Rīga +16°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Konsultē Guntis Zirnis, iekšdarbu meistars un Ilze Tola, interjera dizainere (Sniegumi dizains).
Vispirms būtu jātiek skaidrībā, ko iesākt ar vecajiem dēļiem, kas sen un vairākkārt lakoti un jau kļuvuši tumši vai arī reiz saņēmuši tik krietnus eļļas krāsas triepienus, ka par sienas dabisko izcelsmi vairs liecina tikai spundes spraudziņas, – ne tur koka faktūras, ne materiāla, kas elpo.
Citi lasa
Demontēt vai atjaunot?
Ir vairāki jautājumi, ko vajag pamatīgi izsvērt, pirms ķerties pie darīšanas. Demontēt vai mēģināt atjaunot? Darīt pašiem vai aicināt meistaru? Kā apstrādāt, lai būtu ilgmūžīgi, skaisti un arī praktiski? Demontēšana nav pārāk aizraujošs darbs, turklāt nevar zināt, kas atklāsies, dēļus noņemot, un kāds būs turpmākais rīcības plāns. Atjaunošana ir patiešām nopietns pasākums, taču, ja tā izdosies, telpa iegūs jaunu elpu, turklāt ir tik daudz iespēju, kā apstrādāt tīru koku!
Ja ir lemts par labu koka atjaunošanai, jāņem vērā, ka tas būs laikietilpīgi, putekļaini un arī gana piņķerīgi. Darot pašiem, ātri to paveikt diez vai izdosies, un pirms uzsākšanas tomēr ir ieteicams konsultēties ar speciālistu par dēļu stāvokli, piemērotāko darba metodi un iespējamiem sarežģījumiem. Meistaram, visticamāk, darbs veiksies raitāk, taču tad ir jārēķinās ar izmaksām visās darbu pozīcijās.
Kā no dēļiem dabūt nost veco ādu?
Gan tad, ja dēļi ir pārklāti ar alkīda laku, gan arī tad, ja tos sedz bieza krāsas kārta, un pat tad, ja tie savulaik beicēti, nāksies apbruņoties ar pacietību un pamatīgi pasvīst, lai veco kārtu dabūtu nost.
Atjaunošana būs pilnvērtīga vien tad, ja jaunā izraudzītā apdare tiks veidota uz labi notīrītiem dēļiem. Ja kaut kur palikuši kaut nelieli senā pārklājuma laukumi, jaunais pie tiem neturēsies un koks būs raibs. Tātad pirmais uzdevums – noņemt visu, kas klāts kārtu kārtām.
Ir vairāki veidi, kā to paveikt, tiesa, neviens īsti nav ātrāks vai vienkāršāks par citiem.
- Celtniecības fēns. Lai attīrītu dēļus no krāsas, var izmantot celtniecības fēnu un, kad krāsa sāk lobīties, to rūpīgi nokasīt ar špakteļlāpstiņu. Pēc tam visa virsma jānoslīpē, lai tā ir līdzena, un ar putekļsūcēju jānosūc putekļi.
- Slīpēšana ar slīpmašīnu. Pirms sākšanas jāpārliecinās, vai kādā vietā nav izspraukušās nagliņas, kas kādreiz iesistas, un, ja ir, jāiedzen tās dziļāk. Slīpējot krāsu vai laku, būs īpaši daudz putekļu, tādēļ jau darba procesā ieteicams izmantot putekļsūcēju un uzlikt respiratoru. Īsts izaicinājums var izrādīties spundes spraugu izslīpēšana – ar slīpmašīnu to izdarīt nevarēs, būs jāpaļaujas uz roku darbu vai arī jāmēģina tikt galā ar fleksi un piemērotu smilšpapīra ripu. Vecā krāsa vai laka var būt tā saaugusi ar koksni, ka vietām tā var turēties arī pēc slīpēšanas. Tur būs jāpiestrādā īpaši rūpīgi. Līdz ar to koka virsma var veidoties viļņaina un būs jācenšas to izlīdzināt.
- Līdzeklis krāsas noņemšanai. Var izmantot speciālu ķīmisku līdzekli krāsas vai lakas noņemšanai un rīkoties, piemēram, šādi: līdzekli uzklāj uz virsmas aptuveni vienu milimetru biezā kārtā un atstāj uz pusstundu. Kad krāsa uzbriedusi un atslāņojusies, to noņem ar metāla špakteli. Ja nepieciešams, darbību var atkārtot. Tad virsmu attīra, izmantojot atbilstošu šķīdinātāju (jautājiet būvmateriālu veikalos!). Arī šajā gadījumā pēc tam vajadzētu koku noslīpēt un nosūkt radušos putekļus.
Solis līdz apstrādei
Ja, noņemot veco laku, krāsu vai beici, viss ir izdevies – dēļi (un pat spundes) ir tīri –, viss jānoslauka ar mitru, tīrā ūdenī mērcētu lupatiņu. Pēc tam koks uzmetīs spuru, tādēļ to ieteicams vēlreiz pārslīpēt ar smalkāku smilšpapīru un pirms gruntēšanas atkal noslaucīt.
Krāsot, lakot, beicēt, eļļot…
Piedāvājums ir patiešām plašs – koka apstrādei iekštelpās pieejamas gan krāsas, gan beices, gan lakas, un tas viss uz ūdens bāzes, tātad – videi un cilvēka veselībai draudzīgākas. Šiem apstrādes materiāliem nav spēcīga aromāta, daudzi ir ātri žūstoši, tiem ir iespējami dažādi toņi, turklāt krāsas un lakas mēdz būt gan matētas, gan spīdīgas. Koku var apstrādāt arī ar lineļļu, ko var tonēt ar krāsu pigmentiem. Lineļļām toņu palete nebūt nav trūcīga – starp ierastajiem dzeltenbrūniem un pelēcīgiem ir arī zils, zaļš un sarkans. Lineļļu ražotāji norāda, ka tai piemīt antibakteriālas īpašības un tā aizsargā koksni pret mitrumu un nodilumu. Daudzi lineļļu izvēlas arī tāpēc, ka tā skaisti izceļ koksnes tekstūru.
- Parasti pirms krāsošanas vai lakas uzklāšanas virsma ir jānoklāj ar atbilstošu grunti. Speciālisti rekomendē to izvēlēties no tā paša zīmola.
- Uzsākot krāsošanu, vispirms ar otu jāizstaigā visas spraugas. Tad klāj krāsu (vai laku), izmantojot lakai paredzēto mazo (10 cm) rullīti. Lai gan lakas ruļļi mēdz būt arī no porolona, vienmērīgāks pārklājums izdosies ar rullīti, kam ir īsa, blīva vilniņa.
- Ja nolemts beicēt, to var gana veiksmīgi uzklāt ar flīzēšanas (vai auto mazgāšanas) sūkli, nedaudz piespiežot un veiklām kustībām izsmērējot – tā pārklājums būs plānāks, vienādāks, uz koka nepaliks nekas lieks. Noturīgumam pēc tam virsmu pārklāj ar speciālu laku, kas paredzēta tieši beicēšanas finišam.
- Parasti ar vienu pārklājuma kārtu (lai kāds tas arī būtu) nepietiek. Koks nav viendabīgs materiāls, dažādās vietās koksnes blīvums un struktūra var atšķirties, līdz ar to atšķirīga būs arī apdares materiāla iesūkšanās virsmā, radot pamanāmu raibumu. Šā iemesla dēļ pārklāšanu vajadzēs atkārtot otro un varbūt pat trešo reizi.
Lai top jauna koka siena!
Ja ir vēlme apdares dēļus izmantot jauna interjera veidošanai, patlaban pieejami dažādu izmēru spundētie dēļi. Var apdarināt sienas gan ar vienāda platuma dēļiem, gan dažādiem, piemēram, tā, lai savienojuma spraugas veido sienai noteiktu svītru ritmu.
Parasti iekšdarbiem dzīvojamās telpās izmanto vismaz deviņus milimetrus biezus priedes koka spundētos dēļus, jo tiem nav daudz zaru. Eglei, kas arī ir piemērota, to ir vairāk, un tās koksne ir mīkstāka. Protams, zaru vietas var dot arī dekoratīvu efektu, taču visai iespējams, ka, atrodoties telpā, kur atbilstoši sezonai tomēr mainās mitruma līmenis un temperatūra, koksne izžūs, sarausies un zaru ripiņas izkritīs, atstājot caurumu. Egles apdares dēļi ir mazāk piemēroti krāsošanai, jo plaisas zaru vietās nokrāsotas kļūst pamanāmākas.
Cik daudz?
Šķiet, ka nekas sarežģīts aprēķināt nepieciešamā materiāla daudzumu nevarētu būt, ja ir zināma apstrādājamo sienu platība, taču tā gluži nav. Pirmkārt, ir svarīgi kopējiem platības kvadrātmetriem pierēķināt rezervē vēl aptuveni desmit procentus. Iegādājoties apdares dēļus veikalā vai tos pasūtot, ir vērts precizēt – mērvienībā ir ietvertas spundes vai arī tā ir vienāda ar platības, ko var nosegt, kvadrātmetru. Ja mērvienība atbilst pirmajam variantam, būs jāpalauza galva un jāpierēķina papildu daudzums, jo dēļi taču savienojas ar spundes palīdzību.
Kā stiprināt?
Apdares dēļus, atbilstoši dizaina iecerei, stiprina vertikāli vai horizontāli pie koka brusiņu vai, piemēram, divus centimetrus bieza un vismaz piecus centimetrus plata finiera strēmeļu karkasa. Finieris ir pat ērtāks un praktiskāks materiāls šādam nolūkam, jo tas nestaigā (nepiebriest un neizkalst) un nagliņas tajā turas stingrāk. Tiesa, tas ir salīdzinoši dārgāks.
Kā apstrādāt?
Jaunai dēļu sienai ir milzīgas iespējas lieliski izskatīties, piešķirot interjeram odziņu – uz tās var klāt jebkādu kokam iekštelpās paredzētu pārklājumu. Jāņem vērā, ka arī jauni dēļi pēc montāžas un pirms apdares ir jānoslīpē ar smalku smilšpapīru un no tiem jānotīra putekļi.
Laba iespēja ir uzreiz iegādāties rūpnieciski krāsotus vai vaskotus dēļus, kas gan būs dārgāki, taču tā var ietaupīt laiku, turklāt nav jāriskē, ka pašiem, veicot krāsošanu vai beicēšanu, sienas var neizdoties viendabīgā tonī.
Dizaina knifi, kā vagonku iedzīvināt interjerā
- Apdares dēļus var montēt gan vertikāli, gan horizontāli. Ja ir nodoms vizuāli paaugstināt griestus, tos liek vertikāli. Savukārt, ja telpa ir šaura vai ar augstiem griestiem, ko ir vēlme pazemināt, izvēlas horizontālu virzienu.
- Lakojot sienas, jāpārliecinās, ka izraudzītajai lakai piemīt arī aizsardzība pret ultravioleto starojumu. Tas nozīme, ka laka pasargās koku no dzeltēšanas.
- Iekštelpām piemērotāka būs matēta, ne spīdīga laka.
- Pašlaik koka apdarē ir aktuāls caurspīdīgi baltais un pelēkie toņi, un tie nebūt nav garlaicīgi. Ja interjeru veido ar košiem akcentiem, piemēram, citrondzeltenu vai zilganzaļu, rezultāts ir visnotaļ interesants.
- Koka apdari var izmantot gan vienai sienai, gan visai telpai. Ja telpā ir tikai viena koka siena, tai gan nevajadzētu pašai kalpot par akcentu, bet būt fonam, piemēram, augiem, gleznām, plauktiem. Tas būs ilgmūžīgāks risinājums, jo akcentus var mainīt.
- Moderni pašlaik ir savienot telpā faktūras, piemēram, koka apdari un apmetumu vai gludu sienu, un visas virsmas krāsot vienā tonī.
- Ja sienas ir apdarinātas ar koku, tās saprātīgi jāsaskaņo ar grīdas segumu. Ideālā variantā, arī tam vajadzētu būt koka. Lamināts, kas imitē koku, varētu būt pieņemams vien tad, ja koka sienas ir krāsotas, nevis apstrādātas, saglabājot skaidri nolasāmu koka faktūru.
- Labs risinājums ir vinila grīdas segums. Tas ir pieejams koka dizainā, taču atkarībā no telpas funkcijas šajā gadījumā noderētu tāds, kas imitē flīzes vai betonu. Tad koku var atstāt maksimāli naturālā izskatā.
- Nereti koka cienītāji pārcenšas, mēģinot vienā interjerā savienot gan koka sienas, gan daudzas un dažādas koka mēbeles. Katram no šiem objektiem, visticamāk, būs citāds tonis – dzeltenīgāks, pelēcīgāks, zaļāks vai sarkanīgs –, un tāds mikslis neveidos harmoniju.
- Labāk, ja koks telpā ir tikai vienā tonī. Piemēram, ja ir paredzētas brūnas mēbeles, sienas ar apdares dēļiem ieteicams apstrādāt neitrāli, derēs mazliet baltinošs vai viegli pelēcīgs tonis.
- Ja koka sienas ir baltinātā tonī, mēbeles var būt tumšas. Kontrasts ir pat vēlams, jo šāds interjers izskatīsies labi arī tad, kad būs jau nedaudz nolietojies.
- Uz koka sienu fona der arī no laminētām plātnēm izgatavotas mēbeles, galvenais, lai tās ir vienkrāsainas, nevis raibas savā dažādībā.
Projekts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
