Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
1
-
0
-
1
-
0
-
Kad Ukrainā sākās karš, Auguļi uzzinājuši, ka Argentīnas dogu audzētavai Ukrainā, kur piedzimuši vairāki kucēni, nepieciešama palīdzība. Viņi nolēma palīdzēt ukraiņiem nogādāt Argentīna doga kucēnus drošībā un sameklēt suņiem atbildīgus saimniekus.
Tika atrasti dzīvnieku pārvadātāji, kas var iebraukt Krievijā un no turienes nogādāt suņus uz Latviju. «No Hersonas var izbraukt tikai uz Krievijas pusi. Tas ir vienīgais veids. Kopumā no Ukrainas tika izvesti seši Argentīnas doga kucēni, kas nobrauca 4000 kilometru,» stāsta deputāta Ulda Auguļa sieva Lauma Jenča-Augule.
«Piedzīvotais uz Krievijas–Latvijas robežas bija kas prātam neaptverams.
Bija paredzēts, ka viņi šķērsos Latvijas robežu ap pulksten 23 vakarā. Ar Uldi jau bijām atbraukuši līdz Grebņevas robežkontroles punktam un gaidījām, tad noskaidrojās, ka krievi viņus nelaiž pāri. Lai arī robežkontroles punktam jāstrādā visu diennakti un no Krievijas puses pat īsti rindas nebija – priekšā bija tikai kādas četras mašīnas, krievi robežu aiztaisīja ciet,» atminas Lauma.
Tā Auguļi pie robežas suņus gaidīja līdz astoņiem rītā. «Būtu gaidījuši vēl, bet mums nebija, kam atstāt ilgāk pieskatīt bērnus. Tāpēc vienojāmies ar suņu pārvadātājiem, ka kucēnus atvedīs līdz mums paši.»
Krievi robežu atvēruši tikai nedaudz pēc deviņiem rītā. «Visu šo laiku suņi nebija ne ēduši, ne dabūjuši nokārtoties, tāpēc pārvadātāji lūdza robežsargiem, vai var ar kucēniem iziet pastaigā, protams, aiz viņiem visu sakopjot. Suņi garas stundas bija pavadījuši praktiski nekustīgi speciālos pārvadājumu būros.
Tā kā tika mocīti, jo netika nokārtoties un gribēja ēst, suņi vienkārši kauca.
Taču robežkontroles darbinieki kategoriski aizliedza izkāpt no mašīnas. Tiklīdz ieraudzīja, ka šoferim ir Ukrainas pilsonība un arī suņiem – Ukrainas pases, tā uzreiz mašīnu novirzīja malā,» stāsta Lauma.
Suņi uz robežas pavadīja vairāk nekā diennakti un ap astoņiem vakarā beidzot tika tai pāri.
«Suņi ir ļoti skaisti. Mazi, mīļi teroristi. Ļoti aktīvi,» priecājas Lauma. «Lai gan daudz pārcietuši, nav zaudējuši dzīvesprieku. Nonākuši pie mums, vico apkārt tā, ka apturēt nevar. Apetīte viņiem ir milzīga, un viņi ir apmierināti ar dzīvi. Vēl kādu nedēļu visus paturēsim pie sevis, un tad jau meklēsim saimniekus,» atklāj viņa.
«Diviem kucēniem jau atrasti saimnieki, vienu paturēsim sev, bet trim vēl būs jāmeklē mājas. Meklēsim atbildīgus cilvēkus, kas zina, kā tik lielu suni pareizi audzināt.»
