Rīga +4°C 
2025. gadā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Eco Baltia Vide savāca teju 4000 tonnu organiskos atkritumus, kas ir labs starts, taču, ņemot vērā, ka vidēji cilvēks gadā saražo vidējo 150 kilogramus bioloģisko atkritumu, Latvijai vēl ir, kur augt.
Kas mainījies, kopš ieviesti brūnie konteineri?
Runājot par organisko atkritumu šķirošanu, Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts neslēpj, ka šobrīd sašķiroto atkritumu plūsma ir apstājusies. «Tā bija obligāta prasība pret mums, operatoriem, ka ir obligāti jānodrošina šī šķirošanas iespēja, bet pagaidām nav neviena novada, kur bio atkritumu šķirošana būtu obligāta prasība iedzīvotājiem. Līdz ar to tie, kas ir aktīvi šķirotāji un, kas jau bija gatavi pirms tam, uzreiz konteinerus paņēma. Tas bija pirmais nelielais uzrāviens, tolaik dažiem klientiem pat konteinerus nācās pagaidīt, jo bija liels pieprasījums. Tā sasniedzām dažus procentus no kopējās plūsmas un tur esam diemžēl iestrēguši,» norāda Aizbalts.
Viņš gan uzsver, ka Latvijā aizvien ir stipra kompostēšanas kultūra un daļā privātmāju cilvēki labprātāk izvēlas organiskos atkritumus krāt komposta kaudzēs nevis konteinerā, tādēļ uz savākto organisko atkritumu datiem nav jāskatās viennozīmīgi. «Jāsaka, ka kompostēšana vienmēr ir bijusi un būs simts reizes labāka par brūno konteineru. Tā ir tā labā lieta, kas laukos ir un to nevajag iznīdēt, es pat teiktu, to vajadzētu atbalstīt,» turpina Aizbalts.
Ietaupījums katra maciņam
Galvenā sāpe, kādēļ tika pieņemts lēmums ieviest brūnos konteinerus, bija organisko atkritumu kaitīgā ietekme uz vidi – poligonā tie aizņem ārkārtīgi daudz vietas. Tomēr katram iedzīvotājam ir arī savs personīgais ieguvums, kuru var manīt ikmēneša rēķinos. Proti, rūpīgi šķirojot, var būtiski samazināt atkritumu izvešanas izmaksas. «Tas, protams, ir atkarīgs, cik aktīvi šķiro arī pārējās komponentes, piemēram, stiklu, depozīta pudeles, tekstilu, elektroniku. Jo to visu var sašķirot bez maksas,» tā Aizbalts.
«Kā piemēru varu minēt savu pieredzi. Uz mūsu ieliņas esam 22 mājas un mēs esam novadā, kurā strādā arī mūsu uzņēmums. Intereses pēc es vienreiz apkopoju, cik es un salīdzinoši ar kaimiņiem maksāju rēķinu. Tas bija viens pret astoņi… Turklāt tas bija manam kaimiņam, kuram nebūt nav lielāka ģimene.
Viņš nešķiro, viņam ir tikai zaļais konteiners un viņa rēķins bija astoņas reizes lielāks.
Tā kā, ekonomija var būt ļoti liela un bioloģija ir liela sastāvdaļa, jo tā mums veido aptuveni 30–40% no kopējā atkritumu apjoma,» atklāj Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs.
No tava virtuves skapīša līdz kompostam pilsētas parkā
Bioloģiskie atkritumi arī reāli praksē tiek lietderīgi izmantoti. «Tie šobrīd tie nonāk poligonos, bet nebūt ne uz aprakšanu, bet tiešām uz pārstrādi, materiālu atgūšanu,» saka Aizbalts, piebilstot, ka brūnajos konteineros savāktajiem materiāliem ir pat vairākas funkcijas.
Sākotnēji organisko atkritumu masa vairākas nedēļas tiek noturēta poligonā, kur no tiem ir iespējams savākt biogāzi un izmantot elektrības ražošanā. Savukārt pēc tam šo masu izmanto kā kompostu parku un dārzu bagātināšanai, vai pat veco poligonu aprakšanai un apbēršanai. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi, lai brūnajos konteineros būtu izmesti pārtikas atkritumi bez liekiem piejaukumiem.
Cīņa ar maisiņiem
Šobrīd novērots, ka iedzīvotājiem vislielākās grūtības sagādā pareiza atbrīvošanās no organiskajiem atkritumiem – liela daļa satura brūnajos konteineros tiek izmesta, rūpīgi satīta polietilēna maisiņos. Par šādu grēku kolektīvi tiek sodīti visi mājas iedzīvotāji, arī tie, kuri rūpīgi atkritumus šķiro.
Jānis Azbalts spriež, ka šobrīd arvien vairāk populāri kļūst biodegradējamie maisiņi, kurus iespējams iegādāties saimniecības preču veikalos. Vizuāli tie līdzināsies parastajiem maisiņiem, taču tos var atšķirt pēc īpaša marķējuma, kuru atpazīs atkritumu izvedēji. «Lai arī bio atkritumu izmešanai tiek pieļauti bioloģiski noārdāmie maisiņi, man tomēr ir mīļš ieteikums izmantot papīra maisus, jo papīrs arī ir biodegradējams materiāls. Kāpēc?
Biodegradējamos maisiņus cilvēki sāk jaukt un met tos arī iepakojumu konteinerā vai arī, labu gribēdami, tos šķiro kā iepakojumu.
Tomēr tas nav sevišķi labi, jo šie maisiņi nonāk līdz plastmasas pārstrādes līnijām, tie sabojā labo plastmasu, kas ir uz šīm līnijām,» uzsver Azbalts, piebilstot, ka plastmasa ar biodegradējamās plastmasas piejaukumiem veido zemas kvalitātes granulas. Ja negribas liekas izmaksas, pilsētniekiem iesaka iegādāties metāla vai plastmasas kārbiņas ar vāku, kurās krāt visas ēdienu paliekas un ērti izbērt brūnajā konteinerī.
Organisko atkritumu šķirošana ziemā
Šogad mūsu platuma grādus sasniedza sen nepieredzēta, auksta un gara ziema. Pirmo reizi arī varēja pieredzēt, ko tāds spelgonis nodara brūnajiem atkritumiem, proti, tādā aukstumā daudzos gadījumos saturs burtiski sasala cietā masā, tādēļ gadījās situācijas, kad daudzviet bioloģiskie atkritumi netika izvesti – tos vienkārši nevarēja izkratīt. «Arī man pašam tā sanāca. Manu brūno konteineri neizveda, jo tad, kad tas mums bija sakrājies pilns, tieši uznāca –20 grādi. Man arī atnāca epasts no mūsu pašu uzņēmuma un bilde,» stāsta Aizbalts.
Ar piesalšanu var cīnīties ar pavisam vienkāršiem risinājumiem. Ziemā iedzīvotājiem iesaka brūnajā konteinerī ieklāt lielo biodegradējamo maisu, kas ne tikai neļaus atkritumu masai piesalt pie konteinera, bet arī atvieglos tā tīrīšanu pavasarī. «Otrs variants daudziem nepatiks, bet, ja zināms, ka tuvākajās dienās gaidāma izvešana, brūno konteineri var ievest garāžā vai kādā katlu telpā, kur tas atkusīs. Pēdējā dienā izstumj. Pa pusdienu atkritumi nesasals,» iesaka Aizbalts.
Ievēro!
DRĪKST mest brūnajā konteinerā:
- Dārzeņu un augļu atkritumus,
- Tējas un kafijas biezumus,
- Riekstu čaulas un olu čaumalas,
- Sieru , biezpienu,
- Gaļas, zivju un citus dzīvnieku valsts izcelsmes pārtikas produktus
- Ēdienu atliekas BEZ IEPAKOJUMA
- vecus augus, puķes
- nopļautu zāli
- koku lapas un zariņus līdz 2 cm diametrā
NEDRĪKST mest brūnajā konteinerā:
- Šķidros atkritumus – piens, kefīrs, ievārījumi, jogurti, eļļas.
- Papīru ar dažāda veida pārklājumiem – laka, plēve
- Jebkāda veida iepakojumu vai maisiņus – plēves, plastmasu, stiklu ,skārdu, uc.
- Zarus un stumbrus diametrā lielākus par 2 cm
- Apstrādātu koksni – impregnēta, krāsota, koka miza, u.tmldz.
- Zemi, karstus pelnus, akmeņus, izdedžus, smiltis, grunti, kūdru, augsni, tūjas
- Asenizācijas atkritumus
- Nešķirotus sadzīves atkritumus
- Tūju skujas un zarus
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
