Stādīšana
- Sagatavotajā augsnē izrok stādāmo bedri aptuveni pusotras lāpstas dziļumā, jo vismaz trīsdesmit centimetrus vajadzēs rozes saknēm un 15–20 centimetru – stumbra daļai, kas atradīsies zem zemes. Bedre nedrīkst būt par mazu, lai sakņu galiem nevajadzētu atliekties.
- Jaunu rozi stāda tā, lai potes vieta atrastos plaukstas platumu zem augsnes virskārtas, vecu rozi pārstādot (ja vien tā iepriekš bijusi iestādīta pareizi) – tikpat dziļi kā iepriekš. Stādot ar vienu roku pietur stādu stāvus bedres vidū un ar otru pakāpeniski no visām pusēm pierauš zemi, lai tā aizpildītu visas brīvās vietas starp saknēm, bet pašas saknes sniegtos uz leju. Vai arī – viens cilvēks pietur stādu un otrs ar lāpstu pieber augsni.
- Kad bedre piepildīta, augsni ap stādu piespiež ar kāju, lai pie saknēm nepaliek gaiss, un krietni aplaista – pāris spaiņu uz stādu.
- Apkārt pārstādītājai rozei apsprauž lapotus zarus, lai saulainās dienās tie sniegtu paēnu, pasargātu no izžūšanas un roze labāk ieaugtos. Vislabāk der zari ar palielām lapām – ceriņi, kļavas. Apmēram reizi nedēļā, kad lapas sažuvušas, zari jānomaina ar jauniem. Saspraustos žagarus var arī apņemt ar agrotīklu, lai rozi nekarsē saule. Un arvien jāatceras to aplaistīt un aprasināt, līdz ieaugusies.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨






















































































