Mājās pēkšņi jūties kā svešā vietā? Jamais vu ir krietni biedējošāka parādība nekā deja vu!

Reizēm ir mirkļi, kurus piedzīvojot šķiet, ka tie kādreiz jau ir izjusti, taču tiklīdz skaidri apzinies, ka tā nevar būt, ķermeni burtiski pārņem bailes. Mistisko déjà vu (no franču  valodas – «jau redzēts») momentu vairāki pētnieki ir mēģinājuši šķetināt un izprast, tomēr viena skaidra atbilde nav rasta.

Visticamākā pētnieku versija skaidro, ka déjà vu ir kā tāda «faktu pārbaude» smadzēnu atmiņas daļā – kad cilvēks pamana pazīstamu ainavu svešā vietā, viņa smadzenes apjūk un frontālie reģioni aši cenšas labot senākas atmiņas. Rezultātā cilvēks uz īsu brīdi jūtas tā, it kā būtu atkārtoti nonācis vietā, kur tiešām zina, ka iepriekš nekad nav bijis, bet jau pavisam drīz šī sajūta pazūd.

Savukārt déjà vu māsa ir «jamais vu» (no franču valodas – «nekad neredzēts») ir fenomens, kurā cilvēks nonākot savā ierastajā vidē piepeši jūtas tā, it kā to nepazītu. Šis mirklis patiešām var likt kādam pamatīgi sabīties.

Jamais vu fenomenu var pieredzēt tikai retais, taču ir dažas stresa situācijas, kad jamais vu līdzīgu sajūtu pieredz daudzi. Piemēram, brīdis, kad skolas eksāmenā redzi jau vairākkārt risinātu vienādojumu vai vārdu, bet pēkšņi nespēj atcerēties, kā to pareizi pierakstīt. Spēcīgu jamais vu cilvēki mēdz izjust īsi pirms epilepsijas lēkmes vai migrēnas laikā.

 Līdzīgi, kā déjà vu, arī jamais vu fenomenu neirozinātnieki vēl cenšas izskaidrot. «Visticamāk to izraisa maznozīmīgs smadzeņu īssavienojums – īslaicīga atslēgšanās no uztveres un atmiņām. Pastāv teorija, ka cilvēku smadzenes realitāti no izdomāta stāsta atšķir, izmantojot virkni ķēžu vidussmadzeņu daļā, taču īsa atvienošanās no atmiņu neironiem rada jamais vu,» portālam Medical News Today sacīja serteficēta neiropsiholoģe Kārena Salivana.

Otra versija, kas izskaidro šo fenomenu vēsta, ka smadzenes pašas atslēdzas no atmiņu neironiem, kad cilvēks apzināti vai neapzināti nepievērš pietiekamu uzmanību pazīstamajai videi.