Meistari, kas mēra un ēvelē, griež un šuj, pucē un remontē. Bez viņiem neiztikt!

Basīte ir sieviete 

«Tā ir trīspadsmitā manis izgatavotā basīte – velna ducis!» saka Andris Roze, Drabešu muižas Amatu mājas meistars. Instrumenta īpašā loma, kā jau basam, ir skanējuma dziļā, pamatīgā dimensija.

Kad uz skatuves kāpj base, to pamana visi – kas par augumu! Čellam un kontrabasam izmērā līdzīgā base, basīte jeb dižā base ir latviešu tradicionālais instruments, kas savulaik līdzās vijolēm, cītarām un bungām bija populārs lauku deju mūzikas kapelās.

Par laimi, base Latvijā piedzīvojusi renesansi. Kam dūša un abas rokas nav kreisās, internetā var atrast basīšu entuziasta Vara Auziņa izstrādāto Latviešu tradicionālās bases izgatavošanas rokasgrāmatu un ķerties klāt. Bet, ja pašam nekas neizdosies, būs vien jābrauc uz Drabešiem, jo tur strādā Andris – Latvijā retais basīšu meistars. Kad viņam pasūta dižo basi, Andris instrumentu sola gatavu apmēram trīs mēnešu laikā – katru dienu netaisīsi, bet mēnesi tīra darba noteikti vajag. Pēdējā meistara gatavotā base, trīspadsmitā, aizbrauca uz folkloras kopu Krāce Krustpilī, un nu jau top nākamā – folkloras kopai Jūrmalā.

Lai basi izgatavotu, vajadzīgs ne vien labs koks korpusam, bet arī īsti mūsdienu dārgumi: grodi savītas cūku zarnas stīgām un zirga astri lociņam. Bases pamatā ir no saplākšņa izveidota forma, ap kuru liekt finieri. Pēc tam mēra, griež, grebj un slīpē, savelk un līmē, beicē un lako, un basīte var skanēt.

Andrim ir pavisam piecas dažādas basīšu formas, un meistars piekrīt, ka tā katra maķenīt atgādina sievieti: «Protams! Un vijolei un čellam arī forma no sievietēm ­noskatīta.»

Andris ir dzimis kurzemnieks, bet vēlāk kļuvis par cēsnieku. Mācījies Jelgavas Lauksaim­nie­cī­bas akadēmijā, pēc profesijas – mežu inženieris, bet ar amatnieka sirdi, tāpēc allaž gatavs mācīties kādu jaunu amatu: «Nav nekā neiespējama – jāsāk tik darīt! Man ļoti patīk kaut ko gatavot, jo nekad nevari zināt, kas īsti beigās sanāks. Piemēram, gatavojot kokli, ir parametri, kas nemainās, – stīgu garums un attālums starp tām, bet pārējo izdomāju gatavošanas procesā, tāpēc nav divu vienādu kokļu.» Cik kokļu viņš dzīvē izgatavojis – nav ne jausmas, bet ir krusttēvs vismaz 200 koklēm, kuru darināšanā stāvējis klāt ar savu prātu, pieredzi un padomu, un to neliedz arī tiem, kas grib tikt pie savas basītes.