Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
7
-
1
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Intervija publicēta žurnāla Ievas Dārzs 2019. gada decembra numurā
Mēs čili audzējam neapkurināmās siltumnīcās 750 kvadrātmetros. Neesam diplomēti dārzkopji, taču patikšana un interese ir pārvērtusies biznesā. Esam izmēģinājuši aptuveni 200 čili šķirņu audzēšanu un palikuši pie pasaulē populārākajām: pērn iestādījām 64, šogad – 44 šķirnes.
Pētām, kuras ir vairāk piemērotas Latvijas apstākļiem un dod labāku ražu. Pagājušajā gadā novācām trīs, bet šogad jau četras tonnas. Gatavojam dažādas mērces un konservus, ko daudzi jau pazīst pēc zīmola Burka & Ledus. Pieprasījums ir gana liels – jo tu vairāk čili ēd, jo asāku prasās. Es, piemēram, marinētus halapenjo (Jalapeno) piparus, kas ir viens no čili piparu paveidiem un kam raksturīga vidēji asa vai ļoti asa garša, ēdu kā gurķus un asumu nemaz nejūtu. Sīvo, kodīgo garšu rada alkaloīds kapsaicīns.
Ņem vērā! Ja čili neciešami dedzina muti, glābiņš būs piens, rīsi vai citrona sula. Ūdens nepalīdzēs, jo dedzinošā viela kapsaicīns ir kā vasks, kas ūdenī nešķīst.
No maigākā līdz asākajam
Čili atšķirībā no kartupeļiem un tomātiem cilvēki parasti neuzskata par īsteni latviskiem dārzeņiem, lai gan Kristofors Kolumbs uz Eiropu visus trīs atveda vienā laikā. Turklāt vairākumam Latvijas iedzīvotāju par čili ir visai vienkāršs priekšstats. Daudzi izšķir tikai divu veidu – sarkanu un zaļu –, taču patiesībā krāsai, formai un izmēram nav nozīmes. Visu izšķir šķirne.
Līdzīgi kā atšķiras āboli, piemēram, ‘Antonovka’ un ‘Baltais Dzidrais’, arī čili saimē ir liela daudzveidība gan garšas, gan izskata un izmantošanas ziņā.
Izšķir vairākas čili jeb sīvo piparu grupas, piemēram, halapenjo, Kajennas, habanero un citas.
No botānikas viedokļa gan saldā paprika, gan sīvā paprika jeb čili ir dārzeņpipari (Capcium annuum). Čili raksturo pēc īpašas Skovila asuma skalas, kuru pagājušā gadsimta 50. gados izveidoja amerikāņu aptiekārs Vilbērs Skovils. Skalai ir daudz gradāciju: no nulles paprikai līdz diviem miljoniem skovilu pasaulē asākajam čili ‘Carolina Reaper’, kuram šis gods pieder jau četrus gadus.
Otrs asākais čili ‘Bhut Jolokia’ jeb ‘Ghost pepper’ ir 1,9 miljonus, bet trešais – ‘Trinidad Scorpion’ ir 1,8 miljonus skovilu ass. Ja salīdzinām, halapenjo asums ir tikai 5000–8000 skovili, lai gan arī tos uzskata par izteikti asiem pipariem. Tātad – starpība ir ļoti liela!
Īpaši interesanta man šķiet čili šķirne ‘Pimiento de Padron’, kuram viens no desmit pipariem krūmā ir ass, bet kurš – to nevar prognozēt. Esmu novērojis, ka tā ir tikai sezonas sākumā, vēlāk visi kļūst asi.
Latvijā var izaudzēt tikpat asu čili kā tā izcelsmes valstīs.
Jo saulaināks laiks, jo asāki tie izaug. Asāki tie kļūst arī tad, ja apmēram augusta vidū pārstāj laistīt. Tas veicina piparu ātrāku nogatavošanos. Protams, šāda pieeja neder, ja čili audzē istabā podos, – tad tie iekaltīs.
Daudzi brīnās par sarkanu halapenjo un prasa, vai tā ir šķirne. Nē, tas ir tieši tas pats halapenjo, kurš nogatavojies un kļuvis sarkans, taču lielākoties šo čili piparu lieto zaļā veidā, kad tas ir vislabākais. Vēlāk halapenjo kļūst saldāks un vizuāli stiegrains, bet ne pēc konsistences.
Ir arī asie pipari, kas vairāk nekā citi piemēroti kaltēšanai. ‘Guajillo’ un ‘Aleppo’ izžūst, dabiski nesapelējot. Tos vienkārši noliek sausā vietā vai saver virtenē un pakar pie sienas. Lai piparos iekļūtu gaiss un tie labāk žūtu, miziņā var iegriezt. Savukārt habanero un halapenjo var neizdoties sakaltēt, vienkārši tāpat vien turot uz galda, – lai nesapelētu, tie jākaltē speciāli.
Kā mēs audzējam
Katru gadu pasūtām čili sēklas no Holandes.
Audzējot no pašu ievāktām sēklām, var gadīties, ka augs nebūs tieši tāds, kā iecerēts.
Sēklas sējam februāra sākumā un stādus siltumnīcās parasti stādām pašā maija sākumā, brīvdienās, tomēr jāņem vērā arī laika apstākļi. Drošāk būtu stādīt maija beigās. Piemēram, pērn bijām visu sastādījuši, un divas naktis uznāca mīnus 4 grādu sals. Vajadzēja dedzināt dūmu sveces, likt sildītājus. Lielajās siltumnīcās čili šādu temperatūru vēl var izturēt, jo tur naktīs labāk saglabājas siltums, varbūt nosals vienīgi kāda lapiņa, kas pieskārusies plēvei. Taču 3 × 2 metrus liela siltumnīca atdzisīs daudz ātrāk.
Tā kā čili patīk pastāvīga temperatūra, reizēm augiem, kas atrodas siltumnīcas vidū, no baltās agroplēves pagatavoju tādus kā vairogus, lai nodrošinātu, ka naktī temperatūra nenoslīd zem 20 grādiem.
Meksikā un citās savās izcelsmes valstīs čili aug diezgan nabadzīgā augsnē. Te, Lielupes palieņu pļavās, tam ir ļoti labi apstākļi.
Čili stādu īpaši sagatavotā augsnē: kūdra sajaukta ar zirgu mēsliem attiecībā 1:2.
Zirgu mēsli sadaloties izdala vairāk siltuma nekā liellopu un cūku mēsli – tas patīk čili. Minerālmēslus nelietojam. Laistīšanai izmantojam Lielupes ūdeni. 2018. gada vasara – karsta un sausa – bija ideāla, bet arī pērn par ražu nevarējām sūdzēties.
Siltumnīcā izklājam melno agroplēvi un augus stādām tajā izgrieztos caurumos, lai nebūtu daudz jāravē.
Stādot čili, stādi jau ir diezgan brangi, 20–30 cm gari. Ja izveidojušies ziediņi, tie iestādot nobirst, taču tā nav nekāda bēda. Kad augi paaugušies, piesienam tos pie mietiņiem, lai negāžas gar zemi.
Pirmo ziedu, kas parasti vienmēr veidojas pirmajā kāta sazarojumā, noraujam, lai tur nesāktu riesties augļi, kas stādam noņems spēku.
Čili ziedi lielākoties ir balti, bet dažām šķirnēm lillīgi.
Čili laistām reti, bet bagātīgi vidēji divas reizes trijās nedēļās, stādījumu kārtīgi nopludinot, jo auga izcelsmes zemēs raksturīgas lietusgāzes. Ap augusta vidu laistīt pārtraucam.
Pirmos halapenjo ēdam ap Jāņiem, taču lielākā apjomā tie ienākas jūlijā, kad pakāpeniski sāk ražot arī citas šķirnes.
Tā kā mums nav apkurināmas siltumnīcas, rudenī pirms salnām novācam pēdējo ražu, siltumnīcas iztīrām un nākamajā gadā sākam visu no jauna. Lai gan dienvidu zemēs čili ir daudzgadīgs augs, cik zinu, lielās saimniecībās to neaudzē ilgāk par diviem gadiem, jo samazinās ražība.
Kaitēkļi mūsu čili nav īpaši bojājuši, taču, ja kādreiz uzmetušās tīklērces vai baltblusiņas, vienkārši izraujam šos augus, lai kaitnieki neizplatītos tālāk. Diemžēl pērn apmēram 100 kilogramu čili vajadzēja izmest, jo tos apskādēja peles – šiem dzīvniekiem nav garšas receptoru asuma uztverei.
Ja tev gribas savu čili
- Čili sēklas sēj februāra sākumā vai vidū plastmasas kastītē, vismaz 5 cm biezā kūdras substrātā, apmēram puscentimetra dziļumā. Optimālā temperatūra dīgšanai ir 23–25 grādi, vismaz 10–12 stundu diennaktī nepieciešama gaisma. Tā kā februārī un martā Latvijā saulīte īpaši nelutina, bez speciālām lampām stādu audzēšanas rezultāts var nesanākt izcils.
- Jāuzmana, lai augsne neizžūtu. Kastīti vari ietīt pārtikas plēvē, lai saglabātos mitrums un siltums. Rēķinies, ka čili diezgan ilgi dīgst – apbruņojies ar pacietību! Man pašam gadījies, ka pēc mēneša liekas – nekā nebūs, taču marta otrajā pusē, kad kļūst gaišāks un siltāks, sējeņi beidzot izspraucas.
- Kad parādās pirmās divas īstās lapiņas, sējenīšus izpiķē puķu podos.
- Mājās uz palodzes vari audzēt jebkuru čili šķirni, taču drošāk būs sākt ar halapenjo. Puķu podā vari to iesēt jebkurā gadalaikā. Tikai ņem vērā, ka podā stādiņš nebūs tik liels, kā audzējot siltumnīcā, un arī augļu tam ienāksies mazāk.
- Audzējot čili podiņā, laisti to ar nostādinātu krāna ūdeni, mēslo ar Vito vai citu telpaugu mēslojumu atbilstoši lietošanas instrukcijai. Nekas ļauns nenotiks, ja augu kādreiz mazliet iekaltēsi. Noļukušās lapiņas aplaistot atkal smuki pacelsies. Kad augam podā vairs nav vietas, sagādā tam lielāku mājvietu.
- Kad čili jau ir paliels un telpās apkures sezonā ir sauss gaiss, augs mēdz nomest lapas. Taču tā nav liela bēda. Decembrī vai janvārī, kad augs sāk nīkuļot, stumbriņu virs pirmā sazarojuma vari nogriezt, un marta vidū, kad sāks vairāk spīdēt saule, tas dzīs jaunus dzinumus un lapiņas.
- Atceries, ka čili var audzēt arī lielā podā kā krāšņumaugu uz balkona vai terases.
- Čili šķirni ‘Ciklons’, kas selekcionēta Polijā, vari audzēt arī ārā, dobē, taču šim asajam piparam būs krietni mazāka raža, ne vairāk kā 4–6 augļi, kas ienāksies ne ātrāk kā jūlija beigās vai augustā.
- Rudens pusē Latvijas klimatā augušam čili vēlams noraut pa kādai lapai, lai augļiem būtu vairāk gaismas un tie ātrāk nogatavotos.
5 būtiskas nianses
- Čili šķirnes mēdz savā starpā saziedēties, un tad parasti mazāk asās kļūst ugunīgākas. Risinājums? Vienā siltumnīcā stādīt īpaši asās šķirnes, citā – tikai maigākās.
- Čili nevajadzētu stādīt tuvu kopā arī ar papriku. Jo atkal – tām saziedoties, paprika var kļūt asa. Taču tas atkarīgs arī no šķirņu izvēles – paprika uzzied ātrāk nekā ļoti asās čili šķirnes.
- Čili droši stādi kopā ar tomātiem un gurķiem, labāk pa siltumnīcas malām, jo parasti tie ir zemāki. Vairums šķirņu izaug apmēram metra augstumā, bet ir arī tādas, kuru augums nepārsniedz 30 cm.
- Jo asāks čili, jo vēlāk nogatavojas un raža ir mazāka. Piemēram, no halapenjo viena stāda sezonā var novākt apmēram 3–4 kilogramus augļu, bet no asuma rekordista ‘Carolina Reaper’, kas ienākas tikai septembra sākumā, – vien kādus 300–400 gramus.
- Čili ir gatavi, kad viegli nāk nost no kātiņiem. Tad nedrīkst kavēties ar novākšanu, lai augam būtu spēks ražot nākamos augļus. Novāktā raža var trīs nedēļas mierīgi glabāties neapstrādāta vēsā pagraba temperatūrā.
Kur iegādāties sēklas un stādus?
- Čili sēklas – dārzkopības preču veikalos. Parasti uz sēklu paciņām ir norādīta asuma pakāpe pēc Skovila skalas.
- Sēklas vari droši pasūtīt arī www.pepperseeds.eu. Neiesaku izmantot www.aliexpress.com, jo, tur iepērkoties, nevar zināt, vai izaugs cerētais augs.
- Stādus iegādājies stādaudzētavās un stādu tirdziņos, arī no mums. Parasti esam Jelgavas stādu tirgū, katru sestdienu Rīgā, Kalnciema ielas tirdziņā, un, protams, savā saimniecībā, Valgundes pagasta Zvaņos.
Zinātnieki atklājuši
- Anatolijs Danilāns, gastroenterologs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors: čili ne vien svilina, bet arī ārstē!
«Čili svilina gan, bet – arī stiprina kuņģa un zarnu traktu. Pirmie to atklāja meksikāņu zinātnieki. Viņi salīdzināja asiņojošas divpadsmitpirkstu čūlas slimniekus: vieniem deva kapsulā iepresētus asos piparus, otriem nedeva. Čūlas ātrāk sadzija tiem, kuri ēda čili. Kāpēc? Izrādās, ka zarnu gļotādā atrodas nervu gali, kurus kairina asajos piparos esošais kapsaicīns, tad šis impulss dažās sekundes simtdaļās sasniedz muguras smadzenes un tālāk – jau pa citu nervu – nonāk galvas smadzeņu garozā.
Par godu pipariem, šos nervus sauc par kapsaicīna nerviem… Tātad mēs sajūtam dedzināšanu. Taču nesen atklāts, ka šai ķēdei ir turpinājums – impulsi atgriežas zarnu gļotādā, kur sadara brīnumu lietas. No nervu galiem sāk pilēt kuņģa un zarnu traktu dziedinošas un spēcinošas vielas, kas iesūcas gļotādā. Čili dedzina tā, ka asaras birst, bet reizē – stiprina!»
