Šajā koncertā bija viss – gan asaras, gan smiekli. Aizkustināts bija gan pats mākslinieks, gan viņa fani, kas piepildīja Daugavas stadionu. Koncertam bija dots simbolisks nosaukums – Laiks, kas simbolizēja laiku, kas aizvedis Donu no sapņa par mūziķa karjeru līdz tik vērienīgam koncertam. Tā sākumā viņam, uzrunājot publiku, no saviļņojuma ietrīsējās balss. Emocijas piepildīja ikvienu, kuram laimējās piedzīvot šo notikumu. Publika bija raiba – gan ģimenes, gan draudzeņu kompānijas, gan daudzi sabiedrībā zināmi ļaudis.
Citi lasa
Dons izpildīja dziesmas, kas tapušas dažādos viņa dzīves posmos. Bija gan jaunākās kompozīcijas, gan lielākie hiti, gan agrīnās dziesmas. Izskanēja arī pati pirmā paša rakstītā kompozīcija – Ja es būtu vējš. Tā tapusi viņa bērnības mājās Brocēnos, kad Dons, būdams vēl pavisam jauns puika, spēlējis klavieres un sapņojis par to, ka reiz viņš dziedās ļaužu pilnā stadionā. Tas nu ir noticis. Viņa sapnis ir piepildījies.
Vairāk lasi un skati žurnālā Privātā Dzīve!