Dagnija Lejiņa: Varbūt vispirms tev vajadzīgs laiks pašai ar sevi?

Iespējams, neviens cits gadalaiks mums nesaistās ar tik patīkamām emocijām. Bezrūpīgās bērnības vasaras, izlaidumu laiks, romantika un mīlestība… Tieši vasara ir mūsu pozitīvās enerģijas uzlādes stacija. Piekritīsi – tad, ja nepiedzīvojam vasaru, ir tāda kā vilšanās sajūta. Tāpēc, lai autopilotā nepaskrietu tai garām, svarīgi ir atpūtu ieplānot jeb iedizainēt savu vasaru – padomāt, kas tieši tev sagādā prieku, no kurienes ņemsi labās emocijas, un tad darīt to, kas sniedz prieku un rada laimes izjūtu. Īpaši svarīgi tas ir šovasar, kad visi esam noguruši pēc pandēmijas gada.

40% laimes izjūtas veido ieradumi

Noskaidrots, ka apmēram pusi laimes izjūtas nosaka mūsu gēni, un tur nu mēs neko mainīt nevaram. Paskatoties uz savu ģimeni, top skaidrs, kas manī atblāzmojas ­– dzīves vitalitāte vai melanholijas kods. Vēl 10% ir apstākļi, kas mūs var ietekmēt, piemēram, pasliktinās finansiālā situācija, ģimenē atgadās kas traģisks. Savukārt atlikušie 40% laimes stāstā ir mūsu ieradumi, tātad – jātrenē ieradums atpūsties. Un, protams, jāzina, kas ir tavi prieka avoti.

Sākt vari ar to, ka paraugies, vai visās tavas labas dzīves kategorijās ir ievērots līdzsvars.

Citi lasa

Gita Vīksne

Slavenības

FOTO: Andrejeva draudzenei uzdāvina piedzīvojumu: Viņa domāja, ka jokoju!

Lauma Lapsa

Pazudis bez vēsts

«Nedrīkstu meitai teikt, ka mamma vairs neatnāks.» Atklāta saruna ar pazudušās Annas Jansones vīru

Marta Kalniņa

Slavenības

Kivičs atvainojas Saldus senioriem par bijušās sievas «cūcīgo gājienu». Kas noticis?

Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam jāpabaro visas sadaļas – ķermenis, prāts, gars un sirds.

Padomā, kādus ieradumus tu savā ideālajā vasarā zem katra no šiem vārdiem varētu sarakstīt. Mums katrai tie, protams, būs atšķirīgi. Lūk, piemērs. Ko tādu es vasarā varētu darīt, lai prieku gūtu mans ķermenis? 10 000 soļu katru dienu, vairāk dzert ūdeni, katru rītu izpeldēties. Prātam – izlasīt trīs grāmatas, noklausīties podkāstus, par kuriem esmu dzirdējusi labas atsauksmes. Garam – pavadīt kādu laiku vienatnē, piedalīties retrītā, katru rītu sagaidīt saullēktu… Sirdij – vairāk apzināties savas emocijas, katru dienu rakstīt, kam esmu pateicīga par notikumiem, situācijām, cilvēkiem savā dzīvē, tikties ar draudzenēm, visām apņemoties, ka nerunāsim par materiālām un sadzīviskām tēmām…

Viss, ko būsi uzrakstījusi, noderēs tev par ceļa karti vasaras uzlādei. Tavi pozitīvie ieradumi tavu vasaru padarīs par enerģijas avotu. Tikai – ar domāšanu vien nepietiks, to visu vajag arī īstenot. Trakākais jau bieži vien tieši ir tieši tas, ka mums ir milzīgās gaidas no vasaras – nu tik būs! –, bet īstenībā mēs neko nedarām, lai tās piepildītu. Vienkārši tāpēc, ka neesam ieplānojušas tam laiku. Tāpēc visus savus labus nodomus ir jāieliek kalendārā – kad un cikos es iešu tos 10 000 soļus, kad peldēšos, kad lasīšu grāmatu. Tāda plānošana jau uzreiz ļaus saprast, vai vispār reāli vari iecerēto izdarīt vai arī tās ir tikai tādas ilūzijas – īstenībā tev tam nebūs laika un ir kardināli dzīvē kaut kas jāmaina, lai būtu laiks arī atpūsties.

Pašai savs bullet journal

Tā ir sistēma, ko izgudroja amerikānis Raiders Kerels. Ideja – cilvēks pats rada savu kalendāru, kurā sarakstīta pilnīgi visa viņa dzīve. Patiesībā tas ir parasts blociņš ar baltām lapām, kuru katrs pats var dizainēt tā, kā vēlas, un tas nekas, ka nav 1. janvāris. Smuki grafiski uzzīmē atlikušo gadu un uzraksti, ko tu apmēram gribētu šajā laikā izdarīt. Tas būs tavs kompass, kam sekot. Tad uzzīmē tuvāko mēnesi – jūliju – un blakus saraksti visu, ko tu gribētu šajā mēnesī izdarīt. Ievies šajos pierakstos sistēmu, piemēram, katru reizi ievērojot noteiktas sadaļas. Pēc tam katras nedēļas sākumā uzzīmē nedēļas kalendāru, kurā saraksti un iezīmē visu, ko vēlies izdarīt tieši šonedēļ. Visbeidzot – katru rītu detalizēti uzzīmē arī katru dienu. 

«Es pati jau vairākus gadus ceļos piecos no rīta un pirmais, ko katru rītu daru, – atveru savu bullet journal un iedizainēju tajā savu dienu, domājot par to, kas man sniegtu labi pavadītas dienas sajūtu. Esmu sākusi pat katrai dienai noteikt reitingu no 1 līdz 5,» stāsta Dagnija Lejiņa. «Noteikti katru dienu ieplānoju laiku pusdienām un happy hour – vienu stundu tam, kas man dos prieku, pozitīvas emocijas. Protams, ne vienmēr sanāk, bet tas ir mans prāta stāvoklis, ka arī atpūtu vajag ieplānot.

Īstenībā es plānoju, lai neplānotu, – jo vairāk saplānoju, jo vairāk varu neplānot.

Pašķirstot savus bullet journal, redzu, ka katru gadu es divus trīs mēnešus pavadu atpūšoties, un to esmu panākusi tikai tāpēc, ka man ir šī plānošana, kur es skaidri redzu, zinu, kas man ir jāizdara. Tā labāk apzinos, kam varu pateikt nē, jo kaut kam jau esmu pateikusi jā.»

Kad mēnesis beidzies, paskaties, kas no plānotā ir un kas nav izdarīts. To, kas nav sanācis, pārliec uz nākamo mēnesi. Bet! Ja kaut ko uz priekšu pārbīdīsi jau trešo mēnesi pēc kārtas, nemāni sevi – noņem to no dienas kārtības un vienkārši aizmirsti!

Saplāno vismaz atvaļinājumu!

Dažkārt notiek tā – mēs tik ļoti gaidām atvaļinājumu, ka tad, kad tas pienāk, pēkšņi vairs nezinām, ko iesākt. Zvanām vienai draudzenei – viņa laukos, zvanām otrai – viņai laivu brauciens, zvanām viesu nama saimniekam, visa vasara viņam jau nobukota. Tāpēc svarīgi jau laikus zināt, ko tu savā atvaļinājumā darīsi. Ne vienmēr tam jābūt izplānotam pa dienām un minūtēm, bet šis atpūtas nogrieznis kalendārā ir ielikts, tu zini virzienu, kurp dosies, un ļaujies tam. «Piemēram, es katru gadu mēnesi vai divus ieplānoju pavadīt Āzijā. Tas ir dzelžains plāns, par ko laikus informēju savus darbiniekus, partnerus, klientus. Tas laiks kalendārā ir ielikts mērķtiecīgi, bet, kad esmu tur, es vispār neko neplānoju. Braucu ar vienu mugursomu un zinu, kad man ir biļetes atpakaļceļam. Tāpat pērn ieplānoju, ka vienu mēnesi iešu gar jūru, un zināju tikai to, ka man jānokļūst atpakaļ Rīgā un man sarunātas dažas naktsmājas. Paļāvos un gāju.»

Protams, ar plānošanu nevajag arī pārspīlēt. Tomēr jāatceras princips:

Jābūt struktūrai, lai būtu brīvība.

Ja kalendārs ir sakārtots, tā ir ļoti laba telpa, no kuras mierīgi, bez stresa ļauties arī spontanitātei. Un vasara taču ir stāsts arī par paļaušanos, par iespēju negaidīti satikt jaunus cilvēkus, kas paplašina tavu dzīves telpu.

Laiks sev pašai

Vai esi kādreiz padomājusi, ka varbūt tev nemaz tik ļoti nav vajadzīga tāda atpūta, kādu redzi Instagrama bildītēs, – ar daudziem cilvēkiem visapkārt? Varbūt vispirms tev vajadzīgs laiks pašai ar sevi? Un tam nu gan laiku var atrast katrs. «Es to saucu par pašlaiku – ticu, ka atpūta lielā mērā saistīta ar to, vai man ir dialogs pašai ar sevi, vai esmu ar sevi līdzsvarā. Patiesībā jau mēs gandrīz neviena tā baigi daudz laika ar sevi nepavadām. Pat tad, ja esam kādu brīdi mājās vienas, prāts tik un tā ir rosīgs.

Pavisam citādi ir tad, ja vienatnē noej pusi dienas gar jūru vai pa mežu. Tad var runāties ar sevi, kaut ko izdomāt, var pabaidīties, izjust piedzīvojumu garšu un – atklāt, ka ar sevi ir tik interesanti, ka pati sev esi lielākais spēka un enerģijas avots. Tāpēc katram ir ar sevi jāsadraudzējas, jo uz jautājumu – kas man šajā dzīvē patīk? – spēju atbildēt tikai un vienīgi es pati. Tā svarīgākā pasaule ir sevī pašā. Ja esi līdzsvarā, tad ārpus tevis var notikt jebkas, bet tu esi kā koks – gan iesakņojies, gan plašiem zariem, kas gatavi ļauties un paļauties, būt atvērtiem pasaulei,» saka Dagnija Lejiņa. «Apkārtējais troksnis mūsdienās ir tik milzīgs, ka ātri varam pazaudēties un sevi pat nesadzirdēt. Ja ir sajūta, ka kaut kā ļoti būtiska tavā dzīvē pietrūkst, priecājies, ka šāds jautājums radies. Un nevis bēdz prom no tā, bet saki sev: o, forši – man šajā brīdī ir iespēja augt un iet dziļāk.»

Vasarā nav atvaļinājuma?

Tad ieteicams domāt pat atpūtas mikrodozēšanu un skatīties, kā atpūtu iedizainēt vienreiz mēnesī, vienreiz nedēļā, vienreiz dienā… Un tieši ar dienu būtu jāsāk. «Piemēram, celties stundu vai divas agrāk (vasarā līdz ar saullēktu) un rīta rituālā noskaņoties dienai – lēnā garā pavingrot, paelpot, palasīt grāmatu… Tie, kas to praktizē, saka – šīs ir viņu zelta stundas. Savukārt pa dienu jāieplāno pusdienas – ar draugiem pasēdēt kādā terasē, sarīkot pikniku ārā. Vakaros? Pabeigt darbu ap četriem, pieciem un braukt uz jūru. To var darīt katru dienu. Tātad svarīgākais ir šo vasaras sajūtu iedizainēt un radīt jau dienas nogrieznī,» iesaka Dagnija Lejiņa.

Par vienu brīvdienu vairāk

Vēl viens variants ir visas atvaļinājuma dienas izmantot piektdienās vai pirmdienās. Iespējams, pati būsi pārsteigta, kad atklāsi – četrās dienās vari izdarīt tikpat cik piecās. Turklāt apziņa, ka ceturtdienas vakarā jau būsi brīva un priekšā trīs brīvdienas, ļoti cilvēku mobilizē. Tas ļauj neuzlikt slodzi tām nabaga divām atvaļinājuma nedēļām, kuru laikā, nedod Dievs, vēl var arī laiks sabojāties.

Vēstule nākotnes sev

Apsēdies un uzraksti vēstuli savam nākotnes es – ko es vasaras beigās gribētu sev pastāstīt par šo vasaru. Šī vasara bija tāda un tāda, es guvu tādas un tādas emocijas, izdarīju to un to… Un tad ik pa laikam paskatīties, kas bija tas, ko biji iedomājusies izdarīt.