Rīga +20°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Ezertaka
- Kopgarums – apmēram 1107 km.
- Maršruts sadalīts 38 posmos, no kuriem 7 posmi ir garāki un to iziešana prasīs vairākas dienas.
- Ģeogrāfiski posmi iedalīti – Ziemeļlatgalē (9 posmi), Viduslatgalē (18 posmi) un Dienvidlatgalē/Sēlijā (11 posmi).
- Maršruts ir ērti apskatāms Google Maps kartē.
- Takas ceļa segums – 59 % grants ceļi, 21 % ir lauku, meža un pļavas ceļi un 20 % – asfalta seguma ceļi.
- Maršrutu var sākt un beigt no jebkura punkta.
Gargabalu cienītāju – arvien vairāk
Noiet kājām garāku ceļa gabalu, gūt iespēju saplūst ar dabu, ieraudzīt savvaļas dzīvniekus, pabūt pašam ar sevi vai tuvu cilvēku kompānijā, atklāt sev dažādas Latvijas vietas – nu, kas var būt skaistāks par šo? Garo pastaigu prieku sev atklāj arvien vairāk cilvēku tepat Latvijā, turklāt staigāt pa mūsu takām šeit ierodas arī gargabalnieki no dažādiem pasaules nostūriem.
Kopš pirmās divas garās Latvijas takas – Jūrtaka un Mežtaka – oficiāli iekļautas Eiropas mēroga garo maršrutu tīklā, informācija par tām strauji izplatījusies arī ārpus Latvijas.
«Jūrtaka ietilpst takā E9, kas ved no Portugāles līdz Narvai Igaunijā, Mežtaka – E11, kas iet no Hāgas Nīderlandē līdz Tallinai Igaunijā. Arī National Geographic savos topos publicējusi mūsu Mežtaku kā vienu no top pārgājienu maršrutiem, un tur mēs konkurējam ar dažādiem maršrutiem (arī kalnu) kā vieni no labākajiem! Bijis arī ļoti daudz publikāciju ārvalstu pārgājienu žurnālos,» stāsta dabas pētnieks, garo pārgājienu eksperts Juris Smaļinskis. Viņš, būdams viens no Jūrtakas un Mežtakas maršrutu izveidotājiem, visticamāk, ir vienīgais cilvēks, kas kājām nogājis abus šos maršrutus. Šovasar viņš iesaka vērst dabas cienītāju uzmanību arī Ezertakas virzienā – ar Latgales Tūrisma asociācijas gādību taka ir tapusi gatava un jau vilina kājāmgājējus. Ezertaka pārklāj lielu daļu Latgales, kur līdz šim trūka garu, marķētu pārgājienu taku.
Ezeru plejāde
Maršruta trases zīmējums veidots kā astoņnieks jeb bezgalības zīme ar krustošanās vietu Rāznas ezera apkārtnē, un taka tiešām atbilst savam nosaukumam – maršrutā ir 134 ezeri un citas ūdenstilpes. Gājējiem ir iespēja iepazīt daļu no dziļākajiem ezeriem Latvijā: Geraņimovas-Ildzas (dziļums 46 m), Lielā Gusena (38 m) un Ormijas ezeru (43 m) Krāslavas pusē, Riču (39,7 m) un Sventes (38 m) ezeru Augšdaugavas novadā. Ezertakā iekļaujas arī Latvijas lielākie ezeri – Rāznas (pēc ūdens tilpuma) un Lubāns (pēc platības). Maršruts ved arī gar salām bagātāko Latvijas ezeru – Ežezeru. Īpaša ir iespēja veldzēties kādā no dzidrākajiem Latvijas ezeriem – Sventes (caurredzamība 7,5 m) un Medumu (5,2 m) Augšdaugavas novadā. Juris Smaļinskis divos piegājienos – pagājušajā vasarā un šogad – nogājis jau apmēram pusi no Ezertakas un atzīst – tai patiesi piemīt savs šarms. Tiesa, nav gluži tā, ka katrā takas posmā tiešām būs iespēja redzēt ezerus, ir posmi, kur taka vairāk iet caur mežiem, lauku apvidiem un jānoiet garāks gabals, lai tiktu arī līdz kādam ezeram un nopeldētos. Bet tāpēc jau gājēji var paši izplānot savu maršrutu un vietas, ko viņi šajā ceļā vēlas redzēt.
Ķert sajūtas
«Ezertaku gāju vienatnē, jo gribēju ne tikai redzēt dzīvo dabu, bet arī atslēgties no apkārtējās pasaules. Un no sirds varu teikt – Latvija ir izcila vieta meditācijām un mieram!» uzsver dabas pētnieks Juris Smaļinskis. «Protams, Latgalē ir mazāka apdzīvotība, un tas arī nozīmē – mazāk servisa, mazāk tūristu, bet atslēgties no pasaules tur var lieliski. Man patīk ķert sajūtas, un Ezertakā, ja eju klusiņām, var pilnībā saplūst ar dabu – redzu zaķi, un tas no manis nebēg, ieraugu staltbriedi, pielieku kameru pie acs un nekustos… Un tā viņš kādas desmit minūtes ganās apmēram 50 m attālumā, plūc pienenes. Redzu stirnas, kas turpat mežiņā ganās, tad stirnubuks ierejas kā suns. Un tas nav nekāds safari vai iegrožots briežu dārzs, tas nav zoodārzs, kur skaties uz kādu sprostā, – tā ir savvaļa!
Tā ir sajūta, ka kļūsti par dabas sastāvdaļu, Smaržas, krāsas, ziedi, kukaiņi – vari stundu sēdēt un skatīties, kā zemesbite rok aliņu uz smilšu ceļa.
Kad ej viens pats garu ceļu, tu sāc domāt kaut kādas pilnīgi citas domas nekā ikdienā. Vakarā klausies lakstīgalu dziesmās, dzegužu kūkošanā un vienā brīdī saproti, ka dzeguzes taču dzied dažādi – tas ku-kū ir visām vienāds, bet dažādos augstumos. Kamēr nesaplūsti ar dabu, tu to nenoķersi. Piemēram, tipiskākais bija sol-mi bemols, bet bija arī sol-re vai fa-re – wow! Starp citu, jebkura putna dziesma ir skaņu kopums, un katrai skaņai ir savs augstums, ko var izteikt kā noti. Tātad arī putnu dziesmas var uzrakstīt nošu rakstā!»
Dabas pētnieks arī mierina visus tos, kurus uztrauc iespējamība vientuļā vietā satikties ar lāci: «Nesen man atrakstīja kāds spāņu tūrists, kurš grib iet mūsu Mežtaku, bet baidoties no lāčiem. Tad nu viņam skaidroju, ka visā savā mūžā lāci Latvijā neesmu sastapis. Ja man, biologam, kas daudz klīst apkārt, nekad nav gadījies lāci satikt, tad šī varbūtība citiem ir vēl mazāka. Nomierināju spāni un teicu, lai iet!»
Kulinārais mantojums, viesmīlība un peldes
Taka izplānota tā, ka katrs tās posms sākas un beidzas, tā teikt, loģiskā vietā – kur ir pieejamas naktsmājas, kur ir gājējiem nepieciešami servisi vai ir vismaz vieta, kur uzsliet telti. Ir īsāki un garāki ejamie posmi – atkarībā no katra gājēja vēlmēm un varēšanas. Tā kā Latgale šajā reģionā nav pārāk apdzīvota, taka veidota tā, lai ievestu arī apdzīvotajās vietās, kur gājēji tad var papildināt pārtikas krājumus, apskatīt interesantus objektus, iepazīties ar Latgales kulināro mantojumu un izbaudīt vietējo cilvēku viesmīlību. Ejot taku, var redzēt daudz – tur būs ne tikai ezeri un to salas, bet arī skatu torņi, muižas, purva takas, iežu atsegumi, baznīcas, amatnieku darbnīcas un arī, piemēram, šmakovkas brūzis un citi interesanti objekti.
Gājējiem pieejama pa posmiem izstrādāta karte, kur ir arī informācija par nakšņošanas iespējām. Atsevišķos posmos arī paredzēta iespēja, ka gājēji var vienoties ar māju saimniekiem, lai viņi vakarā pabrauc pretī un no rīta atkal aizved uz starta vietu. Galvenais – rūpīgi saplānot savu maršrutu, ceļā paredzot arī, piemēram, gardu maltīti. «Atšķirībā no Jūrtakas un Mežtakas par Ezertaku varu teikt – Latgale tiešām atšķiras ar savu neaprakstāmo viesmīlību un kulināro mantojumu. Parasti uz katriem 100 noietajiem kilometriem nometu vienu kilogramu sava svara, bet, lūk, Latgalē šī mana formula galīgi nestrādāja!» Juris Smaļinskis smejoties saka. «Tur kilogrami tikai nāk klāt, jo Latgales saimnieces tik labi baro!»
Pirms ej – izpēti karti!
Protams, pirms doties ceļā vajadzētu izvērtēt savu veselības stāvokli, gaidāmos laikapstākļus, iespējas nakšņot un citus svarīgus jautājumus.
Ezertakas maršruts ir ērti apskatāms Google Maps kartē. Gājēju ērtībai kartē pievienoti arī maršruta tuvumā esošie apskates objekti, naktsmītnes, peldvietas, pārtikas veikali un aptiekas.
Šovasar noteikti jāņem vērā, ka politiskās situācijas dēļ daļa Ezertakas posmu pierobežas joslā nebūs iespējams iziet – citkārt tur gājējiem būtu jāizņem īpaša terminēta atļauja atrasties pierobežas zonā, bet patlaban šīs teritorijas nav pieejamas vispār: «Tas noteikti ir posms, apmēram sākot no Zilupes, tad Pasiene, Šķaune. Iespējams, arī kādos posmos Daugavpils pusē un Krāslavas novadā – to vajadzētu pašiem sīkāk noskaidrot.»
Iesaka Juris Smaļinskis
Kuri posmi visinteresantākie?
- Noteikti iesaku posmu Andrupene–Lipuški – tā ir Rāznas Nacionālā parka teritorija ar gleznainu reljefu. Te var uzkāpt Mākoņkalnā ar skatu uz Rāznas ezeru, un pati ezera piekraste ir ārkārtīgi skaista, dzidrs ūdens, ir iespēja kārtīgi izpeldēties. Rāznas ezeram daudzviet ir viegla piekļuve, un ūdens tajā ir diezgan dzidrs. Man kādreiz mācīja – ūdenim caurredzamība ir laba, ja, iebrienot līdz kaklam, vari saskatīt savus pirkstu galus. Rāznas ezerā to tiešām var izdarīt, un Latvijas ezeros tas nav nemaz tik bieži.
- Ļoti interesanti ir divi posmi, kas savienojas pie Īdeņas un iet cauri Kvāpānu dīķiem – noteikti patiks īstiem dabas baudītājiem.
- Noteikti iesaku posmu Lubāns un Lubāna klāni.
- Man ļoti patika posms Rugāji – Kaļņa ezers, kas iet pa teritoriju, kur ir iekšzemes kāpas un skaisti priežu meži.
- Takas Ziemeļu daļā ir posmi, kur tā iet pa vecajiem dzelzceļa posmiem, piemēram, no Kupravas līdz Žīguriem vispār var aiziet pa veco dzelzceļu, tiesa, Ezertaka gan tur ved nedaudz citādāk, bet iekļauj arī šo posmu.
- Ļoti foršs gabals ir Kuprava-Viļaka. Pie Viļakas ezera nakšņoju ļoti interesantā vietā, pareizāk sakot – pašā ezerā, kur uz pontoniem izveidotas divas stiklotas mājiņas. Naktī aizmiedz ar zvaigznēm un no rīta mosties ar sauli, jo tā ir stikla māja! Turpat blakus ir trepītes – kā izkāp no gultas, tā meties peldēties.
