādas var tikt jebkurš aizņemts saimnieks.
- Ja siltumnīcu ir vēlme izmantot arī nesezonā, tad tās pamatus, ja tādi ir, vai vismaz augu kastes vajadzētu nosiltināt.
- Lietderīgi pirms siltumnīcas izmantošanas ieklāt tās grīdā ģeotekstilu vai melno agrotīklu, kas pasargā no nezālēm. Tiesa, no nezālēm nebūs iespējams izvairīties pilnībā, un šis materiāls kalpo tikai pāris gadu, kas nozīmē, ka tas būs jāmaina, tomēr efekts būs jūtams.
- Ja ir vēlēšanās pēc ārkārtīgi moderniem risinājumiem, kas lielo audzētāju vidū lēnām kļūst par ikdienu, siltumnīcu var aprīkot ar dažādām gudrās mājas funkcijām. Gan apgaismojumu, gan laistīšanu var automatizēt tā, lai visa vadība notiek no viedierīces. Tāpat var uzstādīt arī automātisko vēdināšanu. Pie vēdlodziņa tiek nostiprināta speciāla ierīce, kas reaģē uz temperatūras izmaiņām un attiecīgi atver vai aizver vēdlodziņu.
- Ja dārzā nav pieejama elektrība, siltumnīcas tuvumā var uzstādīt saules paneļu sistēmu. Tomēr tas attiecas vairāk uz ziemas mēnešiem, jo pavasarī, kad dienas kļūst garākas, siltumnīcai pilnīgi pietiek ar dabisko gaismu.
