Rīga +1°C 
Konsultē psiholoģe Evita Štāla, raksta gatavošanā izmantota Robinas Pīrsijas grāmata Laika menedžments un Rolanda R.Geiselharta un Kristiānas Hofmanes-Burkartas grāmata Stresa menedžments.
Tikai mieru!
Izjūta, ka itin ne ar ko vairs netiekam galā, periodiski piemeklē mūs visas. Psiholoģe Evita Štāla mierina: grūtuma mirkļi ir jāpieņem kā dzīves norma, jo ne jau pilnīgi viss atkarīgs no mums pašām. Te auto paliek uz ceļa, un, kamēr risini jautājumus, kur un kā to salabot, ieplānotie darbi krājas kaudzē; te bērns saslimst, un tev jāpārkārto savas ikdienas prioritātes; te darbi neveicas, kā plānots, un tu vairs nezini, kā visu paspēt laikā.
Nereti vairākas problēmas sakrīt vienlaikus un rada sajūtu, ka tu it kā skrien pakaļ to risinājumiem, bet nekas nenotiek tā, kā vajadzētu.
Vai vismaz ne tik ātri, kā tu gribētu.
Kā tikt pāri izjūtai: netieku galā
Brīžos, kad jūties nomākta un tev šķiet, ka īsti netiec galā, svarīgi būtu saprast, kas tev rada šo izjūtu? Un kam reāli būtu jānotiek, lai tā varētu mainīties? Ir labi vēsu prātu paraudzīties uz savu ikdienu – vai neesi uzņēmusies par daudz? Un vai visu, ko esi uzņēmusies, patiešām vajag izdarīt?
Dažkārt ir labi dienas gaitā paveicamos darbus sarakstīt uz lapas – tas ļauj objektīvi ieraudzīt, kas patērē pārāk daudz tava laika un liek iekšējai stabilitātei izšķīst.
Daudzas mūsdienu sievietes cieš no teicamnieces sindroma – viss ir jāizdara perfekti un arī bērniem tādiem jābūt, tāpēc jāparūpējas, lai sekmes skolā būtu labas un lai pulciņi, kurus apmeklē tavs bērns, būtu pēc iespējas dažādi. Bet tas no sievietes prasa ļoti daudz spēka un ideālu laika menedžmentu. Varbūt šai brīdī, lai saudzētu sevi, būtu vērts pieņemt lēmumu, piemēram, kādu no bērnu pulciņiem atlikt par pusgadu vai gadu.
«Parasti noteikti laika nogriežņi, piemēram, jauna mācību gada sākums vai jaunais gads, rada izjūtu, ka mums kaut kas sev ļoti ir jāapsola.
Un tad mēs arī prasām no sevis ļoti daudz. Bet tiklīdz sev izvirzām vienlaikus vairākas jaunas prasības, kļūst skaidrs, ka viegli nebūs. Izjūtu, ka netiekam galā ar ikdienu, darbu un rūpēm par ģimeni, bieži rada tas, ka esam uzņēmušās par daudz,» skaidro psiholoģe Evita Štāla. Dažkārt vietā ir lēmums savu dzīvi mazliet atvieglot un no kaut kā atteikties, vienlaikus stingri pasakot sev, ka tu tāpēc nekļūsti par neveiksminieci. Tieši otrādi – tāds lēmums liecina, ka tu spēj godīgi paraudzīties uz savām prioritātēm un racionāli izvērtēt, kas šobrīd tev ir svarīgāk: izdarīt pilnīgi visu vai parūpēties par sevi, lai nesajūc prātā.
Sajūtu, ka netiec galā, var radīt arī iekšējs konflikts starp ārējām prasībām un to, kā tu patiesībā jūties. Piemēram, situācija darbā it kā prasa, lai tu nolemtu par labu paaugstinājumam un uzņemtos jaunus pienākumus, tomēr šajā brīdī svarīgākais ir tas, kā tu pati jūties: vai tu to vēlies, vai tev to vajag? Lielāku slodzi izturēt ir vieglāk, ja iekšēji jūties motivēta pārmaiņām, nevis ja tev tās uzspiež.
Padomāt trīs soļus uz priekšu
Ja šobrīd jūties kā vāvere ritenī, der racionāli padomāt, kādi konkrēti varētu būt pirmie divi soļi, kurus realizējot pamazām tevī atgriezīsies sajūta, ka tu tomēr tiec galā. Piemēram, varbūt brīvdienās tu vari jau laikus pagatavot vairāku ēdienu sastāvdaļas, lai darbdienu vakaros gatavošanai netērētu pārāk daudz laika? Bet varbūt tev ir godīgi jāpārskata pienākumu sadale?
«Daudzas sievietes pēc pilnas slodzes darba arī mājās uzņemas lielāko tiesu pienākumu, kā rezultātā ar laiku viņas piedzīvo gan izteiktu nogurumu, gan iekšēju netaisnības izjūtu.
Lai to risinātu, ir jāizrunā ar vīru, kā varētu pienākumus sadalīt. Diemžēl tā ir daudzu pāru problēma – dzīvot katram savās emocijās un nedalīties tajās. Līdz brīdim, kad notiek emocionāls sprādziens. Arī tas ir jāmācās: nevis ciest, bet runāt par grūtībām,» atgādina Evita Štāla.
Psiholoģe arī novērojusi, ka sajūtu netieku galā sievietēm nereti rada dažādu darbu darīšana citu vietā. Piemēram, tavs bērns ir jau paaudzies, bet tev grūti paļauties, ka viņš pats spēs nokļūt mājās, tāpēc turpini iet viņam pretim uz skolu. Vai arī – tā vietā, lai ļautu bērnam pašam būt atbildīgam par saviem skolas uzdevumiem un mācīšanos, ar viņu pie mācību grāmatām pavadi katru vakaru. Protams, ir brīži, kad bērnam vajadzīga palīdzība, tomēr par normu nevajadzētu uzskatīt situāciju, kad vecāki ik dienu mācās kopā ar bērnu. Lai sevi nepārslogotu, ir svarīgi arī apkārtējiem ļaut uzņemties atbildību pašiem par sevi.
Savukārt, ja tu apņemies vairs neveikt daļu no tā, ko ikdienā esi uzskatījusi par savu pienākumu, un to arī ievēro, ir svarīgi piefiksēt savas izjūtas: vai pārmaiņas tev rada labāku noskaņojumu? Ja tā, vari uzskatīt, ka atslēgu uz labāku pašsajūtu esi atradusi. Taču, ja nomāktība saglabājas, iespējams, iemesls ir daudz dziļāks.
Kas mūs izsmeļ visvairāk?
Ilgstoša nomāktība visvairāk raksturīga cilvēkiem, kuru prioritāte ir nevis savas, bet citu cilvēku vajadzības un kuriem trūkst spēka novilkt veselīgas robežas.
Lai saprastu, kurā dzīves sfērā pārmaiņas ir visvairāk nepieciešamas, ņem baltu papīra lapu un sadali to vairākos kvadrātos – katrai dzīves jomai savu: darbs un sasniegumi, attiecības, bērni, draugi, vaļasprieki, atpūta. Piefiksē, cik apmierināta tu jūties ar katru no sfērām, kādas emocijas katra no tām tevī raisa. Nākamais solis ir nodefinēt, ko tu vēlētos mainīt, bet vissvarīgākais – attiecīgi arī rīkoties. Citādi – ja tu saproti, kas tev sasien rokas, bet neko necenties mainīt, tu dzīvo pēc principa: citiem jāparūpējas par manu labsajūtu. Šāda pozīcija tikai attālina tevi no sevis pašas, tā neļauj gūt apstiprinājumu tam, ka pati vari vadīt savu dzīvi. Taču tikai cilvēks, kas apzinās, ka pats var brīvi izdarīt izvēles, var gūt arī apstiprinājumu: kopumā es ar daudz ko tieku galā.
Nereti ļoti traucējoša var izrādīties arī nespēja runāt par savām patiesajām emocijām, kam pamatā ir bailes no atraidījuma vai otra dusmām. Taču bailes liek iekrist upura lomā, kad šķiet: nav manos spēkos situāciju mainīt. Un tad šī izjūta, ka gribas nolaist rokas, kļūst pārāk bieža…
Tāpat arī savu robežu nejušana patērē pārāk daudz resursu. Ja ikviens var uz tevi sakliegt, ikviens, kad vien viņam ienāk prātā, var izkratīt tev sirdi, pārtraukt tavu darbu – tas liecina par nespēju novilkt veselīgas robežas. Un to parasti diktē iedoma: ja iebildīšu, no manis novērsīsies. Taču šādi uzvedības modeļi ļoti nogurdina un izsmeļ.
Lai justos kā sava kuģa kapteine
Tu nevari it visu ietekmēt, piemēram, mainīt citu viedokli vai darbības, taču vari par sevi parūpēties. Iet laikus gulēt, lai nākamajā rītā būtu enerģijas pilna, sportot, lai atbrīvotos no spriedzes un fiziski labāk justos, ēst veselīgi un pavadīt brīvo laiku tā, lai spētu restartēties. No tevis pašas arī atkarīgas tavas reakcijas uz dažādiem notikumiem. Kad to aptver, tas dod viegluma izjūtu. Jo tev nav par visu jājūtas vainīgai.
Taču, lai dzīvi noturētu rāmī, kas kopumā tev liek justies labi, tas no tevis prasīs arī zināmu disciplinētību. Ja esi sev noteikusi mērķi kustēties vairāk, tad sāc kaut ko darīt lietas labā, piemēram, uz darbu ej, nevis brauc – šādi tu iekustināsi savu ķermeni un spēsi arī labāk noskaņoties gaidāmajai dienai. Ja esi noteikusi sev kādu mērķi, turi acu priekšā iedvesmojošas bildes, kas neļaus tavai apņēmībai izčākstēt.
Tāpat ļoti svarīgi ir noturēt savas robežas attiecībās ar citiem cilvēkiem.
Pusdienu pauzi darba dienas vidū velti pusdienu baudīšanai un pastaigai, kad tiešām esi prom no darba pienākumiem un vari atjaunot savus resursus. Neļauj, ka šai laikā kāds tev, piemēram, sāk stāstīt savas problēmas. Ja pateiksi, ka būsi pieejama vēlāk, tas otram neko ļaunu nenodarīs. Tā tu tikai parādīsi apkārtējiem, ka cieni sevi un savu laiku un lūdz to darīt arī citiem.
Robežas ir jānovelk arī attiecībās ar bērniem, un visbiežāk tas nozīmē – veicināt bērnu atbildību par viņu vecumam atbilstošiem pienākumiem. Šādi arī bērns tiek audzināts par patstāvīgu cilvēku, kurš nākotnē spēs tikt ar savu dzīvi galā.
Ja ikdienā tu mēdz uzņemies par daudz pienākumu, svarīgi būtu ieraudzīt iemeslu, kāpēc tu tik daudz dari. Nereti šādu rīcību diktē gaidas: mani novērtēs un mīlēs vairāk, jo es taču par apkārtējiem tik ļoti rūpējos. Taču visbiežāk tā nenotiek – tuvinieki un darba kolēģi tavu rīcību uztver kā pašu par sevi saprotamu. Bet tās nav veselīgas attiecības, ja pieaudzis cilvēks neprot parūpēties par sevi un saviem resursiem. Tāpēc svarīgi neuzņemties par daudz un savas robežas arī pieskatīt.
Ar uzturu pret stresu
Brīžos, kad slodze ir par lielu un tu jūties izsmelta, ir svarīgi sev palīdzēt arī ar vērtīgu uzturu. Lūk, daži uztura speciālistu ieteikumi, ko iekļaut ēdienkartē, lai organisms spētu vieglāk izturēt lielu slodzi un pārvarēt stresu.
Kālijs sekmē nervu darbības sakārtotu funkcionēšanu; to satur apelsīni, aprikozes, graudaugi, rieksti, dārzeņi, putnu gaļa, piens un siers.
B vitamīni palīdz pretoties baiļu sajūtai, noskaņojuma svārstībām un uzbudinātībai; tos satur zivis, avokado un kartupeļi.
B1 vitamīns (tiamīns) samazina depresiju; tas sastopams rīsos, pupās, saulespuķu sēklās un graudaugos.
Magnijs sniedz organismam vispārēju aizsardzību pret stresu; tas atrodams artišokos, lapu bietēs, spinātos, kviešu asnos, sojas pupiņās, banānos un zemesriekstos.
8 ieteikumi, kā sakārtot un strukturēt savu ikdienu
1. Lai tu nejustos kā vāveres ritenī, kad visa kā ir par daudz, ļoti svarīgi ir nodalīt privāto un profesionālo sfēru. Svarīgi ir nenest darba rūpes mājās, taču ne mazāk būtiski ir arī darbā nerisināt ar ģimeni, draugiem vai radiem saistītos jautājumus. Piefiksē, cik daudz sava darbalaika tu zaudē, piemēram, draugu un paziņu zvanu dēļ, kuri vēlas mazliet papļāpāt.
2. Lai gan mums dažkārt šķiet, ka laika ir stipri par maz, lai visu ieplānoto paspētu, taču nemaz nepamanām, cik daudz laika bezjēdzīgi pavadām, sērfojot pa internetu.
3. Mentālajam stāvoklim, tāpat kā ķermenim, ir jābūt kārtīgi paēdušam. Tāpēc izvairies no negatīvi noskaņotiem cilvēkiem, bet biežāk esi kopā ar tiem, kas tevi uzmundrina un iedvesmo.
4. Nekoncentrējies uz savām vājībām! Tas lielākoties garantē neveiksmi.
5. Brīžos, kad jūties izsīkusi un bez iedvesmas, uzraksti savu spēcīgāko īpašību un sasniegumu sarakstu. Vairumam cilvēku nomāktības izjūta iet roku rokā ar sava nevērtīguma izjūtu. Tādos brīžos mēs sevi tiesājam pārāk bargi.
6. Ja jūties pārslogota, nebaidies lūgt palīdzību. Ja nevari kaut ko paveikt, esi gatava to pateikt.
7. Plāno savu laiku. Ja būsi izplānojusi savu darba nedēļu, darbi ritēs vienkāršāk un ātrāk.
8. Tikpat rūpīgi kā darbus plāno arī savu brīvo laiku, lai tas palīdz tev uzlādēties. Ja brīvajās dienās vēlies vienkārši laiskoties, nejūties vainīga, bet izbaudi to!
