Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
5 padomi košai ziedēšanai
- Tāpat kā citiem sīpolaugiem, arī muskarēm viss spēks slēpjas sīpoliņā, tādēļ no ārējo apstākļu ietekmes tas maz atkarīgs. Liela daļa muskaru aug labi, tāds bezrūpju augs. Bet ir arī, kas neaug labi, – kas nāk no Turcijas, Irānas, siltām zemēm.
- Muskares, gluži kā ziemcietes, nevajag regulāri izrakt, pārstādīt. Muskares pārstāda ik pēc 5–7 gadiem, kad redzams, ka stādījums par daudz sabiezējis un bagātīgā ziedēšana iet mazumā.
- Nonākušas labvēlīgos apstākļos, tās pašas prot par sevi un nākamo paaudzi parūpēties. Vairums muskaru izcili vairojas ar sīpoliņiem, taču ir sugas, kas to dara ar sēklām. Tās jāsēj rudenī, dīgst labi, un jaunie sēklaudži parasti uzzied trešajā gadā.
- Muskares vislabāk stādīt vidēji auglīgā un pietiekami mitrā augsnē, tām nederēs sausas, nabadzīgas smilts augsnes. Muskarēm patiks, ja rudenī papildina mulčas slāni ar daļēji sadalījušos lapu kompostu vai mineralizētu kūdru. Pavasarī var pabarot ar amonija nitrātu, ņemot aptuveni 50 gramu uz kvadrātmetru, pēc divām trim nedēļām var iedot komplekso mēslojumu, bet patiesībā bez mēslošanas var pat iztikt.
- Pēc noziedēšanas nevajag steigties nogriezt muskaru lapas, jo tās palīdz augam uzņemt barības vielas un nogādāt tās sīpoliņā. Kad augs būs uzņēmis pietiekami daudz barības, lapas nokaltīs un nokritīs pašas.
