Rīga +23°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vizītkarte
- Latīniski – Chenopodium album
- Viengadīgs augs.
- Var izaugt līdz pusotra metra augstumam.
- Lapas šķiet mazliet miltainas.
- Mainīga izskata.
- Latvijā sastopama ļoti bieži. Turklāt pie mums aug pat vairāk nekā desmit balandu sugu.
- Dzimtas nosaukums grieķu valodā nozīmē zoss plezna, jo tām nedaudz līdzinās balandu lapas.
Līdz nezāles statusam balanda pazemināta tikai tad, kad no Āzijas tika ievesti modīgie spināti. Taču arī mūsdienās Indijā, Pakistānā un Nepālā joprojām galdā liek balandu, kuru dēvē par bathua. Ticamāk, ka balanda ir pat vērtīgāka par savu konkurentu spinātu, jo balandā C vitamīna esot trīsreiz vairāk, arī kālija, kalcija un magnija ir daudz vairāk nekā garlaicīgajos spinātos. Tajās ir arī ļoti daudz A vitamīna un fosfora, tās ir izcils olbaltumvielu, mikroelementu, B kompleksa vitamīnu, dzelzs un šķiedrvielu avots. Lapas un jaunos dzinumus var ēst gan svaigus, gan noplaucētus, vārītus, ceptus vai sutinātus, ir arī zemes, kur tos fermentē.
Arheologi balandu sēklas pamanījuši dzelzs laikmeta vikingu un seno romiešu ēdienkartēs.
Šis vērtīgais dārzenis burtiski pats kāpj šķīvī, jo baltā balanda ir viena no piecām nezāļu pasaules līderēm – tā ir viena no piecām biežāk sastopamajām nezālēm, kas ar cilvēka palīdzību izplatījušās visā pasaulē, un šo augu pagaidām neatrast vienīgi Arktikā un Antarktīdā. Tās kuplo dārzos, laukos, gar ceļmalām un nezālienēs, bet visvairāk novērtē mitras un barības vielām bagātas augsnes. Balanda ir viegli un pat ar baudu izraujama no dobes, taču izdzīvošanas mākslā tā tik viegli nepadodas, jo viens augs ik vasaru nobriedina tūkstošiem sēklu, kuras dīgtspēju saglabā 20 vai pat 30 gadu.
Impregnētas lapiņas
Pavirši uzmetot aci, šķiet, ka baltās balandas lapas it kā viegli apsarmojušas vai miltainas. Patiesībā tā ir viena no auga gudrībām – tas burtiski impregnējis savas lapiņas ar vaskam līdzīgiem kristāliem, kas atgrūž ūdeni. Tā arī ir raksturīgākā pazīme baltajai balandai, kas citādi ir ļoti mainīga izskata suga. Latvijā sastopamas vēl vairākas citas balandu sugas. Biežākās – baltā balanda, sarkanā balanda, zilganā balanda, stāvā balanda un zaļā balanda, kas ir ļoti līdzīga baltajai. Balandu daudzviet audzē arī kā kultūraugu, un ir selekcionētas speciālas šķirnes.
Starp citu, balandas ir viens no augiem, kas, tuvumā augot, var pasargāt kultūraugus no dažiem parazītiem, kuriem labāk garšo sulīgā balanda. Tautas medicīnā tās lieto pret caureju un vēdersāpēm, pret ādas niezi un kakla iekaisumiem, imunitātes stiprināšanai. No lapām un stumbriem iegūst zaļo pigmentu.
Virtuvē
Arī pie mums balandas, sauktas arī par balodēm un balodenēm, bijis populārs dārzenis, nereti vārītas kā kāposti. Lūk, dažas īsas senās receptes!
- Sagriež balodenes, noplaucē un vāra ar gaļu un putraimiem.
- Balandu zupu var vārīt tāpat kā nātru zupu ar žāvētu cūkas gaļu vai speķi.
- No balandu lapām gatavo biezeni kā no spinātiem, tās izmanto arī gaļas un piena zupās.
- Samaltas balandu sēklas piemaisa miltiem, cepot maizi.
Ja dārzā traucē
Balandas var ļoti viegli izravēt, turklāt augs ir viengadīgs. Kad kultūraugi paaugušies, arī tie veiksmīgi izkonkurē šo nezāli. Svarīgi neļaut izsēties sēklām!
