Vai es pati drīkstu likvidēt kārpu?

Veselība
Anda Hailova
29. aprīlis, 2016
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Izrādās – nedrīksti gan! Risks iegūt čūlas – tā ir tikai medaļas viena puse, otra – veidojums var izrādīties ļaundabīgs vai pašārstēšanās rezultātā par tādu var kļūt. Skaidro Dr. RAIMONDS KARLS, dermatovenerologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Infektoloģijas un dermatoloģijas katedras asistents, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs, Latvijas Dermaskopijas biedrības valdes priekšsēdētājs.

– Dakter, tas taču ir tik vienkārši: uzmetusies kārpa vai kaut kas tamlīdzīgs – nopērc aptiekā kādu kodīgu vai piesaldējošu līdzekli un likvidē. Daudzi tā dara!  
– Visticamāk, rūpējoties par pusaudzi, kam uz rokām sametušās kārpas, šādi apstrādes līdzekļi būs efektīvi. Bet – ja cilvēks, kam jau pāri trīsdesmit, sadomājis sev piededzināt dīvaina paskata kārpu, pirms tam vajag konsultēties ar ādas ārstu. Ja nu izrādīsies, ka šādai metodei viņš nolūkojis pakļaut ļaundabīgu ādas audzēju?! Jo ar aci nav iespējams pateikt, kas tas patiesībā ir par veidojumu.

Mēs, dermatologi, ļoti bieži redzam šīs pašdarbības negatīvās sekas – ļaundabīgus procesus, kas tikuši aktivizēti un tādēļ gājuši plašumā. Kā pēc tam par traumēto veidojumu saka paši cilvēki – tas ātri izauga liels.  

Otra lieta: dermatologi pēc šādas pašārstēšanās spiesti likvidēt ādas ķīmiskos apdegumus – čūliņas un iekaisumus.

– Bet kurš gan bērnībā sētmalā nav struteni norāvis, lai ar tās sulu piededzinātu kārpiņu?! Tāpat salicilskābe ir sen zināms līdzeklis.

– Atvainojiet, ārā ir 21. gadsimts, un mūsdienās visa medicīna balstās uz pierādījumiem, tas attiecas arī uz papilomu, seborejiskās keratozes veidojumu un kārpu ārstēšanu.

Kā darbojas jūsu minētie līdzekļi? Piededzinoši, jo to pamatā ir pietiekami kodīgas skābes – pienskābe, salicilskābe. Tomēr ne jau paši līdzekļi ir lielākā problēma, bet gan tas, ka cilvēki nezina, ko tad viņi īsti grib sev ķīmiski nodedzināt. Jo, kā jau minēju, ar neapbruņotu aci cilvēks nevar noteikt sava ādas veidojuma dabu – parasti viņam tie visi šķiet vai nu ļoti aizdomīgi, vai arī – gluži pretēji – ka ar tiem viss ir kārtībā. Diemžēl ādas vēzis mūsdienās ir ieņēmis stabilu pirmo vietu onkoloģisko saslimšanu vidū.

– Bet dermatologi keratozes un papilomas arī piesaldē – tikai ar šķidro slāpekli – vai piededzina ar lāzeru! Cilvēks varbūt domā: ja pats apstrādāšu veidojumu, ietaupīsies naudiņa par ārsta apmeklējumu.
– Kā labāk rīkoties? Mūsdienās mobilie telefoni ir aprīkoti ar fotokamerām un jebkurš savu veidojumu var ātri nofotografēt un bildi atsūtīt ārstam, kaut vai uz mūsu klīnikas e-pastu: derma.clinic.riga@gmail.com. Dermatologs vismaz apskatīsies un novērtēs risku. Faktiski tā cilvēks būs jau ietaupījis pirmo gājienu pie ārsta. Protams, ja viņš atbrauks pats uz klīniku, ārsts veidojumus jau apskatīsies ar dermaskopu un pastāstīs, kura noņemšanas metode ir optimālākā.
 

Pie speciālista NOTEIKTI jāvēršas tad, ja ādas veidojums mainījis savu izskatu, sācis augt lielāks.

– Vai papilomas un seborejiskās keratozes, kas uzskatāmas par labdabīgiem ādas veidojumiem, var pārtapt par ļaundabīgiem?    
– Parasti papilomas – pāris milimetru lieli veidojumi ādas krāsā ar šauru pamatnīti un uz augšu piepaceltu ļipiņu – veidojas uz kakla, padusēs, cirkšņos, tās var būt arī uz plakstiņiem. Papilomas tiešām nav bīstamas. Vienīgi jāuzmanās, vai tām pa vidu neuzrodas kāda melanoma vai bazalioma, kuras sākuma stadijā šķiet tik līdzīgas, ka nespeciālists tās nevarēs atšķirt.

Seborejiskās keratozes, kas ļoti bieži sastopama gan vīriešiem, gan sievietēm, raksturīgākā atrašanās vieta ir vēders, mugura, seja, uz rokām un kājām tās veidojas ļoti reti. Keratozēm raksturīga sausa, raupja virsma, tām var būt dažādas krāsas: tumši brūna, gaiši brūna un pelēka. Ja cilvēks izlasījis, ka asimetriski, neregulāri veidojumi dažādās krāsās, augoši un lielā skaitā var būt ādas vēzis, viņš mudīgi skrien pie ādas ārsta. Tad mēs vienmēr sakām: nesatraucieties, tā ir tikai seborejiskā keratoze, nevis melanoma.

Cita situācija ir ar dzimumzīmēm, ko pareizi būtu saukt par nēvusiem. Tie var būt jau kopš dzimšanas, bet var arī uzrasties dzīves laikā. Šie ādas veidojumi ar laiku var arī dabiski mainīties, jo notiek to nobriešanas process. Un te nu jāzina, ka, atšķirībā no seborejiskās keratozes, kas nekad nepārvērtīsies par ļaundabīgu veidojumu, to pašu nevar teikt par nēvusiem. Neliels skaits melanomu (ap 20 procentiem) attīstās no tādiem veidojumiem, kas iepriekš bijuši dzimumzīmes. 80 procentos gadījumu bazalioma, melanoma, tajā skaitā arī plakanšūnu, ir jauni veidojumi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs