Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Luksofora vēsture
Par luksoforu dzimšanas dienu tiek uzskatīts 1914. gada 5. augusts, kad tika radīts pirmais, mūsdienu luksoforam līdzīgais satiksmes regulētājs. Savā dzimtenē Lielbritānijā gan tas tika radīts krietni vien agrāk. Londonā pirmais gaismas regulētājs tika uzstādīts jau 1868. gadā, un to izgudroja dzelzceļa inženieris. Lai izvairītos no vilciena un pajūgu vai mehanizēto spēkratu sadursmēm, savdabīgais luksofors ietvēra divas vertikālas asis, kuras bija iespējams pagriezt horizontāli ar uzrakstu STOP. Ja ass atradās 45 grādu leņķī, tad tas kalpoja gluži kā mūsdienu dzeltenā signāla brīdinājums, lai vadītāji būtu uzmanīgi. Tomēr bija kāda aizķeršanās.
Šos uzrakstus naktī nevarēja pamanīt. Lai situāciju vērstu par labu, šim luksoforam tika pievienoti gaismas signāli. Par STOP signālu tika izmantota sarkanā krāsa, bet zaļā kalpoja kā brīdinošais stāvoklis. Gaismas regulēja policists ar sviras palīdzību luksofora apakšā. Ņemot vērā to, ka gaismas pamatā bija gāzes deglis, šis izgudrojums nebija drošs.
1869. gadā gadījās luksofora eksplozija, kas ievainoja ne vien tā regulējošo policistu, bet arī garāmgājējus.
Lai arī savu funkciju šis luksofors līdz tam veica labi, valdība nolēma, ka šāda ierīce ir pārāk bīstama, un no tās atteicās. Lēnām pieaugot transportlīdzekļu skaitam, satiksmes organizēšana sāka kļūt aktuāla. No 1910. gada popularitāti sāka iemantot policistu skatu torņi, no kuriem varēja pārredzēt satiksmes kustību. Šāda kārtība bija ne vien ASV, bet arī daudzviet Eiropā. Torņos sēdošie policisti mainīja STOP vai GO signālus, kuri attiecīgi bija krāsoti uz sarkana vai balta fona. Vēlāk tos nomainīja torņos iebūvēti luksofori. Šāds solis ļāva valdībām ieekonomēt iespaidīgu naudas summu. Piemēram, Ņujorkā vairs nebija nepieciešams šim nolūkam algot 6000 policistu, tādā veidā tika ietaupīti 12 500 000 dolāru. 1930. gadā torņi vairs netika uzskatīti par lietderīgiem.
Pēc teju 50 gadu ilgas pauzes kopš nelaimes gadījuma ar gāzes luksoforiem ASV tika piedzīvota jauna luksoforu ēra. Soltleiksitijas policijas departamenta priekšnieks Lesters Farnsvorts Vairs (Lester Farnsworth Wire) nolēma, ka vienā no pilsētas krustojumiem jābūt divkrāsu luksoforam. Būtiski, ka tas bija pasaulē pirmais automātiskais luksofors. Tolaik satiksmes intensitāte bija ļoti zema un esošie spēkratu vadītāji par šādu jaunievedumu bija pārsteigti. Tas nozīmē, ka policistiem tika uzlikti jauni pienākumi, lai regulētu to, kā šoferi ievēro jaunos noteikumus. Interesanti, ka šobrīd luksofora signālu neievērošana ir viens no bargākajiem sodiem Latvijā – vadītājs saņem četrus soda punktus.
Pirmais trīskrāsu luksofors
Tiek uzskatīts, ka pirmais trīskrāsu luksofors tika radīts dzelzceļu satiksmes regulēšanā. Līdzīgi kā iepriekš, arī šoreiz tika izmantots sarkanais un zaļais signāls, bet papildus tiem pievienojās arī baltā krāsa, kas nozīmēja, ka ceļš ir brīvs. Gaišais tonis tomēr nebija veiksmīgākā izvēle. Ielu apgaismojums radīja iespaidu, ka tālākais sliežu ceļš ir brīvs, kas noveda pie vairākiem nelaimes gadījumiem.
Tiek uzskatīts, ka sarkanā krāsa jau senā vēsturē tiek raksturota kā asins krāsa, kas simbolizē briesmas. Tieši tāpēc sarkanais tonis tiek izmantots arī bremžu ugunīs, ceļu zīmēs un luksoforos.
Zaļā gaisma turpretim iezīmē mieru, relaksāciju, veselību. Liels ieguvums ir arī zaļās krāsas īpatnība, jo nakts laikā to nav iespējams sajaukt ar kādu citu apgaismojumu. Dzeltenā krāsa, kas kļuvusi par trešo toni mūsdienu luksoforos, cilvēkos raisījusi lielāko neizpratni. Līdzīgi kā zaļo krāsu, arī dzelteno signālu nakts laikā var labi pamanīt. Laikam ritot, luksofori kļuva arvien modernāki. 1920. gadā regulators tika aprīkots ar skaņu signālu, brīdinot par krāsu maiņu. Ar laiku ASV luksofori savā starpā tika savienoti, lai izvairītos no pārlieku saraustītas satiksmes plūsmas.
1952. gadā luksoforu pārvaldīšana tika uzticēta elektronikai – tolaik 120 luksoforus vienlaikus kontrolēja no viena centra. 10 gadu laikā elektrisko satiksmes regulētāju sistēmu ieviesa PSRS, Lielbritānijā, Austrālijā un citviet pasaulē. 90. gados popularitāti sāka iemantot luksofori ar taimeriem, kuri īpaši draudzīgi ir gājējiem, ļaujot laikus ieplānot, vai pirms sarkanā signāla viņi paspēs šķērsot brauktuvi.
Mūsdienu luksofors
Šobrīd luksoforu attīstībā lielas inovācijas nav notikušas, tomēr tie turpina uzlabot gan satiksmes plūsmas efektivitāti, gan drošības līmeni. Piemēram, mūsu galvaspilsētas galvenajās ielās luksoforu darbība izveidota tā, lai bez apstāšanās atļautajā ātrumā mēs varētu šķērsot vairākus krustojumus. Citviet satiksmes plūdenumu nosaka luksoforos iebūvēti sensori, kas reaģē uz satiksmes intensitāti.
Ārpus pilsētām, kur izbūvētas vairākas joslas vienā virzienā, satiksmes regulatori mēdz pildīt arī pamācošu funkciju – ja kāds tuvojas pārlieku lielā ātrumā, tas automātiski pārslēdzas sarkanā krāsā, liekot skrējējam apdomāt savu pārgalvību. Papildus regulatoriem pievienojušās arī papildsekcijas, zaļajā signālā iestrādātas virziena bultas, kuras norāda atļauto braukšanas virzienu u.c. papildinājumi. Ārzemēs luksofori, kam signāls deg ilgstošu periodu, apzīmēti ar sarkanu krustu, kā arī dzeltenu un zaļu bultu.
Drošības uzlabojumi
Ar luksoforu regulējamie krustojumi arvien biežāk ārzemēs tiek aizstāti ar apļveida krustojumiem, kas tiek uzskatīti par efektīvāku satiksmes organizācijas veidu. Tas nozīmē, ka tiek izslēgtas situācijas, kad vadītājs apstājas pie luksofora aizliedzošā signāla, lai arī šķērsojamā brauktuvē neatrodas neviens cits transportlīdzeklis. Tomēr šī nav vienīgā problēma, kas tiek risināta.
Jau desmitiem gadu visā pasaulē tiek strādāts, lai ceļu satiksmē varētu droši piedalīties arī tie vadītāji, kuri neatšķir krāsas.
Lai šajā jomā panāktu uzlabojumus, jau šobrīd dažādās valstīs tiek izmantoti atšķirīgas formas luksofori, kas daltoniķiem sniedz informāciju par braukšanas kārtību. Ņemot vērā to, ka sarkanās un zaļās krāsas neatšķiršana ir viens no populārākajiem redzes traucējumiem, mūsdienās sarkanajai gaismai tiek pievienots oranžais tonis. Zaļā gaisma savukārt ietver zilo gaismu.
Tiek uzskatīts, ka tieši Uni-Signal jeb universālā gaismas signāla sistēma varētu būt labākais risinājums. Koncepta ideja ir ļoti vienkārša – katrai luksofora krāsai tiks piešķirta unikāla forma. Trijstūris – sarkanais, aplis – dzeltenais, bet kvadrāta forma nozīmē, ka var braukt. Būtiski, ka arī no lielākas distances jau laikus var pamanīt, kura forma tobrīd ir iedegta. Tiesa, arī šim konceptam ir trūkumi. Pirmkārt, daļa vadītāju apgalvo, ka daltoniķiem būtu jāatpazīst luksoforu krāsas pēc to novietojuma, jo augšpusē vienmēr atradīsies sarkanais signāls (horizontālajiem luksoforiem kreisajā pusē).
Jāņem vērā, ka dažādās valstīs luksoforu pārbūve uz jaunā tipa konceptu aizņemtu ne vien mēnešus, bet pat gadus, jo ekonomiskā situācija ir ļoti atšķirīga. Pašreizējo luksoforu uzturēšanas un remontu izmaksas ir zemākas, jo tie sastāv no vienādām detaļām. Tas skartu arī Ceļu satiksmes noteikumus, kuros būtu jāievieš jaunās izmaiņas, un esošie apmācību materiāli vairs nebūtu derīgi. Tomēr, lai šādu ideju pietuvinātu īstenībai, tiek piedāvāti dažādi uzlabojumi. Piemēram, sarkano gaismu nevajadzētu veidot kā trijstūri, jo daži to var uztvert kā bultu uz priekšu, kas tieši veicinātu kustību.
Tā vietā labāk būtu izvēlēties apli, kas jau šobrīd tiek izmantots. Kas attiecas uz remontu un uzturēšanas izmaksām, tad pāriešana uz moderno LED gaismu tehnoloģiju ilgtermiņā prasītu mazākus ieguldījumus nekā periodiskā spuldžu nomaiņa vecā tipa luksoforos. Pasaulē jau daudzviet līdzīga tipa projekti ir īstenoti, kur sarkanās un zaļās gaismas aizstātas ar GO un STOP uzrakstiem.
Rezumējums
Kas sākotnēji bija bīstams eksperiments, tas tagad it visur pasaulē kļuvis par neatņemamu ceļu satiksmes organizēšanas sastāvdaļu. Luksoforu darbība tiek uzlabota, pielāgojot to arī tiem, kuri pasauli redz atšķirīgās krāsās.
