Rīga +9°C 
Ko mums iemācījusi energoresursu krīze?
RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētniece, inženierzinātņu doktore Ruta Vanaga skaidro, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā visi sajutām to, ko īsti nozīmē atkarība no citu valstu energoresursiem. «Tajā brīdī daudzi ieraudzīja šīs atkarības būtību. Mums jebkurā brīdī kāds var pateikt: «Nē, no rītdienas tas maksās četras reizes dārgāk.»»
Tas visiem lika pievilkt jostas un gribot negribot – arī aizdomāties par saviem ikdienas paradumiem. Kā norāda Vanaga, dažādi taupības pasākumi tika ieviesti arī viņas ģimenes ikdienā. «Daži pasākumi bija apgrūtinoši – kaut vai izslēgt un ieslēgt interneta rūteri pēc nepieciešamības. Savukārt temperatūras ziņā novērojām, ka pieradām pie tā, ka tā ir zemāka – no 22–24 grādiem esam nonākuši pie 20–22 grādiem. Gribētu domāt, ka arī citās mājsaimniecībās noticis līdzīgi, un kāds no krīzes apstākļu taupīšanas paradumiem ir palicis uz palikšanu – jau minētā temperatūras pazemināšana, gaismas izslēgšana telpās, kurās neuzturamies.»
Vanaga skaidro, ka, tā kā elektroenerģija šobrīd ir relatīvi lēts resurss, savu cītīgo darbu, izslēdzot gaismekļus telpās, kurās neatrodies, attiecībā uz maciņa biezumu neizjutīsim tik krasi, cik gribētos. «Taču jāatceras, ka krīzes apstākļos resurss kļūst dārgs. Cenu var ietekmēt arī laikapstākļi. Tā, piemēram, šoziem tie, kas izmantoja dinamiskos tarifus, redzēja, ka elektrība nav tik lēta kā citas ziemas. Kādam varbūt šķiet – tā ir sazvērestība, ļaunprātīga situācijas izmantošana, bet jāsaprot – upes bija aizsalušas, hidroelektrostacijās ūdens bija mazāk, arī saules enerģijas bija mazāk, savukārt, ilgi uzturoties zemai āra gaisa temperatūrai, elektroenerģijas patēriņš ievērojami palielinājās, tādēļ bija nepieciešams papildu izmantot arī fosilos enerģijas avotus, kas savukārt ietekmēja cenu. Un, kad resurss kļūst dārgs, tas atspoguļojas jau nākamajā rēķinā, un tad mēs atceramies, ka izmazgāt veļu varam arī naktī.»
«Tas, ko diemžēl nejūtam uzreiz, ir ietekme uz klimata pārmaiņām,» skaidro pētniece. «Tas ir kaut kas tāds, kas akumulējas, un tad, kad mēs to sāksim just, diemžēl to nevarēs vairs tūlītēji labot. Pat, ja ieviestu kādus stingrus pasākumus, ietekme parādīsies tikai ilgtermiņā. Tāpēc gribētos, lai mūsu ieradumos iestrādājas pārmērību samazināšana. Respektīvi, lai pirmkārt samazinām to, ko patērējam lieki un neatliekam šo pasākumu ieviešanu.
Varbūt gaismu izslēgšana mājās finansiāli man pašam nebūs liels ietaupījums pie šī brīža cenām, bet tas drīzāk būs ilgtermiņa ieguldījums klimata pārmaiņu nepasliktināšanā.»
Vanaga atgādina – klimata pārmaiņas nav tikai globālā sasilšana. Tās ir ekstrēmas klimatiskās pārmaiņas abos virzienos. «Kamēr pie mums ir «tikai» patīkamākas, siltākas vasaras, kas varbūt ir kāda sapnis, citos reģionos pasaulē vasarā jau dienas laikā nav pat iespējams uzturēties ārā. Jāskatās uz to kopumā: kas no tā mums nāk «bonusā»? Un tas «bonusiņš» mums ir milzīgie krusas graudi un lietusgāzes, kas izbojā ražas un īpašumus. Un, kamēr enerģijas patēriņu mēs redzam rēķinos, savus radītos izmešus neizjūtam – tie nav ne tieši sajūtami, ne ieraugāmi, melni kūpošs dūmenis šodien jau ir retums.»
Kāpēc kaimiņmājā maksā mazāk?
RTU pētniece skaidro – lielā mērā mēs savus rēķinus pieņemam kā fiksētas izmaksas – par apkuri jāmaksā tik, par elektrību – tik, un neiedziļināmies, kā mūsu ikdienišķie paradumi ietekmē šīs izmaksas. Tāpēc viņa iesaka par šiem jautājumiem izrādīt veselīgu ziņkāri. «Es, piemēram, izmantoju Elektrum aplikāciju, kas man parāda, kur es atrodos starp līdzīgām mājsaimniecībām – vai esmu no izšķērdīgākā vai taupīgākā gala. Tas ļauj saprast, vai izmaksas, ar kurām esmu apradusi, citiem ir līdzīgas. Tā, piemēram, izvērtējot savu mājsaimniecību, mēs identificējām, ka viens liels patērētājs mūsu mājās ir ledusskapis, un to nomainījām.»
Līdzīgi var analizēt arī izmaksas par siltumu ziemā, skaidro Vanaga. Rīdziniekiem, kuru mājās ir centralizētā siltumapgāde, ir iespēja apskatīties savas mājas patēriņu interaktīvajā «Siltuma kartē» un salīdzināt ar blakusesošo māju patēriņu. «Man gribētos, lai mēs par mājām zinātu tikpat daudz, cik par auto.
Visi zina, uz ko skatīties, pērkot mašīnu. Ne tikai krāsu, bet arī to, cik degvielas tā tērē. Tāpat mēs varam salīdzināt mājas, lai saprastu, vai māja ir A, B, C vai D klasē.
Lai netieši novērtētu īpašuma energoefektivitāti, sludinājumos cilvēki apmainās ar apkures rēķiniem eiro izteiksmē, bet mums ir arī rādītājs kilovatstundas uz apkurināmo kvadrātmetru gadā. Tas ir tieši tas pats, kas litri degvielas uz nobrauktajiem kilometriem – rādītājs, ar kuru var salīdzināt, kura māja ir efektīvāka.» Te ļoti noderīgs ir instruments «Siltuma karte» «Geo Rīga» portālā, lai redzētu ēku enerģijas patēriņu. Tajā redzams, ka vecās ēkas ir oranžas vai sarkanas, tā norādot uz augstu enerģijas patēriņu, bet jaunbūves/pārbūves – zaļas, enerģijas patēriņš uz vienu apsildāmo kvadrātmetru šajās ēkās ir neliels, kā to nosaka šī brīža likumdošana.
«Ja ieraugām, ka kaimiņu mājā ir labāk, varam vērsties pie apsaimniekotāja un jautāt: «Kāpēc tur ir tik labi, bet mums nav?» Nereti tās ir lietas, kas novēršamas pat bez ieguldījumiem, vienkārši nedaudz mainot sistēmas iestatījumus vai komforta līmeni. Reizēm nesaliekam kopā, ka cilvēki dzīvo ar 24 grādiem istabā, visu laiku telpas vēdinot, un tikmēr siltummezglā enerģija tikai tiek dzīta uz riņķi.»
Vairāk jādomā racionāli
Vanaga iesaka ikkatram no mums sev uzdot jautājumu: vai šodienas lēmumi tiek pieņemti racionāli? Ir «mazie» enerģijas patērētāji, kurus varam mainīt salīdzinoši vienkārši – ielikt efektīvākas spuldzes, nomainīt nokalpojušu ledusskapi. Pat, ja to kādreiz nevaram izdarīt uzreiz – neefektīvi būsim tērējuši dažus mēnešus, varbūt gadus. Taču jau citādāk jāraugas uz lielākiem elektroenerģijas patērētājiem, un tāda ir, piemēram, mājoklim nepieciešamā apkure.
«Jāskatās, lai ieguldījums nākotnē būtu pēc iespējas racionālāks visās trijās dimensijās – būvniecības budžetā, sagaidāmās ekspluatācijas izmaksās, vidē.
Piemēram, plānojot jaunas ēkas būvniecību, jādomā par optimālu ēkas izmēru, ģeometriju – jo efektīvāka izmēra un apjoma ziņā būs būve, jo mazāk būvmateriālu vajadzēs, jo galu galā būvniecības izmaksas būs mazākas, un arī mazāks enerģijas patēriņš ēkas kalpošanas laikā,» ieskicē pētniece un aicina īpašu uzmanību pievērst mājokļa jautājumam.
To iegādājoties vai būvējot jaunu, svarīgi izvērtēt situāciju no dažādiem skatu punktiem, tai skaitā, ja pašlaik ģimene paplašinās, tad neaizmirst, ka reiz tā atkal sašaurināsies. «Ja tējkanna vai veļasmašīna ir investīcija uz pieciem gadiem, pēc kuriem mēs varam savu lēmumu uzlabot, tad dzīvojamā platība nereti ir ieguldījums uz 20, 30 vai pat 50 gadiem.»
Plānošanas kļūdas nereti turpinās arī sadzīves līmenī. «Tā ir – mēs ne reti mēdzam pārspīlēt ar izmēriem. Katram gadījumam nopērkam lielāku ledusskapi, apkures katlu, vai lielāku ventilācijas iekārtu. Ja nu reizi piecos gados būs kāda lielāka ballīte! Un šim vienam gadījumam mēs pakārtojam savu ikdienu. Rezultātā iekārtas darbojas ar pusjaudu, izmantotie resursi to saražošanai netiek efektīvi izmantoti.»
Kā ietaupīt ar prātu? Vanagas personīgā pieredze
Daudzi no mums uztraucas par rozetē atstātu telefona lādētāju, taču pētniece aicina pacelt skatienu augstāk – uz mūsu digitālo nospiedumu.
«Rēķins par elektroenerģiju vidēji grozās ap 20–40 eiro, kas nav ļoti daudz. Taču es negribētu tik ļoti akcentēt neizrautu lādētāju un tā dēļ ietaupītos eiro, cik aicināt pārdomāt mūsu ieradumus plašākā kontekstā – ne tikai izmaksu ziņā, bet arī domāt par ietekmi uz vidi. Piemēram, «sēdēšanu soctīklos» – vai pēc tām 15 vai 30 telefonā pavadītām minūtēm mēs esam kļuvuši emocionāli bagātāki, vai tas bija tikai energoietilpīgs laika kavēklis? Mēs pat nejūtam, cik ļoti esam saistīti ar enerģijas patēriņu caur digitālo vidi: visas neredzamās krātuves «mākoņos» ir lieli patērētāji, kas rada emisijas. To mēs nejūtam savos ikmēneša rēķinos, taču tas ilgtermiņā ir daudz svarīgāk par neizrautu lādētāju, jo uz planētas esam miljardiem cilvēku. Un tas viss summējas.»
Runājot par ikdienas paradumiem, viens no praktiskākajiem rīkiem, kā samazināt izmaksas par elektroenerģiju, ir viedās rozetes. «Mēs varam ieprogrammēt, kurā brīdī iekārta ieslēdzas, un neko neturēt «pusieslēgtā» režīmā. Jā, arī pati rozete patērē nedaudz enerģijas, taču tā palīdz būtiski samazināt izmaksas. Ja ieprogrammējam iekārtas darbību stundās, kad biržas cena ir zema, mēs ietaupām. Tas ir laiks, kad pieprasījums ir mazāks un enerģiju var saražot optimālāk, bieži izmantojot tieši atjaunojamos resursus. Turpretī pīķa stundās, kad enerģija ir dārga, nereti papildus nākas dedzināt fosilos resursus.»
Tomēr vislielāko ietaupījumu parasti dod tieši siltumenerģijas regulēšana, tāpēc pētniece aicina kļūt par pētniekiem savās mājās. «Šis nav stāsts par kurpnieku bez kurpēm – es tiešām runāju no savas pieredzes. Mans ieteikums: pamēģiniet dzīvot zemākos grādos. Ja tas būs tālu ārpus komforta zonas, vienmēr varat pagriezt temperatūru siltāku. Tiem, kas temperatūru nevar regulēt paši, es iesaku vērsties pie apsaimniekotāja, lai izrunātu to, ka mājoklī ir pārlieku karsts un to nepieciešams bieži vēdināt, lai atbrīvotos no liekā siltuma. Tās ir gan liekas izmaksas, gan lieki izmeši. Varbūt sistēmu var nobalansēt vai aprīkot to ar lokāliem regulatoriem, bet varbūt nepieciešama novecojušas sistēmas reiz neizbēgamā nomaiņa. Arī ar kaimiņiem var vienoties par zemāku temperatūru laikā, kad visi ir darbā, un to paaugstināt tikai vakarā. Šie soļi neprasa investīcijas, – tikai savstarpēju komunikāciju.»
«Mēs ģimenē esam atraduši savu komforta apakšējo robežu un tiešām samazinājuši patēriņu. Elektroenerģijas ziņā iesaku izmantot lietotnes un viedās rozetes, lai ieraudzītu ierīču reālo «pārtēriņu». Ģimenē veicat eksperimentu: apņematies vienu mēnesi būt maksimāli energoefektīvi. Mēneša beigās redzēsim – vai to bija grūti izturēt un kā tas atspoguļojas rēķinā!»
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
