Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Karaliskās fritilārijas (Fritillaria imperialis) ietilpst liliju (Liliacea) dzimtā un tiek dēvētas par ķeizarkroņiem, jo to lapu un ziedu izvietojums atgādina kroni. Lai gan tikpat labi tās varētu salīdzināt ar lietussargiem.
- Stublājs. Karaliskās fritilārijas ziedkāts ir 100–150 cm garš, gaļīgs un noturīgs. Labvēlīgos apstākļos tās varot izaugt līdz pat divu metru augstumam. Ja kātu pieliec vējš, nereti tam blakus augsnes virskārtā veidojas gredzenveida iedobe, un tā atkal jāpierauš ar zemi. Stublāja augšdaļa ir bez lapām, bet galotnē dižojas gaiši zaļu, spīdīgu lapu pušķis.
- Ziedi. Lapu žāklēs attīstās 2–12 nokareni zvanveida ziedi. Ziedi ir oranžsarkani, sarkani, brūnsarkani un dzelteni, ko nosaka pigments karotīns. Ķeizarkroņiem ģenētiski nav antociānu, kas rada zilu, violetu vai rozā nokrāsu, tāpēc krāsu palete ir ierobežota. Tāpat kā citiem liliju dzimtas augiem, karaliskās fritilārijas ziedam ir sešas ziedlapas un katras pamatnē melns plankums ar dzelteniem putekšņiem. Ķeizarkronis zied apmēram trīs nedēļas atkarībā no laika apstākļiem, sākot no aprīļa beigām vai maija sākuma.
- Sīpoli. Karalisko fritilāriju sīpoli ir dzelteni, lieli, līdz 10 cm diametrā, mazliet irdeni. Tiem, tāpat kā citu fritilāriju sīpoliem, nav sauso aizsargzvīņu, kādas ir narcisēm, tulpēm, krokusiem, gladiolām.
- Smarža. Sīpoliem ir nepatīkama smaka, ko mēdz salīdzināt ar kaķa urīna, lapsu vai ķiploku aromātu. Tā nepatīk arī kurmjiem, pelēm un ūdensžurkām, taču nav pierādījumu, ka ķeizarkroņi šos kaitniekus varētu aizbiedēt. Kaut visspēcīgākais aromāts ir sīpolam, tas tomēr piemīt visam augam, tāpēc ķeizarkronis īsti nebūs piemērots griezto ziedu ieguvei. Aromāts vairāk jūtams, pirms augs vēl uzziedējis un karstā laikā. Īpaši intensīva smaka ir šķirnei ‘Maxima Lutea’.
Kā stādīt?
- Karaliskās fritilārijas stāda no augusta līdz septembra sākumam. Ilgāk vilcināties nevajadzētu, jo tās uzglabājot ātri veido saknes, kas ir tikpat trauslas kā citām sīpolpuķēm. Ja saknes nolauž, vairs nav augšanas konusa un sīpols var neiesakņoties. Vislabāk sīpolu ilgi neglabāt, bet iespējami drīz iestādīt zemē.
- Piemērota saulaina vai nedaudz noēnota vieta, auglīga, ūdenscaurlaidīga augsne, kas var būt gan viegli skāba, gan kaļķaina. Nepatiks smilšaina un ļoti smaga, mālaina augsne. Stādīšanas vietu ielabo ar komposta trūdzemi un rudens mēslojumu. Mēdz izmantot arī sadalījušos kūtsmēslus, bet tajos var būt maijvaboļu kāpuri un zemesvēži. Bedrītē apkārt sīpolam vēlams iebērt granti, kas kalpos gan drenāžai, gan puves profilaksei. Fritilāriju saknes ir trauslas. Lai tās justos brīvi, grants kārta nedrīkst būt pārāk bieza. Augsnei jābūt ūdenscaurlaidīgai, švammīgai. Blīva un smaga zeme jāielabo ar kūdru un granti.
- Lielos sīpolus stāda 20–25 cm jeb trīs sīpolu dziļumā, bet mazos sīpoliņus 5–10 cm dziļi. Lielajiem ievēro apmēram 25–35 cm attālumu citam no cita, bet mazajiem – 10–15 cm. Tad augi varēs parādīt savu skaistumu un pēc lietus ātrāk nožūs lapas. Ja uz lapām krāsies ūdens pilieni, var veidoties pelēkā puve. Iestādot sīpolu par seklu, stublājs nespēs noturēties taisni. Turklāt nākamajā gadā var neveidoties ziedi, ja sīpols izkaltīs, cietīs no temperatūras svārstībām un izsals. Nav labi iestādīt arī par dziļu, it īpaši mālainā augsnē, jo tad asniņam nepietiks spēka izlauzties cauri zemei, un mitrā vietā sīpols var sapūt.
- Ko stādīt kaimiņos? Karaliskās fritilārijas labi iederēsies akmeņdārzos ziemeļu vai ziemeļaustrumu pusē. Tās skaisti izcelsies starp ziemcietēm, kas pavasarī vēl nav sazaļojušas. Skaista kompozīcija sanāks kopā ar tulpēm, hiacintēm, narcisēm un citām pavasara sīpolpuķēm, kā arī neaizmirstulītēm.
Kā rūpēties?
- Pavasarī karalisko fritilāriju dzinumi var ciest no salnām, tāpēc tos ieteicams piesegt ar agrotīklu.
- Pirms ziedēšanas ir ļoti svarīgi nodrošināt vienmērīgu mitrumu, citādi fritilārija augšanas laikā ļoti reaģēs uz sausumu. Tām patīk justies līdzīgi kā dabiskajā vidē kalnos, kur sīpolus pavasarī atmodina kūstoša sniega mitrums. Labāk laistīt retāk, bet pamatīgi. Jācenšas ūdeni neliet uz lapām, lai neveicinātu puves attīstību. Karstā laikā ieteicams laistīt no rītiem. Ja augsne pavasarī ir sausa, fritilārijai var nokalst pumpuri. Tad arī veidosies mazāki sīpoli un augs nākamajā gadā var neuzziedēt. Savukārt pēc noziedēšanas ķeizarkroņiem patiks sausums.
- Lai fritilārija uzziedētu arī nākamajā gadā, ir ļoti svarīgi sīpolu neizrakt uzreiz pēc ziedēšanas. Izrok pēc kāta nokalšanas, lai veidotos ziedaizmetņi nākamajam gadam. Sīpolam nepieciešama silta, sausa un saulaina vieta, kur tas tiktu izsildīts.
- Fritilāriju katru gadu vajag pabarot, lai augam būtu spēks izveidot vareno stublāju un ziedu zvanus. Pirms ziedēšanas mēslo ar kalcija nitrātu, amonija nitrātu vai nitraboru 25 g/m2. To dara ne agrāk kā aprīļa beigās, jo, uznākot salnām, slāpeklis var mazināt auga izturību pret salu. Nevajag arī lietot lielāku mēslojuma devu, jo tas veicinās fuzariozes jeb puves veidošanos. Tad arī var neieriesties ziedi, jo augs visu spēku veltīs zaļās masas veidošanai. Pēc ziedēšanas lieto komplekso mēslojumu, kura sastāvā slāpeklis nepārsniedz 10, bet ir vairāk kālija.
- Jūnijā, kad ziedkāts ar lapām nokalst, to nogriež. Lai ieriestos ziedaizmetņi, augam nepieciešams siltums un sausums. Karaliskās fritilārijas pārstāda reti, ik pēc 5–7 gadiem, un tad būs saradušies vairsīpoliņi. Sīpolus izrok jūnija vidū vai beigās, kad nodzeltējušas un nokaltušas lapas. Tos notīra un apžāvē ēnainā vietā. Nedrīkst žāvēt saulē kā kartupeļus un gladiolas, jo sīpoliem nav aizsargzvīņu. Tos var stādīt jau pēc Jāņiem, bet, ja vieta nav sagatavota, glabā vēsā vietā – apmēram plus 15–17 grādu temperatūrā. Protams, siltā vasarā ne katram būs iespējams nodrošināt tādu temperatūru. Glabāšanas laikā sīpoli jāapsedz ar kūdru vai baltajām smiltīm, jo, tā kā nav segzvīņu, tie var iekalst. Uzglabājot ilgāk, sīpoliem sāks veidoties saknītes, ko stādot iespējams viegli aplauzt.
- Lai gan sīpoli atrodas diezgan dziļi zemē, drošības labad, it īpaši, ja nav sniega vai tā ir maz, ziemā fritilārijas vēlams apsegt ar apmēram 10 cm biezu sausas kūdras kārtiņu un egļu skujām.
- Martā egļu zarus pakāpeniski noņem. Kūdru vēl var atstāt. Laikam kļūstot siltākam, aizvāc arī to, lai neapgrūtinātu dzinumu izspraukšanos no augsnes.
Kaitēkļi un slimības
- Nereti karalisko fritilāriju lapas bojā melnkāju lilijgrauzis. Tā ir oranžsarkana vabole, kas barojas uz ķeizarkroņu lapām, izgraužot tajās robus. Pavasarī, tiklīdz pamana pirmās vaboles, kas izlīdušas no zemes, tās uzreiz nolasa.
- Otra kaite, kas tās mēdz piemeklēt, ir fuzarioze jeb sīpolu pamatnes puve. Par to liecinās tas, ka dzinums kļuvis vājš un augs vairs nezied. Tad ir divi varianti – sīpolu iznīcināt vai kodināt. Ja bojājums nav liels, var izgriezt līdz veselajiem audiem, 15–20 minūtes pamērcēt 0,01% kālija permanganāta vai 2% Bacilona šķīdumā un apputināt griezto vietu ar sasmalcinātu kokogles vai sēra pulveri.
- Dažkārt ķeizariskajām fritilārijām, tāpat kā lilijām, novēro fasciāciju – baktēriju ierosinātu slimību, kad vairāki stumbri saaug kopā. Līdz ar to uz viena stublāja ir vairāki desmiti ziedu un tas veidojas plakans. Izskatās eksotiski! Par to nevajag raizēties, jo nākamajā gadā sīpols atkal veidos savai sugai parastu stublāju.
Skaistas šķirnes
- Ar oranžiem ziediem: ‘Aureomarginata’ (augstums 100–150 cm), ‘Aurora’ (60–90 cm), ‘Bach’ (60–70 cm), ‘Beethoven’ (60 cm), ‘Brahms’ (60 –70 cm), ‘Garland Star’ (100–120 cm), ‘The Premier’ (100 –110 cm), ‘Orange Beauty’ (90 cm), ‘Supherino’ (100 cm).
- Ar dzelteniem ziediem: ‘Lutea’ (60 –90 cm), ‘Early Sensation’ (60 cm), ‘Maxima Lutea’ (100–150 cm), ‘Striped Beauty’ (90 –110 cm), ‘Early Fantasy’ (60 cm).
- Ar sarkaniem ziediem: ‘Argenteovariegata’ (70–90 cm), ‘Prolifera’ (100 cm), ‘Rubra’ (100–150 cm), ‘Rubra Maxima’ (100 –110 cm), ‘William Rex’ (90 cm).
Kur nopirkt ķeizarkroņu sīpolus?
- darzaabc.lv
- seklutirgus.lv
- siguldasdarznieks.lv
- gradinamax.lv
- onava.lv (vairumā)
