Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir diedzētas sēklas un kas – dīgsti? Diedzētas sēklas ir augsnē neierušinātas sēklas, kam mitrumā sadīguši mazi asniņi. Savukārt dīgsti ir zemē iesēto sēklu asni un lapas. Lai diedzējumi saglabātu visas savas vērtīgās vielas, tos neiesaka cept un vārīt, bet lietot svaigus.
Diedzētas sēklas un svaigie, zaļie dīgsti pavasarī dod daudz vitamīnu, tie stiprina veselību, palīdzot cīnīties pret slimībām. Ja diedzējumus ēd regulāri, tie nostiprina imūnsistēmu, aktivizē vielmaiņu un stabilizē nervu sistēmu: enerģijas ir vairāk, un darba spars tik ātri neizsīkst.
10 jautājumi par sēklām un dīgstiem:
- Kādas sēklas izmantot diedzēšanai zaļumu audzēšanai?
Diedzēt var visu to pašu, kas izaudzējams dārzā: redīsus, sinepes, kressalātus, saulespuķu sēklas, sarkanās bietes, lēcas, miežus, kviešus, rudzus, pupiņas, fenheli, sīpolus, siera amoliņu, zirņus, lucernu, brokoļus utt. - Ko darīt ir vieglāk – diedzēt sēklas vai izaudzēt no tām plūcamus zaļumus?
Vieglāk ir diedzēt sēklas – tad nevajag ne zemi, ne vietu audzēšanai. Tomēr arī diedzēšana prasa laiku un uzmanību. - Kādas sēklas izvēlēties, ja diedzēsi pirmoreiz?
Vienkāršāk sadiedzēt lielākas sēklas – tās gan ātrāk sadzen asnus, gan ir vieglāk skalojamas. Ieteicams izvēlēties kviešus, pupiņas, lēcas. Sarežģītāk ir sadiedzēt lucernu, redīsus un brokoļus, jo no mazās sēkliņas jāizaudzē salīdzinoši garāks asns, kurš parādās tikai otrajā trešajā dienā.
Rukolu ir grūti diedzēt tāpēc, ka ap katru sēkliņu veidojas gļotu slānis, tāpēc jāuzmanās, lai tās neatrodas pārāk lielā mitrumā, savukārt diedzēti brokoļi un turku zirņi bieži jāskalo, lai nerastos nepatīkama smaka. - Kādas sēklas izvēlēties, ja pirmoreiz audzē zaļumus?
Visvienkāršāk izaudzējami ir kressalāti un kāposti, bet sarežģītāk – bietes, griķi, rukola, baziliks. - Kur un kādas sēklas iegādāties diedzēšana un zaļumu audzēšanai?
Diedzēšanai nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kodinātas vai ķīmiski apstrādātas sēklas, tāpēc jāiegādājas tikai un vienīgi diedzēšanai vai izmantošanai pārtikā paredzētās sēklas. Sēklas diedzēšanai var nopirkt veikalos Lavandas Rīgā, Elizabetes ielā 25; Grauda spēks, Lāčplēša ielā 61; Centrāltirgū (dārzeņu paviljonā putraimu un garšvielu zonā); arī lielākajos pārtikas veikalos – Rimi, Maxima, Elvi, Prisma. Ja plāno sēklas kaisīt zemē un ēst zaļumus, bet ne pašas sēkliņas – derēs arī sēšanai dārzā paredzētās sēklas, tomēr drošāk būs, ja arī tad izvēlēsies speciālās sēklas diedzēšanai. - Cik daudz sēkliņu jāiegādājas?
Neiesēj par daudz. Sāc ar pavisam nelielu porciju – nopērc tikai pāris paciņu. Diedzējumi un mazie zaļumi ir gana ātri jāapēd. Sēklas ar izaugušiem asniem jāglabā stikla traukā ledusskapī un jāapēd apmēram nedēļas laikā, bet zaļos dīgstus var noēst pakāpeniski divu nedēļu laikā: arī tiem augšanu var apturēt, ieliekot ledusskapī. - Kā diedzēt sēklas?
Vajadzīga burka un marle, ko ar gumiju vai aukliņu uzsiet vāciņa vietā.
Sagatavošanās. Sēklas trīs vai pat vairāk reizes skalo vēsā ūdenī, līdz tas kļūst nevainojami dzidrs. Ja sēklas skalo un skalo, bet ūdens joprojām ir duļķains, sēklas ir bojātas un izmetamas.
Mērcēšana. Kad sēklas noskalotas, tās jāizmērcē. Pārlej sēklas ar ūdeni tā, lai ūdens būtu dažus centimetrus virs tām, un atstāj mērcēties. Sīkās sēkliņas (sinepes, lucerna, rukola) jāmērcē piecas stundas, lielākās sēklas (pupiņas, graudi) – pat 12 līdz 24 stundas, bet ne ilgāk.
Diedzēšana. Kad sēklas izmērcētas, tās izkāš caur marli un atstāj burkā, kuras augšpusi nosedz ar marli, lai tur būtu silts un mitrs gaiss. Diedzējot sēklas, burku ar dīgstiem vari glabāt uz galda, plauktā vai uz palodzes ēnainā vietā. Gaisma nav obligāta un ir pat nevēlama: tā sēklas iekrāso dzeltenā vai zaļā krāsā, savukārt tumsā sēklas un dīgsti saglabājas balti. Siltumā asni sāk parādīties ļoti ātri, tāpēc, lai visiem būtu gana daudz vietas, pietiks, ja puslitra burkā iebērsi 50–100 gramu sēklu. Nevajag iebērt traukā pārāk maz sēklu, jo tad tās ātri izkaltīs. Labāk lai ir saspiedušas sānu pie sāna un palīdz cita citai izdzīt asniņus.
Skalošana. Dīgšanai nepieciešamo mitrumu un svaigumu nodrošina regulāra sēklu mazgāšanu: vismaz divas reizes dienā burciņā jāielej vēss ūdens un caur marlīti tas jānolej. Ūdens jāmaina, līdz tas ir pilnīgi dzidrs. Kādu dienu pietiks ar pāris skalošanas reizēm, citu būs jāskalo vairāk.
Gaidīšana. Atkarībā no sēklu veida pirmajiem asniem jāparādās trešajā līdz septītajā dienā. Sēklas var sākt ēst, kad asniņš ir apmēram piecus milimetrus garš. Kad asns izaug jau trīs, piecus centimetrus garš, tas sāk zaudēt garšu un kraukšķīgumu. - Kā izaudzēt dīgstus – mazās, zaļās lapiņas?
Sagatavošanās. Lai izaudzētu dīgstus, ko nogriež vai noplūc, jāgatavojas nopietnāk. Vajadzīgs trauks: var izmantot gan parastos plastmasas puķu podiņus, gan seklus traukus – zupas šķīvi, nelielu bļodiņu, plastmasas kastīti utt. Vēlams izvēlēties trauku ar caurumiņiem, lai liekais ūdens brīvi notek un no pārāk centīgas laistīšanas dīgsti nesapūst. Vēl vajadzīga augsne. Ja ir piemājas dārzs, zemi droši var ņem no tā, tikai tad kopā ar sētajām sēklām izdīgs arī pa kādai nezālei. Diedzēšanai derēs gan augsne dēstu audzēšanai, gan istabas puķēm.
Sēšana. Traukā ieber zemi četru centimetru biezā kārtā, samitrini un nedaudz pieblietē. Uz tās ber sēklas un arī tās mazliet piespiež, lai ieķeras zemē. Sēkliņas ar zemi pārbērt nevajag. Gar trauka malu sēklas jākaisa ciešāk cita pie citas, bet trauka vidū retāk, lai dīgstiem pietiktu gaismas un vietas, – tad tie nesāks pūt.
Laistīšana. Sēklas ik dienu jālaista. Pirmajā reizē dari to lēnām, lai sēklas neslīgtu ūdenī, bet būtu mitrumā. Ļauj ūdenim iesūkties zemē, pirms turpini laistīšanu. Turpmāk jālaista vienu līdz divas reizes dienā tik daudz, lai augsne būtu mitra. Kad parādījušies asniņi, centies neliet ūdeni uz lapām, bet gan uz augsnes.
Vietas izvēle. Dīgstiem vajadzīga gaisma, taču ne tieši saules stari. Labākā vieta ir loga tuvumā dienvidu pusē, kur istabas temperatūra ir no 20 līdz 25 grādiem un nav caurvēja.
Gaidīšana. Katram auga veidam ir cits asnu ēšanai labākais laiks: piemēram, brokoļiem un redīsiem ēd dīgļlapas, bet zirņus ēd, kad tie pastiepušies piecu septiņu centimetru garumā. - Kur izmantot izaudzētos labumus?
Gan dīgstus, gan diedzējumus var kaisīt uz brokastu maizes, gatavot smūtijus, var pievienot putrai, jogurtam, biezpienam, muslim, svaigi spiestai sulai un kefīram, salātiem, sautējumam, omletei, zupai, pesto un citiem ēdieniem.
Diedzētus kviešu graudus pievieno gaļas, īpaši putnu gaļas, ēdieniem. Ja audzē kviešu dīgstus jeb zelmeni, no tā var izspiest sulu. Lucernu sēklas ir laba piedeva truša gaļas ēdieniem, bet diedzētas sinepju sēklas var lietot marinādes pagatavošanai, arī ceptas gaļas vai zivs pildīšanai. Lēcu dīgsti labi sader ar vistas buljonu, bet redīsu sēklas iederas pie biezpiena ar krējumu un lociņiem. Izdiedzēti mieži ir vērtīgi lietošanā pēc ilgstošas slimošanas – tie palīdz atveseļoties organismam. - Kā saglabāt diedzējumus, ja to ir par daudz?
Ja dīgstu izaudzēts par daudz, tos var sasaldēt, tomēr speciālisti neatbalsta šādu uzglabāšanas metodi, jo dīgsti ir trausli un vārgi. Sasaldējot ledus kristāli saplēš šūnu apvalkus, un atkausējot no asniem pāri paliek tikai brūna putriņa.
Sasaldēt var mēģināt pākšaugu dīgstus, piemēram, diedzētas sojas pupiņas, pirms tam tās sablendējot. Ja diedzējumu daudz un mest ārā žēl – izkaltē. Tad saberztus vai samaltus tos varēsi pievienot ēdieniem – gaļas un dārzeņu sautējumiem, zupām. Piemēram, kaltējot diedzētus griķus, iegūst kraukšķīgu piedevu brokastu muslim vai salātiem, tos var arī samalt smalkos miltos un izmantot kūku pamatnēm.
