Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Lindu Gatis pirmoreiz ieraudzīja žurnālā Klubs 2001. gadā – viņai tolaik bija 18 gadu un tikko iegūts pasaules čempiones tituls kikboksā WKA versijā svara kategorijā virs 65 kg. «Apskatījos bildes – ļoti simpātiska meitene! Vēlāk redzēju Lindu apbalvošanā pasākumā Gada sportists, bet pēc tam pilnīgi nejauši viņu satiku naktsklubā, – o, rekur tā meitene, ko jau esmu pamanījis un kura man patika,» stāsta Gatis. Bet ne jau atpūsties viņi abi uz nakstklubu bija atnākuši! Linda tolaik, strādādama par miesassardzi kādā ģimenē, vienlaikus piestrādāja arī naktskluba apsardzē.
Gatis atceras, ka tolaik nebija pilnīgi nekādas nozīmes tam, ka abus vieno aizraušanās ar vienādu sporta veidu – arī viņš kopš bērnības trenējās boksā, vēlāk nokārtoja arī trenera sertifikātu: «Linda iepatikās ne tāpēc, ka ir čempione boksā, bet gan kā ļoti simpātiska sieviete. Tie bija instinkti, jaunība un mīlestība.»
Pietrūkstam viens otram
Kad Linda kā trenere izveidoja un atvēra savu pirmo kikboksa grupu, Gatis viņai palīdzēja. Bet tas bija tikai sākums. 2009. gadā Linda piepildīja savu lielo sapni – atvēra kikboksa un boksa skolu Rīga. Gatis solīja viņu atbalstīt un līdzās savam pamatdarbam to dara joprojām. «Tik daudz izdarīt un pat atļauties riskēt varu tādēļ, ka man ir tik stipra aizmugure. Varu būt droša, ka, tikko vajadzēs, Gatis atbalstīs, dos padomu, sakārtos un izdarīs. Gatis un citi treneri izdara to melno darbu, ko citi neredz, viņš man atļauj izglītoties un pilnveidoties. Mēs esam komanda un viens otru papildinām: man patīk izdomāt kaut ko jaunu, Gatis turas pie pamatiem,» saka Linda.
Tomēr gan Gatis, gan Linda atzīst, ka trenera darbs paņem ļoti daudz laika un enerģijas. «Tik daudz, ka citiem veltām vairāk laika nekā paši sev un saviem bērniem,» saka Gatis. «Kad sākām strādāt, visa bija maz – maza sporta zālīte, maz cilvēku, kas grib trenēties. Bet ar laiku trenera ambīcijas aug – cilvēki, ko trenē, sāk gūt panākumus; saproti, ka kaut ko vari, un sāc strādāt arvien vairāk.»
Tāda ir aizrautīga sporta trenera dzīve: nemanot nonāc mežonīgā darba ritenī, kas veļas un nav apturams, turklāt Linda un Gatis tajā ir vienlaikus.
«Mēs abi apzināmies, cik ļoti pietrūkstam viens otram: Gatim pietrūkst manis kā sievas, kas mājās sagaida ar siltu zupu, bet man pietrūkst vīra, kas iedzen sienā naglu,» saka Linda.
Joprojām ir dzirkstele
«Profesionālās sarunas mums ar Lindu ir ļoti īsas un konkrētas – pietiek ar pāris vārdiem, lai abiem būtu skaidrs, kas un kā jādara, bet personīgajās attiecībās iet daudz karstāk, Linda man ir temperamentīga sieviete,» saka Gatis.
«Mēs pat varam uz pāris dienām izšķirties, bet tad atkal saejam kopā – tātad starp mums joprojām ir dzirkstele,» saka Linda. No malas varētu teikt: ko nu stāsta – kādas regulāras attiecību krīzes un staigāšana pa naža asmeni, ja abi ir kopā jau 20 gadu! Tā jau tikai tāda ampelēšanās, bet domas par šķiršanos – tikai tādi joki. Gatis nepiekrīt: «Kad esi nonācis attiecību krīzē, tie nešķiet nekādi joki, un nav nozīmes, cik gadu cilvēki ir kopā. Visticamāk, pārvarēt krīzes palīdz doma par bērniem – esam tā audzināti, ka bērnu dēļ ir jāpiekāpjas savām ambīcijām un jāatrod veids, kā palikt kopā, nevis iet katram savu ceļu. Lai kā kuru brīdi mums iet, agri vai vēlu jūtas izrādās stiprākas.»
Gatim un Lindai ir krasi atšķirīgi raksturi. Linda ir strauja, Gatis – mierīgs un kluss. Toties Gatis stāsta: «Vīrietim, kas sev par sievu izvēlas temperamentīgu sievieti, jārēķinās, ka dzīve nebūs viegla – ies jautri. Tur nav ko slēpt – nebeidzamas enerģijas pilna sieviete vīrieti mēģinās pakļaut. Tas, ka esi neatkarīgs, būs tikai ilūzija – patiesībā būsi viņas varā. Un tad būs divi varianti: vai nu tu lūsti un kļūsti par tādu vīrieti, kā grib viņa, vai arī ik pa laikam sadumpojies un turies pretī.» Toties Linda piebilst: «Bet mēs taču tik daudz runājam! Protams, viņš varētu manī vairāk ieklausīties!»
Medaļai nav dzimuma
Gatis neslēpj: tolaik, kad viņš pirms vairāk nekā 20 gadiem Klubā ieraudzījis rakstu par Lindu – sievieti kikbokseri –, pirmā doma bijusi – vēl viena atsaldētā!
Nevienam jau nav noslēpums, cik daudz stereotipu par sievietēm boksā un kikboksā bija tolaik un arī vēl tagad.
Cilvēki bieži domā – kāpēc sievietei kaut kas tāds jādara!
«Nav tik traki,» saka Gatis. Arī kikbokss ir sports, kurā ir gan noteikumi, gan speciāls ekipējums un aizsardzības līdzekļi. Iespējams, aplamais priekšstats par kikboksu rodas no augsta līmeņa sacensībām, kur cilvēki cīnās par miljoniem, tāpēc nav svarīgi, kur trāpa un cik asiņu šķīst.
Pēdējā laikā sieviešu nodarbošanās ar boksu un kikboksu ir aizvēlusies kā spēcīgs, neapturams vilnis. Kikboksa un boksa skolu Rīga visdažādāko vecumu interesenti burtiski gāž riņķī: kāds grib izlādēties, kāds uzlādēties, un ik pa laikam grupu treniņos treneri pamana arvien jaunus un jaunus talantus. Starp citu, šobrīd Latvijai lielākos panākumus boksā un kikboksā nes tieši sievietes – kikboksa un boksa skolu Rīga audzēknes: kikboksā Amanda Millere, bet boksā Beatrise Rozentāle, kas nupat ieguva bronzas medaļu no pasaules čempionātā. «Sports ir sports – medaļai nav dzimuma,» saka Gatis.
