Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Konsultē psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere
Kad uzrunāju Solvitu Vekteri kā konsultanti šim materiālam, viņa uzreiz piekrita, sakot, ka tā ir smaga, bet laba tēma. Jo viss varbūt sākas ar sīkiem kašķiem par flīžu krāsu, taču tas notiek konkrētā situācijā, kas nebeigsies rīt, ir ielikts šaurā resursu koridorā un uzkrājoties var kļūt par lielu pārbaudījumu. Ja netiek izrunāts vai kaut kas tiek norīts, viss lēnām gūzmējas vienā lielā kaudzē, līdz intensīvā veidā iepazīsti savu otru pusīti no tāda rakursa, kādu agrāk neredzēji vai negribēji redzēt, un beigās viss iet pa gaisu. Iespējams, ilgstošu mājokļa būvniecību vai remontdarbus var salīdzināt ar kalnos kāpšanu vai grūtu pārgājienu, kad nav laika un iespēju izlikties, viss, kas cilvēkā ir, uzpeld ļoti redzamā veidā. Pie reizes ļaujot iepazīt otra un arī savu raksturu, kā arī spēju robežas. Jo tā jau tikai liekas: uhh, nopirku, piemēram, atjaunojamu māju – nu tik remontēšu, nu tik būs! Bet to, kā reaģēsi, vari uzzināt tikai tad, kad esi nokļuvis konkrētajā situācijā.
Kašķu žanra klasika
Kas izraisa visus kašķus – gan sīkus, gan globālus? Nauda, laiks un vara – tā ir žanra klasika visos konfliktos. Tātad – cik, ko, kurš ir gatavs ieguldīt? Gan laika, gan naudas izteiksmē. Piemēram, viens varbūt strādā, pelna naudu, bet otrs – sēž mājās ar bērniem, un tad sākas – kāpēc tu nevari izdarīt to un kāpēc tu nevari izdarīt šo. Vai arī otrādi – vīrietis visu laiku pazūd celtniecībā, sieviete tikmēr ir viena ar visām rūpēm par māju un ikdienu… Vai abi strādā, abi noguruši, un vēl tā māja… Rezultātā nenovērtē, ko otrs dara, un neizvērtē, ka tam otram arī jau ir piepildījies noguruma trauciņš.
Vēl viens trigeris – kurš teiks pēdējo vārdu. Ja pārī ikdienā viens parasti ir mazliet galvenāks, tad tik intensīvā un nozīmīgā projektā otrs var beidzot apvainoties, ka viņam īsti nav nekādas teikšanas. Un varbūt arī pavisam skaidri ieraudzīt, ka viņa viedoklis arī dzīvē parastajā nav svarīgs, un šādu atklāsmi nav patīkami pieņemt.
Nekas parasti nerodas tukšā vietā, tādēļ remontdarbi ar savu tiešumu un konfrontāciju saasina jau esošās problēmas un nospēlē pēdējā piliena lomu. Tāpēc visi speciālisti vienmēr saka – runājiet viens ar otru, nebaidieties! Pāris ir augošs organisms, kas visu laiku mainās, un neviens vēl nav iemācījies lasīt domas.
Ja ir pavisam slikti…
Ja situācija kļuvusi pavisam kritiska, Solvita Vektere iesaka pirms šķiršanās tomēr aiziet pāru terapijā. Tā ir droša vide, kurā vari izstāstīt, kā jūties, ko šajā procesā neesi saņēmis no otra, bet biji gaidījis, jo gaidas, visticamāk, ir bijušas, nav piepildījušās un tā vietā nācis rūgtums. Ja līdz mājas remontam vai būvniecībai bija laba ģimene, attiecībās plus mīnus viss kārtībā, tad vēl ir cerība.
Cita lieta, ja pāris nolemj tikt pie bērna vai uzcelt kopīgu māju, kad jau ir būtiskas nesaskaņas, un šādā veidā cer attiecības saglābt. Diemžēl visbiežāk tas nenostrādā, un nāk liela vilšanās, no kuras tikt laukā ir vēl grūtāk.
Atceries – nekas nav tā vērts!
Vēl svarīgi, ja pārim piemīt tāda emocionālā inteliģence, kas spēj uz notiekošo procesu paskatīties ar interesi. Nenosodīt, nepazemot, neaprunāt otru. Ja tev kaut kas nepatīk, tad kāpēc nepatīk, kā tu biji iecerējis, ko mēs varam darīt, lai atrastu kompromisu – tāds ir normāls dialogs. Runājot par stilu, gaumi, vispār mēdz teikt, ka par to nestrīdas, jo gaumes var ļoti atšķirties. Tāpēc ir jābūt sadarbībai un reizēm ir svētīgi atslābt par sīkumiem. Nevis – ak dievs, tas taču ir nesmuki, kādas šausmas! Piemēram, tu gribi baložzilas sienas? Labi, pamēģinām. Ja nepatiks – pārkrāsosim, jo tā taču ir tikai siena!
Un vēl viens zelta vērts padoms: ja ģimenes pamatā ir mīlestība, tad jāsaprot, ka nekas nav tā vērts, lai sabojātu attiecības. Ne jau flīžu raksts vai sienas tonis, vai uz ozolkoka galda izlieta ūdens glāze ir tā lieta, kuras dēļ vērts sabojāt kaut ko patiešām būtisku. Tas ir galvenais.
Raksts turpinās pēc reklāmas
