Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Par to, kādas raizes var sagādāt vējbakas, stāsta Dr. med. Dace Zavadska.
- Bērnu infektoloģe, pediatre.
- Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.
- Profesore Rīgas Stradiņa universitātes Pediatrijas katedrā.
- Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja.
Nesen sociālos tīklus pāršalca kādas māmiņas atzīšanās – iepriekš viņa uzskatījusi, ka pret vējbakām nevajag potēties, jo tā taču ir parasta bērnu slimība un mazotne nav iedomājama bez zeļonkas izraibinātas ādas. Taču, kad dēla izsitumi pārvērtās strutainās čulgās un augoņos, pumpas ieperinājās arī mutē, degunā un acu gļotādā, neatstājot uz ķermeņa nevienu brīvu vietu, temperatūra uzkāpa līdz 39 grādiem, bet pretdrudža zāles līdzēja vien uz stundu, un bija vien jābrauc uz slimnīcu, viņa savas domas mainījusi.
Herpesvīrusa Varicella zoster izraisītās vējbakas mēdz radīt arī citas smagas komplikācijas, turklāt visbiežāk – līdz tam pilnīgi veseliem bērniem.
Vēl bīstamāka šī slimība ir priekšlaikus dzimušiem bērniem, zīdaiņiem, pusaudžiem, pieaugušajiem, grūtniecēm, senioriem un cilvēkiem ar nomāktu imūnsistēmu.
Ne tikai izsitumi un ne tikai bērniem
Ja raugāmies 20–30 gadus un senākā pagātnē, kad pote pret vējbakām nebija iekļauta vakcinācijas kalendārā, tā patiešām bija gandrīz tikai bērnu kaite. Visbiežāk tās noķēra un pārslimoja pirmsskolas vecumā. Taču tagad slimojošo bērnu vecums Latvijā ir pieaudzis un pietuvojies 12 gadu vecumam.
Bet, ja saslimst pusaudzis vai pieaugušais, smagas slimības gaitas un komplikāciju risks ar joni pieaug.
Tāpēc, sākot no 12 gadu vecuma, jau no pirmās dienas ārsti nozīmē pretvīrusu terapiju ar recepšu zālēm – aciklovīru.
Bērniem izplatītākās komplikācijas ir sekundārs ādas un mīksto audu bakteriāls iekaisums ar strutām un sāpīgiem augoņiem, jo simtiem izsitumu uz ādas, kas turklāt niez un tiek sakasīti, kļūst par neskaitāmām atvērtām durvīm, pa kurām viegli var iesprukt kaitīgas baktērijas, visbiežāk – streptokoki un stafilokoki.
Pieaugušajiem biežākie sarežģījumi ir vīrusa vai sekundāra bakteriāla pneimonija. Ja to ierosina Varicella zoster vīruss, esi tikusi pie sliktākā varianta, jo tāda plaušu infekcija grūti padodas ārstēšanai. Otrkārt, plaušu karsonis nereti arī bērniem var attīstīties kā sekundāra infekcija. Tas var notikt divējādi – vējbaku vīruss novājina imūnsistēmas pretošanās spējas, un tad galvu paceļ elpceļos mītošās baktērijas, kas ikdienā tiek turētas grožos. Vai arī – līdzīgi kā ādas bojājumu gadījumā – vējbaku brūcītes kļūst par ieejas vārtiem infekcijai, kas, nokļūstot asinīs, ieperinās plaušās.
Krievu rulete
Gan lieliem, gan maziem ļoti smagas komplikācijas novērojamas visai reti, tomēr slimības apkarošanas atstāšana imūnsistēmas ziņā, iztiekot bez vakcinēšanās, ir kā krievu rulete. Vīruss var izraisīt encefalītu, līdzsvara un kustību koordinācijas traucējumus, septicēmiju, kad asinīs nonāk ne tikai baktēriju toksīni, bet arī pašas baktērijas vai citi mikroorganismi. Tāpat draud toksiskā šoka sindroms, osteomielīts jeb kaulu smadzeņu iekaisums, septisks atrīts vai nekrotizējošs fascīts – bakteriāla infekcija, kas izraisa muskuļu saistaudu apvalka un mīksto zemādas audu bojāeju.
Var rasties arī trombocitopēnija – pārāk mazs par asins recēšanu atbildīgo trombocītu daudzums, kas izraisa dzīvībai potenciāli bīstamu asiņošanu.
Jaundzimušajam, kura māte inficējusies ar vējbaku vīrusu piecas dienas pirms līdz divas dienas pēc dzemdībām, pastāv augsts neonatālo vējbaku risks, savukārt tās bieži izraisa dažādus iekšējo orgānu bojājumus un septiņos procentos gadījumu – nāvi.
Lai izvairītos no šāda scenārija, plānojot grūtniecību, noskaidro IgG antivielu līmeni asinīs pret Varicella zoster un, ja to nav, vakcinējies!
Tā kā vējbaku vakcīna satur novājinātu slimības ierosinātāju, gaidību laikā potēties nedrīkst. Jāuzmanās, lai mazulim vīrusu neatnes nevakcinēti vai nepārslimojuši ģimenes locekļi un ciemiņi.
Pašai grūtniecei galvenais risks ir pneimonija, un dažos gadījumos iznākums var būt pat letāls. Atsevišķi pētījumi liecina, ka augstāks plaušu karsoņa, turklāt smagas slimības gaitas, risks ir trešajā gaidību trimestrī, bet citi šo saistību neapliecina.
Ja grūtniece inficējas pirmajā trimestrī vai otrā trimestra sākumā, bērnam ir 0,4–2 procentu risks piedzimt ar iedzimtu vējbaku sindromu.
Tas izpaužas kā rētas uz ādas, kā arī roku un kāju, smadzeņu un acu anomālijas, pazemināts svars.
Negribētā roze
Vējbakas ir ļoooti lipīga sērga – lipīgākas par cūciņām un masaliņām! Desmit dienas no pirmās pumpas parādīšanās vai piecas dienas pēc pēdējās izlīšanas (to gan ne vienmēr ir iespējams pamanīt tik precīzi) slimnieks spēj inficēt citus.
Ja neesi vakcinējusies vai pārslimojusi vējbakas, nonākot saskarē ar vīrusa slimnieku, saslimšanas risks ir 96 procenti.
Vējbaku vīruss organismā saglabājas arī pēc vakcinācijas vai inficēšanās. Par savu mājvietu tas izraugās nervu ganglijus muguras smadzenēs. Kamēr Varicella zoster tikai rātni sēž, tu neko nejūti, bet pie nomāktas vai, teiksim, stresa vai intensīvas sauļošanās satricinātas imunitātes tas var aktivizēties, izpaužoties kā herpes zoster jeb jostas roze – vējbaku pumpām līdzīgi izsitumi, kas klasiski izmetas krūškurvja vai jostas apvidū, bet var būt arī uz sejas. Atšķirībā no vējbakām jostas roze ne tikai nejēdzīgi niez, bet arī ellīgi sāp.
Turklāt jostas roze ir tikpat lipīga kā tās vecākā māsa – vējbakas!
Pie mums slimnīcā ārstējās zīdainītis, kas inficējās no vecmāmiņas, kurai bija jostas roze. Smagi saslima ne tikai mazulis, bet arī viņa mamma, kura bērnībā nebija izslimojusi vējbakas.
Seši lasītāju jautājumi
1. Vai tiesa, ka ibuprofēna lietošana temperatūras mazināšanai veicina smagāku vējbaku gaitu?
Pētījumi liecina, ka bērniem, kam temperatūras pazemināšanai lietots ibuprofēns, biežāk bijusi sekundāra ādas infekcija, tāpēc pirmā izvēle, lai mazinātu drudzi, ir paracetamols.
Smagu ādas un mīksto audu infekcijas komplikāciju risks bērniem tiešām tiek saistīts ar ibuprofēna lietošanu.
Bet – ibuprofēns nevar padarīt smagāku vējbaku gaitu, jo vīruss savu darbiņu ir jau paveicis! Pētījumi in vitro jeb mēģenē liecina, ka problēmas cēlonis varētu būt saistīts ar organisma aizsargkareivju – asinsšūnu neitrofilo leikocītu – funkcijas traucējumiem.
2. Internetā lasīju – ja piecu dienu laikā vējbakas nav uzveiktas, jāsāk dot antibiotikas un bērns jāvanno, lai atmiekšķētu iekaisušās pumpas. Kā tad īsti ir?
Tās ir muļķības! Piecas dienas ir vidējais laiks, kurā parādās arvien jauni izsitumi. Pirmajās dienās ir skaidrs, kuras pumpas parādījušās no jauna, bet vēlāk tam vairs nav iespējams izsekot. Antibiotikas jālieto tikai tad, ja pievienojas bakteriāla infekcija, pretējā gadījumā situāciju tikai pasliktināsi, jo antibiotikas samazina dabīgo mikrofloru, kas darbojas kā vairogs.
Antibiotikas mēdz nozīmēt profilaktiski tikai pacientiem ar nomāktu imunitāti.
Un nekādā gadījumā nevajag skrubināt un atmiekšķēt ādu un mērcēties vannā, jo, pirmkārt, tādā veidā tu atver pumpas, kas jau pārvērtušās krevelītēs, un tiek radīti ieejas vārti ādas infekcijām, bet, otrkārt, tā ir teju simtprocentīga garantija, ka lielāko ādas bojājumu vietās paliks rētas. Pietiks viegli noskaloties dušā, lai dabūtu nost atmirušās ādas šūnas un sviedrus, bet – nelietojot švammi!
3. Kāpēc mūsu bērnībā plaši izmantotā zeļonka tagad vairs neder izsitumu dezinficēšanai? Lēta un laba, vai tad ne?!
Par zeļonku saukto briljantzaļā šķīdumu izsitumu dezinfekcijai neiesakām izmantot, jo tas var izraisīt toksisku reakciju. Viena lieta, ja tiek apziestas dažas pumpas pirmajās saslimšanas dienās, bet parasti tās savairojas lielā daudzumā, un tad slimnīcā redzam pacientus, kas nosmērēti pilnīgi zaļi, it kā krāsotājs būtu triepis ar otu. Viņiem ir neiroloģisks deficīts, kavēta reakcija, bet nav iespējams izšķirt, pie vainas ir centrālajā nervu sistēmā iekļuvis vējbaku vīruss vai zeļonkas toksiskā ietekme.
Mūsdienās ir citi līdzekļi, piemēram, īpaši vējbaku izsitumiem radītās putas PoxClin vai Kidsner, kas ir antiseptiskas, bez krāsas un mazina kairinājumu, niezi un dedzināšanas sajūtu. Jā, tās ir krietni dārgākas nekā zeļonka – aptiekā maksā ap 20 eiro, aptuveni desmitreiz dārgāk. Tomēr ir pieejami arī lētāki līdzekļi, piemēram, joda spirta šķīdums vai jodu saturošais braunols vai betadīns, ko izmanto arī ādas dezinfekcijai pirms operācijām. Tas, uzziests lielākos laukumos, neradīs skādi, tomēr labāk apstrādāt katru pumpu atsevišķi.
Taču gan ekonomiski, gan arī veselībai izdevīgākais risinājums joprojām ir un paliek vakcinācija.
4. Kāpēc jāvakcinējas ar divām devām, ja aizsardzībai pret smagām vējbakām pietiek arī ar vienu?
Nesen pie mums Bērnu slimnīcā ārstējās divus mēnešus vecs bērniņš, kuram vējbakas atnesa ar vienu devu potēta māsa. Viņa bija inficējusies bērnudārzā, rotaļājoties ar nevakcinētiem grupiņas biedriem. Māsiņai viss bija kārtībā – vējbakas noritēja pavisam viegli, bet vispirms saslima tētis, kas nebija bērnībā pārslimojis infekciju, un pēc tam arī zīdainītis. Lūk, tā arī ir atbilde – aptuveni 25 procentiem to, kas ir potēti ar vienu devu, saskaroties ar vīrusu, rodas vieglas vējbakas – dažas pumpas, mazliet paaugstināta temperatūra – nekas briesmīgs. Bēda tikai tā, ka cilvēks vienalga ir lipīgs.
5. Nezinu, vai bērnībā izslimoju vējbakas, bet vakcinējusies neesmu. Vai varu potēties tagad?
Ja esi pieaugusi un bērnībā no vējbaku lamatām izspruki vai neatceries pārslimošanu un nav, kam pajautāt, dodies uz laboratoriju, lai noskaidrotu, vai tavās asinīs ir IgG antivielas pret Varicella zoster, jo tās saglabājas uz mūžu. Atšķirībā no citām infekcijām, kuru antivielu līmenis asinīs neļauj izdarīt secinājumus par aizsardzību pret konkrēto kaiti, vējbaku gadījumā pietiek ar jebkādu antivielu daudzumu, vienalga, vai tās ir 5, 50 vai 500 vienības. Ja nav nekā, droši potējies!
6. Manam bērnam ir smags atopiskais dermatīts un bieži iekaist āda. Arī vieglas vējbakas ar dažām niezošām pumpām viņam sagādātu papildu ciešanas, bet mazais nav vēl sasniedzis septiņu gadu vecumu, kad paredzēts saņemt vakcīnas otru devu. Vai drīkst to potēt ātrāk, negaidot skolas vecuma sasniegšanu?
Jā, patiešām, vakcinācijas kalendārā pirmā pote paredzēta 12–15 mēnešu vecumā, bet otrā – pirms skolas gaitu uzsākšanas. Taču šis starplaiks drīkst arī atšķirties, turklāt efektivitāte ir vienlīdz laba, gan ievērojot īsāku, gan garāku pārtraukumu starp abām vakcīnas devām. Ja otro devu potē ar nelielu intervālu, to dara 6–12 nedēļas pēc pirmās potes, bet var ievērot arī garāku pauzi – proti, 3–6 gadus. Labā ziņa ir arī tā, ka tavam bērnam valsts apmaksāta vējbaku vakcīna pienākas jebkurā gadījumā. Arī tad, ja vakcinācija uzsākta vēlāk, nekā paredzēts kalendārā, vai tas darīts ārpus noteiktajiem datumiem.
Cik maksā pote PIEAUGUŠAJIEM?
- Medicīnas sabiedrībā ARS – 52 eiro.
- Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā – 60 eiro.
- Rīgas Dzemdību namā – 61 eiro.
- MFD Veselības grupas Veselības punktā – 82,50 eiro.
*Cena norādīta par vienu devu.
