Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Apkopojām ieteikumus par dzīvniekiem, kurus Latvijas iedzīvotājiem visbiežāk ir sastapt un atrast savainotus vai noklīdušus no mājokļa.
Roņi
Roņi bieži izpel krastā, lai atpūstos, Roņu mātes atstāj savus mazuļus, kuri vēl neprot labi peldēt, bet pašas dodas barības medījumos.
Ja arī dzirdi, ka roņu mazulis žēli brēc, tas nenozīmē, ka viņu nepieciešams pabarot vai kā citādi palīdzēt. Ja tam tuvosies, tikai vairosi viņa stresu, kā arī atbaidīsi ronēna māti, kas var būt netālu. Tāpēc no attāluma novēro, vai ar mazuli viss ir kārtībā. Ja pamani, ka tas tiešām ir ievainots, novārdzis un pamests, necenties ronēnu aizskart, bet informē par to Dabas aizsardzības pārvaldi (tālrunis 29198590).
Kas jādara
- Pludmalē turi suni pavadā
- Ievēro distanci
- Vērsies telefoniski pēc palīdzības
Ko nevajag darīt
- Tuvoties un ņemt ronēnu rokās
- Pūkaino mazuli grūst ūdenī
- Uzstāt, ka mazulis ir pamests
Delfīni
Delfīni, cūkdelfīni un pudeļdeguna delfīni jeb afalīnas, kā arī kuprvaļi pa retam tuvu krastam ir redzēti arī Baltijas jūrā. Ja pamani, ka kāds no jūras zīdītājiem ir izskalots pludmalē, un esi pārliecināts, ka tas cīnās un netiek atpakaļ ūdenī, zvani pēc palīdzības Dabas aizsardzības pārvaldei (tālrunis 29198590).
Lēnām tuvojies delfīnam un vari mēģināt to piesardzīgi pastumt uz ūdens pusi, ja tas guļ uz vēdera un ir tuvu ūdenim. Ja to paveikt nav pa spēkam, gaidi palīdzību un palaikam aplej dzīvnieku ar jūras ūdeni. Uzmanies, lai ūdens neiekļūst delfīna elpošanas atverē, jo tad viņš nespēs paelpot.
Ja redzi, ka ir jau par vēlu, lai palīdzētu, neaizej no beigtā dzīvnieka, pirms neesi informējis Latvijas Dabas fondu (tālrunis 67830999) vai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR (tālrunis 67620513), jo viņus varētu interesēt, kāpēc jūras iemītnieks gājis bojā.
Kas jādara
- Ar jūras ūdeni mitrini delfīna ādu.
- Izvairies pietuvoties tā zobiem vai astei.
- Centies būt pēc iespējas klusāks.
Ko nevajag darīt
- Grūst ar varu dzīvnieku ūdenī.
- Liet ūdeni elpošanas atverē.
- Pašam mēģināt pārvietot vaļveidīgos.
Brieži un stirnas
Stirnu vai briežu mazulis, kas sarāvies guļ zālē, vienmēr izskatās bezpalīdzīgs un pamests. Daudzi ar vislabākajiem nodomiem vēlas mazulim palīdzēt, tāpēc to no meža nogādā pie veterinārārsta vai zooloģiskajā dārzā. Taču mazulim tava palīdzība nav nepieciešama – viņa māte to ir paslēpusi garajā zālē un ik pa laikam atgriežas mazuli pabarot, jo vadāt nevarīgo stirnēnu vai briedēnu sev līdzi ir daudz nedrošāk.
Ja māte atgriežoties sajutīs, ka mazais smaržo pēc cilvēka, tā to tiešām var pamest, tāpēc netuvojies mazulim.
Ja redzams, ka dzīvnieks asiņo, tā acis ir nolipušas ar mušu oliņām, tas izskatās novārdzis un ilgstoši pamests, vērsies pēc palīdzības.
Kas jādara
- Novērtē mazuļa stāvokli, pirms tam tuvojies.
- Netuvojies, ja tas izskatās vesels un bez savainojumiem.
- Atceries, ka kažoka krāsojums palīdz tam maskēties un būt drošībā.
Ko nevajag darīt
- Domāt, ka mazulis ir pamests.
- Pieiet tam pārāk tuvu.
- Aizskart ar rokām, ja nav nepieciešama palīdzība.
Eži
Eži, kā jau nakts dzīvnieki, ir redzami vēlās vakara stundās un naktī, bet reti kad dienā. Tikai jaunie ežuki dienā var doties iepazīt apkārtni, bet ežu mātes vakarpusē var meklēt materiālus ligzdai.
Dienā ežus var pamanīt, ja tie ir iztraucēti, nonākuši briesmās. Ja atrodi savārgušu, ievainotu vai dezorientētu ezi, uzvelc gumijas cimdus, ievieto dzīvnieku ar avīzēm izklātā kastītē un dodies pie veterinārārsta. Ja rudenī atrastais ezis ir vārgs, nav uzkrājis tauku rezerves, to vajadzēs pieskatīt visu ziemu, jo ezim nepietiks enerģijas, lai aukstumā pārziemotu.
Kas jādara
- Ezi rokās ņem saudzīgi, lai nesadurtos ar tā adatām.
- Kastē ievieto dvieli, lai ezis var paslēpties.
- Nosalušu vai vārgu ezi sasildi, ievīstot dvielī pudeli ar siltu ūdeni.
Ko nevajag darīt
- Ņem rokās ezi, kurš izskatās veselīgs.
- Uztraukties, ka eža adatas var savainot cilvēku vai mājdzīvnieku.
- Cienāt ezi ar pienu – tam jādzer vienīgi ūdens.
Putni
Zinot, ka putni var atteikties no saviem mazuļiem, ja tie smaržos pēc cilvēka, daudzi ir neizpratnē, kā rīkoties, atrodot putnēnu ārpus ligzdas. Ja mazais lidonis ir jau ar spalviņām, neizskatās savainots, tas, iespējams, vēl mācās pacelties gaisā un drīz vien to pratīs.
Kaili putnēni un tādi, kam spalviņas tikai daļēji sedz ķermeni, vēl ir par mazu, lai lidotu, tāpēc, ja pamani ligzdu, uzmanīgi novieto putnēnu tajā un iztālēm pavēro, vai pieaugušie putni pie mazuļa atgriežas. Ja putnēns ir ievainots vai nevari atrast tā ligzdu, saudzīgi ievieto to kastītē un nogādā līdz veterinārārstam.
Kas jādara
- Atrodi ligzdu vai perēkli.
- Atcerieties, ka putna vecāki seko līdzi mazuļu pirmajiem lidojumu mēģinājumiem.
- Ja dārzā uz zemes redzi nelidojošu putnēnu, nelaid tur staigāt kaķi vai suni.
Ko nevajag darīt
- Censties neveikli lidojošu putnēnu iecelt atpakaļ ligzdā – gan viņš pats tajā tiks!
- Turēt putnēni ļoti cieši plaukstā, ja to pārvieto.
- Likt putnēnu atpakaļ ligzdā, neesot pārliecināts, ka viņš tiešām no tās ir izkritis.
Sikspārņi
Ja telpās naktī iemaldījies sikspārnis, palīdzi viņam no tām izkļūt – izslēdz gaismu un atver logus un durvis. Ja sikspārnis guļ zemē vai lidinās dienas laikā, tā nav laba pazīme. Ievainotam vai bez vecākiem palikušam mazulim nepieciešama palīdzība, taču to parasti nav viegli noķert. Tāpēc netvarsti to strauji, jo viņš var savainoties vēl vairāk.
Nekad neaiztiec satrauktu sikspārni, tas var iekost, turklāt pastāv neliela iespēja, ka ir inficēts ar trakumsērgu.
Vislabāk ir tam uzlikt virsū kastīti, kā ķerot zirnekli. Var arī uzmanīgi uzmest dvieli un tad to pacelt un ievietot kastē, kur tam var piekļūt gaiss un ir trauciņš ar ūdeni.
Kas jādara
- Piekarini kaķim mazu zvaniņu, lai tas brīdina sikspārņus par plēsēja tuvošanos.
- Ja sikspārnis ir vēl maziņš, uzliec kastīti uz termofora vai pudeles, kas pildīta ar siltu ūdeni.
- Ievainotu sikspārni pēc iespējas ātrāk nogādā pie veterinārārsta.
Ko nevajag darīt
- Aiztikt sikspārni ar kailām rokām. Vienmēr izmanto gumijas cimdus vai dvieli, jo sikspārņi var pārnēsāt trakumsērgu.
- Censties izplest sikspārņa spārnus, lai tas lidotu. Tā var tos vēl vairāk savainot.
- Noturēt aukstu sikspārni par mirušu. Tas var būt tikai apātisks.
Rāpuļi
Rāpuļi daudziem nešķiet piemīlīgas radības, tāpēc neraisa līdzjūtību, taču dažkārt arī tiem nepieciešama palīdzība. Nekaitīgos zalkšus, glodenes un ķirzakas var savainot citi dzīvnieki, transportlīdzekļi.
Ja pamani, ka čūska vai ķirzaka ir ar redzamām brūcēm, kustas lēni vai nespēj pakustināt kādu ķermeņa daļu, iespējams, tā ir nopietni cietusi.
Esi uzmanīgs, ja tā ir indīga čūska, jo arī savainota čūska var uzbrukt un iedzelt.
Ar garāku nūju vai zaru čūsku var mēģināt ievietot kastītē vai auduma maisiņā, spilvendrānā u. tml. un tad likt kastē, kur pa maziem caurumiņiem ieplūst gaiss. Savainoto radību nogādā pie speciālista, kas sniedz profesionālu palīdzību.
Kas jādara
- Rāpuli, ja tas neizskatās savainots, neaiztiec.
- Noskaidro, kas tā ir par čūsku, pirms centies tai palīdzēt.
- Ja neesi pārliecināts, vai čūska ir indīga, konsultējies telefoniski.
Ko nevajag darīt
- Censties palīdzēt, vienlaikus apdraudot pats sevi.
- Aizmirst par to, ka rāpulis var arī būt kādam izbēdzis, nevis vietējās sugas pārstāvis.
- Ieraugot čūsku, censties to ievainot vai nosist.
Kur vērsties pēc palīdzības?
Dabas aizsardzības pārvalde, tālrunis 29198590
Latvijas Dabas fonds, tālrunis 67830999
Dr. Beinerta diennakts veterinārā klīnika, tālrunis 67288539
Rīgas zooloģiskais dārzs, tālrunis 67518409
Savvaļas dzīvnieku patversme Mežavairogi, tālrunis 26479144, 9139149
Vienotais glābšanas dienests, tālrunis 112
Ja savvaļas dzīvnieks atrasts pilsētā, var vērsties arī pašvaldības policijā; ja ārpus pilsētas – Valsts meža dienestam (VMD) pakļautajā attiecīgajā virsmežniecībā vai pie inspektoriem medību jautājumos (VMD Centrālās administrācijas tālrunis 67226600, vietne www.vmd.gov.lv). Attālākos lauku rajonos meklē attiecīgā pagasta medību kolektīva speciālista kontaktus.
Notriekts dzīvnieks uz šosejas – Latvijas Valsts ceļi, tālrunis 80005555
