Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Franču seksa skolotājs
- Dagnija, 28 gadi
Studējot un strādājot ārpus Latvijas, esmu baudījusi seksu ar visdažādāko tautību un temperamenta pārstāvjiem. Ar dažiem izveidojās nopietnas attiecības. Mana pirmā pieredze bija puertorikānis Alberto. Man bija tikai 19, un tovasar devos strādāt uz Ņujorku. Mūs saveda mana draudzene, kurai likās, ka mums varētu saderēt. Alberto bija 23 gadi, un viņš strādāja MTV.
Mana līdzšinējā pieredze ar vīriešiem bija sāpīga. Pirmais vīrietis man salauza sirdi, un tos dažus, kuri viņam sekoja, saucu par dzīves apgūšanu bez nopietnām saistībām.
Ak, Alberto… Ļoti izskatīgs, stilīgi ģērbās, salsa rītā un vakarā, kas izpaudās arī viņa žestos un kustībās.
Satiekoties acis spīdēja abiem.
Kopā pavadījām visu pēcpusdienu un vakaru, un pat neatceros, kurā brīdī viņš man paspēja nopirkt rozi. Randiņš beidzās ar skaistu buču, un mājās es vienkārši aizlidoju. Uzreiz skaidri zinājām, ka mūsu attiecībām ir noteikts termiņš – tikai šī vasara, jo pēc tam atgriežos Latvijā.
Alberto mani neapbēra ar komplimentiem, kā tas pierasts ar «latino» vīriešiem, turklāt esmu no tām, kam šādi tukši vārdi ir kā pīlei ūdens.
Alberto uzmanību izrādīja citādi. Bieži gatavoja mums ēst un turpat savās mājās mācīja man dejot juteklisko salsu.
Staigājām pa Ņujorku, rokās sadevušies. Kādu dienu viņš ierosināja sarīkot filmas cienīgu randiņu. Uz manu apjukumu Alberto atrauca: «Te ir Ņujorka. Vari darīt visu, ko vien vēlies, un neviens uz tevi pat nepaskatīsies.»
Vēl bija gaiša diena, bet mēs saposāmies kā uz balli. Alberto mugurā bija krekls un veste, un viņš līdzinājās smalkam dendijam. Devāmies pusdienās, tad gājām pastaigāties un visu laiku fotografējāmies. Mūsu pirmā tuvības reize bija Alberto mājās nedēļu pēc iepazīšanās. Vakars sveču gaismā ar fonā skanošu «mūsu dziesmu». Mīļums, glāsti un rūpes par to, lai man būtu labi.
Alberto bija kā dziedējošs balzams manai salauztajai sirdij.
Sapratu, ka ir arī tādi vīrieši, – kuri par tevi rūpējas un ar prieku sagādā skaistus mirkļus. Pateicoties Alberto, uzplauku kā sieviete.
Par latīņamerikāņiem valda priekšstats, ka viņi ir aktīvi mīlnieki. Dažas pat saka – kniebjas kā trusīši. Personīgi es šo īpašību varu attiecināt uz frančiem. Bija viens, kuram seksu vajadzēja visu laiku un jebkurā vietā. Aizgāja pat tik tālu, ka tiešā tekstā teicu, lai «atšujas», jo tik bieža mīlēšanās vairs nesagādāja nekāda prieka.
Jāsaka, ka frančus pazīstu no iekšpuses un ārpuses, jo Francijā esmu ilgu laiku dzīvojusi. Latvietēm un ne tikai viņām ir stereotips, ka franči ir, pirmkārt, lieli romantiķi, un, otrkārt, vieni no labākajiem – ja ne paši labākie – mīlnieki. Mana pieredze rāda, ka tā gluži nav. Turklāt franču vīrieši zina, ka ārzemnieces tā par viņiem domā, un to izmanto, lai viņas savaldzinātu.
Bet viens ir skaidrs – frančiem seksu tiešām vajag daudz, gluži vai dzīvnieciski un no krēslas līdz rītausmai.
Šī tautība man asociējas ar pozu «69», kas man personīgi nešķiet pati seksuālākā pasaulē. Bet frančiem liekas – šī poza apliecina, ka viņi, redziet, ir atvērti trakām lietām. Manuprāt, tas nav pats lielākais tuvības brīdis, un šī franču uzpūtība man krīt uz nerviem. Par laimi, ir arī izņēmumi. Un viens šāds izņēmums kļuva par manu seksa skolotāju.
Strādājām vienā biroju ēkā un ilgu laiku saskatījāmies katrs pa sava kabinetu logu. Šarls bija 14 gadus vecāks par mani un šķīries, izskatījās jaunāks par saviem gadiem, pagariem matiem un jauneklīgu ģērbšanās stilu – kedas, džinsi. Šarlam bija bagāta seksuālā pieredze, jo meitenes viņam bija patikušas allaž. Patiesībā gultā attapāmies vairāk manas iniciatīvas dēļ. Viņš negribēja attiecības, jo bija nupat šķīries no sievas, nevarēja viņu aizmirst un tādēļ negribēja mani sāpināt.
Pāris mēnešus kopīgi gājām pusdienās un satikāmies arī vakaros, ātri vien iepazinos ar viņa draugiem. Bet seksa nebija. Un, kad tas beidzot notika, viņš tā arī pateica, ka vairs neesot spējis man pretoties. Starp citu, «69» nebija Šarla mīļākā poza, jo viņš tāpat kā es uzskatīja, ka ir citas – daudz foršākas.
Ar Šarlu pirmoreiz pieredzēju, ka vīrietis var tik ilgi novilcināt savu orgasmu, lai vispirms to sasniegtu es.
Dažkārt baudas virsotnes biju sasniegusi jau trīsreiz, un tikai tad orgasms bija arī viņam! Šarls bija apbrīnojami rūpīgs – vispirms ilga priekšspēle, kurā sniedza man neaizmirstamu baudu, un tikai tad domāja par sevi. Un, lai gan franciski runāju labi, viņš man attīstīja arī «gultas franču valodu». Pēc pusgada mūsu attiecības beidzās. Abi zinājām, ka tas notiks, lai gan cerēju, ka kļūsim par pāri. Bet visjocīgākais, sāpīgākais un interesantākais ir tas, ka īsi pēc mūsu šķiršanās Šarls satika citu sievieti, ar kuru uzsāka nopietnas attiecības. Viņa bija francūziete, un varbūt tieši tas arī uz Šarlu nostrādāja.
Mājup ar uzvaru
- Ilze, 27 gadi
Tas notika pirms trim gadiem. Toreiz manu vīriešu sarakstā jau bija mākslinieks, divi reklāmas projektu vadītāji, zobārsts un vēl pāris profesiju pārstāvji, bet neviena sportista.
Profesionāli sportisti – tā ir īpaša suga.
No vienas puses, vecā anekdote par to, ka vienam vīram bija divi dēli – divi gudri, trešais sportists. Un no otras – muskuļoti vīrieši formas tērpos ar spēcīgām kājām un apņēmību uzvarēt, lai ko tas no viņiem prasītu. Hokejisti, basketbolisti, futbolisti – nav nozīmes, kādai bumbai viņi skrien pakaļ, jo visus vieno kāda lieta, kas noder arī seksā: mērķtiecība.
Protams, arī tas, ka viņi ir izskatīgi un vienmēr tīri un smaržīgi – galu galā treniņš divreiz dienā nozīmē regulāru dušā iešanu –, nav mazsvarīgi. Tas, kādu sporta veidu pārstāvēja Imants, lai šoreiz paliek noslēpumā, bet tam arī nav lielas nozīmes. Mūs vieno tikai viens vakars (viņam bija draudzene, tādēļ nekas nopietns mums nevarēja sanākt), taču atmiņas par to ir vislabākās.
Mēs satikāmies manas draudzenes dzimšanas dienas ballītē kādā viesu namā. Parastais variants – vasara, lauku mājas, gaļas cepšana. Uzreiz varēja redzēt, ka Imants ir sportists. Ērtas drēbes, ap kaklu ķēdīte, smuks auto. Sarunas mums vedās viegli, jo Imants bija redzējis daudzas valstis un arī es esmu daudz ceļojusi. Vakarā ārā kļuva vēsi un mēs kaut kā dabiski pārcēlāmies uz viņa istabiņu.
Dzerot vīnu un uzkožot no viesību galda līdzi paņemto sieru, mūsu saruna nonāca pie attiecību tēmas. Imants vaļsirdīgi atzinās, ka viņam esot draudzene, kas studējot ārzemēs.
Sievišķīgā intuīcija vēstīja, ka tādēļ Imants attiecībā uz seksu neievēro gavēni – par to liecināja Imanta skatiens, it kā nejaušie pieskārieni manam celim un plecam un, sasodīts, visa viņa būtība!
Gaisā vienkārši sprēgāja dzirksteles!
Pat neattapu, ka viņa plaukstas jau glāstīja manus matus, bet lūpas – pieri, vaigus, lūpas. Atgūlos gultā un ļāvu sevi atbrīvot no drēbēm. Un tad es izbaudīju tādu kunilingu, kāds man pat sapnī nebija rādījies! Bija jūtams, ka puisis ir izkopis savu tehniku. (Khm, par to man laikam jāpateicas viņa pastāvīgajām attiecībām ar citu meiteni…)
Lieta tāda, ka orgasms man nenāk viegli – parasti vīrietim ir kādu laiciņu jāpapūlas. Bet Imantam tas nebija šķērslis – drīzāk jau dzinulis sasniegt uzvaru, lai gan neizskatījās, ka viņam nepatiktu arī pats process. Viņa mēle un rokas bija nevaldāmas, un es knapi valdījos, lai nesāktu kliegt – tik spēji mani pārsteidza orgasms.
Bet ar to viss nebeidzās. Viņš ātri atbrīvojās no krekla un biksēm un uzcēla mani uz galda. No pārsteiguma man vai elpa aizrāvās. Šādi viņš manī varēja ieiet perfektā leņķī, turklāt ļāva vaļu arī rokām, sniedzot papildus efektu. Uzņēmis tempu, Imants kļuva arvien mežonīgāks, tai pašā laikā vērojot, vai nenodara man sāpes.
Pēkšņi jutu, ka viņš tūlīt beigs, un tad jau arī tas notika. Skaļi, izjusti un «ar salūtu».
Nakti pavadīju Imanta istabiņā un tikai uz rīta pusi klusītēm aizzagos uz savu gultu. Uz ballītes viesu brokastīm ierados pirmā. Kad ieraudzīju pa durvīm ienākam Imantu, vēderā viss sāka vārīties. Abi sasmaidījāmies un uzvedāmies tā, it kā nekas starp mums nebūtu noticis.
Kā jau teicu, mūs vienoja tikai šī nakts. Bet kopš tā laika, kad sākas viņa pārstāvētā sporta veida sezona, pievēršu pastiprinātu uzmanību sporta ziņām. Un, dzirdot viņa vārdu, sazvērnieciski pie sevis pasmaidu.
Kazanova ar pārsteigumu
- Žanete, 31 gads
Brunču mednieki nav priekš manis. Esmu no tām, kuras neiesaistās cīņā, kurā uz vienu džeku ir rindām gribētāju, – jūrā ir arī citas zivis. Bet dzīvē mēdz notikt visādi. Kādu nedēļas nogali devos komandējumā uz Berlīni. Kompānijā no Latvijas bija Jurģis – izskatīgs vīrietis ap gadiem 33, pagariem matiem un tumšām, dziļām acīm, ko ieskāva garas skropstas. Kaut kas mani viņā saistīja. Taču tādās pašās domās bija arī pārējās četras Latvijas delegācijas sievietes.
Kaut arī Jurģis aizrautīgi flirtēja ar mums visām, beigās viņa izvēle krita uz mani. Kad vakarā visi kopā devāmies uz vietējo naktsklubu, Jurģis no manis neatstājās ne mirkli. Pļāpājām, dejojām, bet tas arī viss. Kad atgriezāmies Latvijā, no Jurģa saņēmu īsziņu. Gribot satikties. Vakarā nekās ieplānots nebija, tāpēc piekritu aiziet uz vienu kokteili. Pirms tam «draugos» joka pēc apskatīju viņa profilu. Ak tu dieniņ, cik tur bija meiteņu! Un pilns albums ar ceļojumu un ballīšu bildēm. Manam datoram garām gāja kolēģe un, pamanījusi, ko es tur pētu, pēkšņi sāka stāstīt briesmu lietas. Ka Jurģim nekad dzīvē neesot bijis nopietnu attiecību un ka viņš, atvainojos par izteicienu, «ņemot priekšā» visu, kas kustas.
Man mute palika vaļā. Tieši tādi tipi bija manā melnajā sarakstā.
Tomēr uz randiņu aizgāju. Galu galā – ne jau nu viņš man tūlīt klups virsū, vai ne?
Smejies vai raudi, bet randiņš izdevās samērā jauks.
Uzreiz gan pateicu, ka nemeklēju vienas nakts attiecības, uz ko viņš atrauca, ka arī viņam tādas neesot prātā. «Jā, jā, sesks tu tāds, tā jau tev ticēšu,» pie sevis nodomāju. Atklāju, ka zinu visu par viņa vētraino pagātni. Man par pārsteigumu Jurģis uzpūtās kā tāds gailis un plati smaidīja. Kad otrā dienā viņš atkal zvanīja un teica, ka gribot tikties, es atteicu. Taču Jurģis pēc darba mani sagaidīja pie biroja durvīm ar savu mašīnu un negribēja ne uzklausīt manas atrunas – vedīšot uz Siguldu.
Trīs nedēļas pēc mūsu iepazīšanās pie viņa mājās skatījāmies filmu, kad Jurģis piedāvāja uztaisīt masāžu. Tā kā pirms Jurģa satikos ar vīrieti, kurš prata debešķīgas masāžas, kas ietvēra arī tikpat lielisku orgasmu, nekavējoties piekritu. Diemžēl Jurģa izpratnē masāža bija īsa un pavirša plaukstu pabraucīšana pa manu muguru, kam sekoja ķeršanās pie svārku rāvējslēdža. Nospļāvos un ļāvos mirklim – gribēju beidzot noskaidrot, kas Jurģī ir tāds, kā dēļ visas uz viņu ir kā sadegušas. Bet kāda vilšanās! Nekādu Kazanovas cienīgu triku, tikai pāris minūtes misionāru pozā, kas beidzās ar to, ka sev uz vēdera sajutu kaut ko siltu. Jurģis pat neizdvesa nevienu baudpilnu skaņu!
Atguvusies no pārsteiguma, sadzirdēju: «Tev bija labi?» Smalkjūtīgi pamāju ar galvu, lai gan līdz «labi» bija kā līdz Mēnesim.
Zinot, ka pirmā reize var būt mānīga, devu Jurģim vēl vairākas iespējas apliecināt savu seksuālo varēšanu. Taču viss notika kā pēc programmas – īsa pabučošanās, misionāru poza un kluss, kluss orgasmiņš. Acīmredzot Jurģis uzskatīja – vai nu es savu orgasmu sasniedzu tajās pāris minūtēs, vai palieku bešā. Kad ieminējos, ka man patīk, ja tur lejā padarbojas ar mēli, viņš kādu brīdi nesekmīgi pamocījās un tad paziņoja, ka esot piekusis. Tā arī mūsu sakars beidzās.
Man izrādījās taisnība – nu, nav tajos brunču medniekos nekā tāda.
Tieši otrādi – pieraduši, ka var dabūt jebkuru sievieti, viņi neiespringst uz kvalitātes celšanu. Turklāt pastāvīgu attiecību trūkuma sekas viņiem ir nabadzīgas zināšanas par to, kas sievietēm patiešām patīk un kā viņām to sniegt. Ak, jā. Vienīgais, kas man Jurģī patika, – spēja mīlēties vairākas reizes pēc kārtas. Citi kā izpumpējās vienā reizē, tā pagriezās un aizmiga. Lai gan – tie citi arī tai vienā reizē paguva parūpēties par manu labsajūtu…
