Rīga +2°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
3
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Māras dienas bijušas četras: Ziemas Māra jeb Sveču diena (2.februārī); Pavasara Māra jeb Kāpostu Māra (25. martā); Vasaras Māra (15. augustā) un Rudens Māra (8. septembrī).
Galvenā svinamdiena bijusi Vasaras Māra, ko atzīmēja pēc vasaras saulgriežiem. Tā iezīmē viduspunktu starp vasaras un rudens saulgriežiem – Jāņiem un Miķeļiem.
Pavasara Māras dienu dēvēja arī par Kāpostu Māru un Kustoņu Māru. Pieņemts, ka no ziemas miega šajā dienā mostas kukaiņi un dzīvnieki, arī lāči. Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki jūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt.
Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, jo tā jau bija pakāpusies pietiekami augstu. Uguni nededza, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona, kā arī lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu.
Māras dienas ticējumi:
- Kad kāpostu Māras naktī salstot, tad tai gadā mušu neesot.
- Ja Māras dienā iepūš aukstie vēji, tad tie pūtīs vēl sešas nedēļas.
- Kad tā nakts priekš kāpostu Māras ir auksta, tad viss pavasaris būs auksts, un kad tā nakts pēc kāpostu Māras ir auksta, tad viss rudens būs auksts.
- Ja Māras dienas rītā zeme un ūdeņi nav sasaluši, tad rudenī auzas cietīs no rudens salnām.
- Māras dienā jādomā par tādiem zvēriem, kurus tu negribi redzēt, tad arī viņi nerādoties.
- Māras dienu vajaga no katra mājas iemītnieka salasīt pa kukaiņam: uti, blakti, prusaku, circeni; visi jāieliek vienā kastītē un nemanot jānosviež kaimiņu mājās. tad visi kukaiņi aizies uz kaimiņiem.
- Māras dienā, Lielā piektdienā un Zaļā ceturtdienā nedrīkst no meža nekā mājās nest, citādi vasaru nāk čūskas mājās.
- Ja šai dienā salstot, tad vēl salšot 40 dienas no vietas.
- Kāpostnīcā karašas jācepj, lai augot kāpostiem lielas lapas. Kamoli jātin, tad būšot kāpostiem lielas galvas.
- Lai nākamā vasarā kāposti labi augtu, tad kāpostu Māras dienā tin kamolus, vāra klimpas, neko nešuj, nelāpa, nedur un pašu kāpostus ne vāra, ne ēd, ne cilā.
- Māras dienā mati jāapgriež, tad gari augot.
- Māras dienā ļaudis nestrādāja, jo citādi mūdži vasaru kaitē druvām.
- Māras rītā agri jāceļas, citādi lācis atdodot gulētājam savu miegu, un tad visu gadu esot miegains.
- Ja Māras dienā apskrien ap istabu trīs reizes, tad vasarā miegs nenāk.
- Māras vakarā nedrīkst uguni dedzināt, tad padodas plāni rudzi.
- Māras dienā govīm mugura jāmazgā, lai vasaru nebizo.
- Ja grib dabūt daudz sviesta, tad Māras rītā deviņzaru mieturis priekš saules jāpārnes pār deviņām robežām.
- Māras dienā skaidas jānes uz kūtsaugšas, tad vistas daudz olu dēs.
- Lai labība labi augtu un kukaiņi neēstu, tad Māras dienā esot labība jāpacilā, jāpārbārsta.
- Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, tad būšot daudz ogu.
- Slapja Māras diena pareģo slapjas jūlija dienas.
- Lai bērns daudz nekliegtu un liels izaudzis daudz nerunātu, tad Māras rītā pirms saules tam jādod dzert no bērza tāss, un tāss aiznesama kādā krustceļā.
Izmantoti materiāli no prof. P. Šmita grāmatas Latviešu tautas ticējumi.
