Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Elīna raksta: Mana māsa vienubrīd ir priecīga, darbīga un aktīva, bet tad atkal raud un saka – padarīšot sev galu. Vai tas vienkārši ir tāds raksturs vai jau kaut kāda slimība? Kā vienā cilvēkā var būt tādi pretpoli?! Un – kā māsai palīdzēt, lai nebūtu tādas garastāvokļa svārstības?
Atvaino, bet man rodas aizdomas, ka tavai māsai, ļoti iespējams, varētu būt polāras garastāvokļa svārstības, ko psihiatri sauc par bipolāri afektīviem traucējumiem. Tā ir viena no smagākajām psihes kaitēm, agrāk to dēvēja par maniakāli depresīvo psihozi. Varbūt tādu nosaukumu esi jau kaut kad dzirdējusi… Tad tev būtu jāzina, ka bipolāri afektīvos traucējumus raksturo izteikti sociālās funkcionēšanas traucējumi, alkohola un citu psihoaktīvu vielu lietošana, smēķēšana un paaugstināts pašnāvības risks.
Arī lielāks risks saslimt ar fiziskām slimībām, piemēram, cukura diabētu, koronāro sirds slimību, arteriālo hipertensiju.
Par bipolāri afektīviem traucējumiem, ar kuriem nereti sirgst radošas personības, mākslinieki un bohēmiski cilvēki, nav jākaunas, bet būtu jāvēršas pie psihiatra. Dažādos avotos minēts, ka bipolārie traucējumi bijuši un ir Ketrīnai Zetai-Džonsai, Šineidai O’Konorai, Vincentam van Gogam, Robinam Viljamsam, Melam Gibsonam, Kurtam Kobeinam, Ernestam Hemingvejam.
Gan depresija, gan mānija
Tagad pastāstīšu, kā izpaužas bipolārie traucējumi… Tos veido depresijas un mānijas periodi, kas arī izraisa nozīmīgas psihiskās veselības izmaiņas – intensīvas garastāvokļa svārstības. Depresijas gadījumā ir bez iemesla slikts garastāvoklis, dzīvesprieka un enerģijas zudums, turklāt pasliktinās arī fiziskā veselība (sirds un asinsvadu slimības, endokrīni traucējumi u. c.).
Zīmīgi, ka depresijas epizodes cilvēkiem ar bipolāriem traucējumiem nereti attīstās straujāk nekā klasiskas depresijas gadījumā.
Savukārt mānijas un hipomānijas (mānijas vieglāka forma) laikā būtiski paaugstinās alkohola un citu psihoaktīvu vielu lietošanas, kā arī neapdomīgas, riskantas uzvedības un traumu risks. Mānijai raksturīgs pacilāts garastāvoklis un augsts enerģijas līmenis, paātrināta domāšana un domu skraidīšana līdz pat domu lidojumam un joņošanai, kā arī paaugstināts pašvērtējums, haotiskums, samazināta nepieciešamība pēc miega. Cilvēki mānijas fāzē jūtas enerģijas pārpilni pat pēc dažu stundu gulēšanas. Viņiem ir grūtības turpināt mērķtiecīgu darbu, komunicēt ar citiem.
Raksturīga neapdomīga rīcība, nepārdomāta naudas tērēšana, arī seksuālo dziņu pastiprināšanās un ielaišanās šaubīgos sakaros, kas savukārt var izpostīt ģimeni.
Mānijas fāžu kulminācijā var būt lieluma murgi un slavējošas dzirdes halucinācijas, bet depresijas gadījumā – grēcīguma un nabadzības murgi, arī nosodošas, ļauna un izsmejoša satura dzirdes halucinācijas.
Mānija var attīstīties dažu dienu, nedēļu vai mēnešu laikā. Tās simptomu intensitāte un smagums pieaug līdz ar cilvēka sociālās funkcionēšanas traucējumiem un ne tikai ietekmē paša dzīves kvalitāti un darbspējas, bet ir arī liels emocionāls slogs tuviniekiem, draugiem, kolēģiem. Mānijas vai jauktos afektīvos stāvokļos, kas saistīti ar psihomotoru uzbudinājumu, iespējama arī agresīva uzvedība, kad cilvēks var apdraudēt sevi vai apkārtējos. Problēmas var sagādāt arī neapdomīga uzņēmējdarbība un ģimenes attiecību sagraušana.
Grūti atpazīt
Bipolāri afektīviem traucējumiem ir vairāki varianti, tāpēc šo kaiti dažkārt tiešām nav viegli diagnosticēt. Piemēram, pirmā tipa gadījumā novēro biežākas mānijas vai hipomānijas epizodes, depresijas epizodes ir retākas. Savukārt bipolāri afektīvo traucējumu otrajam tipam raksturīgas biežas depresijas epizodes, bet mānijas vai hipomānijas ir retas.
Šis bipolāro traucējumu variants visai bieži tiek atpazīts kā klasiska depresija, un paiet seši, astoņi līdz pat desmit gadiem, līdz tiek noteikta precīza diagnoze.
Bipolārie traucējumi var norisināties ar dažādas intensitātes trauksmi un biežu garastāvokļa fāžu maiņu – četras un vairāk epizodes gada laikā. Starp slimības akūtajiem periodiem ir posmi bez simptomiem. Starp pirmo un otro bipolāro traucējumu epizodi var būt pat vairāku gadu pārtraukums, iespējama arī spontāna veselības stāvokļa uzlabošanās.
Kāpēc māsai?
Viens no bipolāro traucējumu iespējamiem iemesliem ir pārmantojamība. Bipolārajiem pacientiem ir konstatētas izmaiņas hromosomās un genomā. Piemēram, bipolāro traucējumu izplatība ir ļoti augsta vienšūnas dvīņu vidū.
Bipolāro traucējumu izcelsmē lielu lomu spēlē arī hipotalāma, hipofīzes un virsnieru regulācijas traucējumi, kas var veicināt mānijas uzliesmojumu. Hronisks stress, kas saistīts ar paaugstinātu kortizola līmeni, rada garastāvokļa svārstības.
Izmaiņas neiromediatoru sistēmā, piemēram, nepietiekams serotonīna līmenis starpšūnu spraugā, var veicināt depresijas simptomu attīstību.
Savukārt traucējumi dopamīna neironu funkcijā ir saistīti ar mānijas simptomiem.
Bipolāro traucējumu iemesls var būt nepietiekams miegs. Ja cilvēks ar bipolāriem traucējumiem neguļ vairākas naktis pēc kārtas, mēdz attīstīties hipomānija vai mānija. Nozīme ir arī gaismas ietekmei. Piemēram, vasarā, kad ir daudz saules, biežāk attīstās mānijas epizodes, bet ziemā bipolārajiem pacientiem ir nosliece uz depresiju.
Vai var ko mainīt?
Jā, atbilstoši ārstējoties, mazinās epizožu smagums, ilgums un biežums, turklāt uzlabojas sociālā funkcionēšana un saglabājas darbspējas. Turpretim, ja šie traucējumi netiek atbilstoši koriģēti, izmainītā garastāvokļa epizodes kļūst biežākas, ilgākas, savukārt remisijas kļūst īsākas, pasliktinās kognitīvās funkcijas un darbspējas.
Bieži vien pacienti ar bipolāriem traucējumiem izvairās meklēt palīdzību un neatpazīst, piemēram, hipomānijas simptomus, kas kavē savlaicīgu un precīzu diagnozes noteikšanu.
Tomēr daļai pacientu ar bipolārajiem traucējumiem ir laba izpratne par savu psihisko veselību, kas ir raksturīgi traucējumu remisijas periodos un depresijas fāzēs. Arī hipomānijas vai mānijas sākumā mēdz saglabāties kritiska attieksme. Tad cilvēks sūdzas par miega traucējumiem, garastāvokļa un enerģijas izmaiņām, darbspēju traucējumiem.
Tomēr mānijas kulminācijā, kad simptomi sasnieguši intensitātes un smaguma pīķi, kritiskā attieksme nereti pilnībā izzūd, un tad nepieciešama ārsta palīdzība, kādreiz pat ārstēšanās slimnīcā. Bieži vien hospitalizācija šādā situācijā notiek pret pacienta gribu, pamatojoties uz Ārstniecības likuma un cilvēktiesību normu ievērošanu.
Kā ārstē
Bipolārie traucējumi nepāriet paši no sevis, tāpēc nepieciešams vērsties pie psihiatra, lai kopīgi izvēlētos vispiemērotāko ārstēšanu. Ārstē ar zālēm. Stūrakmens ir tā dēvētie garastāvokļa stabilizatori jeb normotīmiķi, piemēram, litijs. Garastāvokli stabilizē arī antikonvulsanti, piemēram, valproāti, karbamazepīns, okskarbazepīns, lamotrigīns. Garastāvokli stabilizējošas īpašības piemīt antipsihotiskiem līdzekļiem, piemēram, haloperidolam, olanzapīnam, kvetiapīnam, ziprazidonam, kariprazīnam un citiem.
Ja nepieciešams, nozīmē arī nomierinošus līdzekļus, miegazāles un antidepresantus.
Arī depresijas periodā vislielākā loma ir normotīmiķiem. Ja bipolārās depresijas gadījumā tiek nozīmēts tikai antidepresants bez garastāvokļa stabilizatora, tas var iesvārstīt hipomānijas un mānijas simptomus. Otrs variants – no tā var nebūt vispār nekāda efekta. Tāpēc antidepresanti jālieto kombinācijā ar garastāvokļa stabilizatoriem.
Bipolāro traucējumu ārstēšanu iedala akūtās fāzes terapijā, līdz tiek panākta simptomu remisija, bet pēc tam turpinās balstterapijas fāze. Tāpēc sanāk, ka medikamenti jālieto ilgstoši – vairākus mēnešus un pat gadus.
Daudziem izdodas veiksmīgi piemeklēt zāles, kas patiešām palīdz noturēties stabilā garastāvoklī, bet citiem diemžēl ir smaga slimības gaita, kad medikamenti pietiekami nepalīdz un saglabājas garastāvokļa svārstības.
Visefektīvākā bipolāro traucējumu ārstēšanas stratēģija ir medikamentu kombinācija ar psihoterapiju un dzīvesveida izmaiņām.
Pacientam ir jārēķinās ar savu slimību un turpmāk jācenšas dzīvot tā, lai neprovocētu uzliesmojumus. Svarīgs ir kvalitatīvs nakts miegs, nav vēlams nakts maiņu darbs. Iespēju robežās jāizvairās no konfliktsituācijām ģimenē un darbā, jācenšas mazināt spriedzi, jāierobežo alkohola patēriņš, psihoaktīvo vielu lietošanai – nē! Jāņem vērā, ka garastāvokļa svārstības var provocēt ceļošana, it īpaši, ja jāšķērso vairākas laika joslas. Jā – fiziskajām aktivitātēm. Jā – veselīgam uzturam.
Vērtīgs papildinājums zāļu lietošanai ir psihoterapija. Tā veicina izpratni par slimību, iemāca atpazīt paasinājuma simptomus, pielāgot dzīvesveidu.
Visbiežāk tiek ieteikta kognitīvi biheiviorālā terapija un īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija.
Dažkārt bipolārie afektīvie traucējumi jāārstē psihiatriskajā slimnīcā, piemēram, ja tiek novērota depresija vai mānija ar psihotiskiem simptomiem (ar murgu idejām vai halucinācijām), ja ir sociāli bīstama uzvedība, nopietni pašnāvības nodomi, uzmācīgas domas par pašnāvību vai pašnāvības mēģinājums, vai cilvēks atsakās no ēdiena, un tas apdraud viņa dzīvību.
Ja bipolāri afektīvie traucējumi netiek pietiekami labi koriģēti, garastāvokļa svārstībām ir tendence kļūt biežākām un ilgākām, savukārt stabila garastāvokļa periodi samazinās.
Negribu nevienu biedēt, taču dažkārt pacienti bipolāro traucējumu dēļ nespēj vairs strādāt un nepieciešams kārtot invaliditātes grupu.
Tāpēc es tev, Elīna, sirsnīgi iesaku piemērotā brīdī labvēlīgi aprunāties ar savu māsu. Pastāsti, ka tu ļoti uztraucies par viņas veselību un labprāt kopā ar viņu aizietu pie psihiatra. Tikai aprunāties, pārbaudīties. Galu galā, jūs taču esat māsas.
Lai ārstēšana būtu veiksmīga
- Pie psihiatra, lūdzu, vērsies, tiklīdz parādās pirmie slimības paasinājuma simptomi.
- Svarīgi, lai tu un tava ģimene izprastu šīs slimības būtību.
- Svarīgas ir regulāras vizītes pie sava psihiatra, lai slimību turētu rāmjos.
- Apzinīgi jālieto zāles.
- Ļoti būtiski ir sabalansēt miega un nomoda režīmu, nodarboties ar regulārām fiziskām aktivitātēm, uzņemt veselīgu uzturu, izvairīties no alkohola lietošanas un smēķēšanas.
Ieteikumi tuviniekiem
- Iegūsti informāciju par bipolāriem afektīviem traucējumiem no uzticamiem avotiem.
- Apzinies, ka izteiktās garastāvokļa svārstības nekādā gadījumā nav cilvēka vaina. Tos nosaka iekšēji bioloģiski procesi.
- Ņem vērā, ka cilvēks depresijas vai mānijas fāzē uzvedas citādāk nekā parasti. Viņam nepieciešama papildu uzmanība un tuvinieku pacietība.
- Iemācies atpazīt pirmās pazīmes, kas liecina par traucējumu uzliesmojumu. Sākoties mānijai, cilvēks kļūst pārlieku priecīgs, runīgs, mazāk guļ. Uzsākot ārstēšanu pēc iespējas ātrāk, būs labāka prognoze.
- Atbalsti savu tuvinieku, kam diagnosticēti bipolārie traucējumi. Nenosodi viņu! Daudziem, kas cieš no bipolāriem traucējumiem, ir nedrošības sajūta. Viņiem var būt bailes no kritikas un atstumšanas. Cilvēks jūtas drošāks, ja ar viņu sarunājas draudzīgā tonī.
- Sarunājoties ar cilvēku, kuram ir mānijas epizode, esi strukturēta, izmanto loģiskus argumentus un nestrīdies.
- Ja sākusies mānijas epizode, cilvēkam ir agresīva uzvedība vai uzvedību vada halucinācijas un murgi, sauc neatliekamo medicīnisko palīdzību!
