Trauslo kaulu sāga – osteoporoze

Intervija
Anija Pelūde
Anija Pelūde
Žurnāls Pērle
7. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Par osteoporozi daudz runā, bet ir arī daudz neskaidrību, jo tā ir slimība, kas klusē kā partizāns līdz pat negaidītam kaulu lūzumam. Tāpēc uz sarunu aicināju viltīgās slimības pazinēju, ģimenes ārsti un osteoporozes speciālisti, Veselības centra 4  Osteodensitometrijas kabineta vadītāju AGITU MEDNI.

– Vārdu osteoporoze dzirdējusi ikviena. Bet – mēs to neattiecinām uz sevi. Paskaties uz savām draudzenēm un kolēģēm ap piecdesmit un saproti, ka trauslo kaulu lūzumu nav tik daudz, kā raksta – katra piektā sieviete…

– Toties ir mammas vai vecmāmiņas, kas, salaužot gūžu, paliek uz gultas, nespēj sevi aprūpēt, veidojas trombi, elpceļu un urīnceļu infekcijas, izgulējumi… Atveseļošanās pēc augšstilba kaula kakliņa lūzumiem ir ilgstoša un dārga. Vai arī sievietes, kas jaunākas un vēl strādā, salauž roku vai kāju un vairs netiek uz darbu… Nē, visapkārt ir cilvēki, kas cieš no osteoporozes un trauslo kaulu lūzumiem. Nav tā, ka nav!

– Kad pirms gada trieciena dēļ salauzu kājas īkšķi, kolēģes jokoja: «O, tad jau tev osteoporoze!» Bet, no otras puses, varbūt tas nemaz nav smieklīgi. Kāda ir pareizā taktika, kad fiziski jūties stipra un lūzums tiešām bijis traumas dēļ, – vai vajadzētu pārbaudīt kaulu blīvumu? Vaicāju to tāpēc, ka vasarā mana bijusī kolēģe vecumā ap četrdesmit salauza rokai mazo pirkstiņu. Operācija, roka ģipsī! Viņa ir ļoti apzinīga un pēc tam veica osteodensitometriju, un, jā, atklājās osteoporoze. Lai gan kolēģe aktīvi sporto.

– Bez sporta viņai kauli būtu vēl sliktāki. Arī tas pētījumos pierādīts, ka sievietēm, kas regulāri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, kaulu minerālais blīvums procentuāli ir labāks. Bet, lai kaulu blīvums būtu ļoti labs, tam jāpievērš uzmanība jau bērnībā, pusaudžu vecumā – lai mēs līdz 25–30 gadu vecumam sasniegtu maksimālo iespējamo kaulu masu.

Sievietes 90 procentus savas kaulu masas parasti uzkrāj jau līdz 17 gadu vecumam, vīrieši – līdz 21 gadam, to stabilu saglabājot vēl četrus gadus. Proti, cik daudz kauls noārdās, tik atjaunojas. Bet pēc tam osteoblastu, kaulu veidojošo šūnu, un osteoklastu, kaulu noārdošo šūnu, mijiedarbība pakāpeniski mainās, arvien vairāk sāk dominēt kaulu masas zudums. Jautājums tikai – cik strauji tas notiek.

– Tātad kas mums jādara, lai vismaz meitām un mazmeitām būtu stipri kauli?

– Maksimālo kaulu masu būtiski ietekmē aktīvs dzīvesveids, spēka, lokanības un veiklības treniņi, kvalitatīvs uzturs ar pietiekamu olbaltumvielu un kalcija daudzumu (līdz 10 gadu vecumam tas būtu 800, pusaudžu vecumā – 1200, pēc pubertātes – 1000 miligrami dienā), optimāls D vitamīna līmenis organismā, optimāls svars.

Svarīgi, lai bērni un pusaudži nesāktu smēķēt.

Ja kaut kādu iemeslu dēļ nav iespējams sasniegt vecumam atbilstošo maksimālo kaulu masu, viņiem jau jaunos gados var konstatēt osteopēniju un palielinātu trauslo kaulu lūzuma risku. Osteopēnija ir pazemināts kaulu minerālais blīvums. Situācija pirms osteoporozes. Vārdiem osteopēnija un osteoporoze var vilkt paralēles ar prediabētu un diabētu.

– Bet ja runājam par pieaugušām sievietēm?

– Viņām primārā osteoporoze saistīta ar dzimumhormona estrogēna trūkumu.Veselai sievietei pirmo piecu gadu laikā uzreiz pēc menopauzes kaulu minerālais blīvums gribot negribot samazinās ļoti strauji – apmēram par 1–2 procentiem. Pēc tam vairs ne, bet sākumā gan. Tātad, ja esi sasniegusi maksimāli labu kaulu blīvumu un trīsdesmit gadu vecumā tev nav osteopēnijas un – nedod dievs! – osteoporozes, tad, iestājoties menopauzei, ir daudz labāka izejas pozīcija. Citreiz ir pat tā, ka sievietei ar labu kaulu minerālo blīvumu vecuma osteoporoze dzīves laikā vispār neizveidojas.

Tāpēc loģiskāk būtu… Osteoporozes vadlīnijās teikts, ka osteodensitometrija obligāti jāveic sievietēm 65 gadu vecumā. Ko tas reāli nozīmē? Tātad mēs varam konstatēt faktu – jā, vairākumam sieviešu ir osteoporoze. Un?

Patiesībā izmērīt savu kaulu blīvumu būtu jānāk krietni agrāk, pirms menopauzes.

Labi, ja tas ir normāls, bet ja ne? Ja izrādās, ka ir osteopēnija? Tad sieviete veic analīzes – nosaka kalcija līmeni asinīs, D vitamīna līmeni. Noskaidro, kā tieši viņai trūkst, un JAU LAIKUS sāk kaut ko darīt lietas labā, nevis gaida mistiskos 65 gadus. Vēl trakāk, ja menopauze sākusies pirms 50 gadu vecuma, – tad brīdis, kad kaulu blīvums visstraujāk noārdās, jau būs palaists garām. Savukārt, ja profilaksei – pareizam uzturam un vairāk fizisku kustību – sieviete būtu pievērsusies agrāk, iespējams, osteoporozes medikamenti nebūtu jālieto. Profilakse tomēr ir lētāka, nesāpīgāka un visādā ziņā patīkamāka nekā lūzumi.

– Vai ģimenes ārsts drīkst rakstīt nosūtījumu uz kaulu blīvuma izmeklējumu?

– Pārsvarā ģimenes ārsti to arī dara. Šis izmeklējums ir par valsts naudu, sievietes tēriņš ir tikai līdzmaksājums – 4 eiro.

– Osteodensitometrijas kabinetu Latvijā tagad ir daudz. Grūti izvēlēties, uz kuru doties…

– Mans ieteikums: atkārtoti vajadzētu iet uz to pašu kabinetu, kur kaulu blīvums reiz jau izmeklēts. Jo, ejot katru reizi uz citu kabinetu, speciālists nevar precīzi izrēķināt kaulu blīvuma izmaiņu dinamiku. Kādreiz pacienti man vaicā, ar ko densitometrijas aparāti atšķiras un kuri ir labākie, precīzākie.

Osteoporozes diagnostikas zelta standarts visā pasaulē tagad skaitās osteodensitometrija jeb duālās enerģijas rentgena absorbciometrijas metode, kuru apzīmē ar trim burtiem DXA. Ja, piemēram, kaulu blīvumu mēra kā agrāk ar ultraskaņas palīdzību papēdī vai apakšdelmā, tas vairs neiet cauri! Jo valsts apmaksā osteoporozes medikamentus tikai tad, ja kaulu mērījums ir veikts ar DXA metodi.

Tagad kaulu minerālo blīvumu mēra 1.–4. jostas daļas skriemelī un augšstilba jeb ciskas kaulā vienā vai abās pusēs. Analizē kopējo augšstilba kaula rādītāju un augšstilba kaula kakliņa rādītāju. Izmeklējums ilgst 15–20 minūtes, metode ir nesāpīga. Ja mugurkaulājā vai augšstilba kaula kakliņā tehnisku iemeslu dēļ izmeklējumu nevar veikt, piemēram, mugurkaulājā ievietota metāla konstrukcija, tad to nosaka apakšdelma spieķa kaula tuvākajam galam – pie plaukstas.

Piemēram, Diagnostikas centrā iespējams izmeklēties arī ar jaunākās paaudzes osteodensitometrijas aparātu, ko ražojusi ASV firma Hologic, kuras iekārtas savos pētījumos izmanto arī NASA. Tas ļauj veikt izmeklējumu ar vēl mazāku starojuma devu, augstāku precizitāti un labāku attēlu kvalitāti – pat ja mērījuma zonā ir metāla konstrukcijas implanti vai cementa sakopojumi.

Pēc tam, kad ir noteikts kaulu minerālais blīvums attiecīgajā izmeklējuma zonā, osteodensitometrijas rezultātus atbilstoši izvērtē pēc speciālas T skalas vai Z skalas rādītājiem. Proti, novērtējumu pēc T skalas nosaka pacientiem pēc 50 gadu vecuma, bet jaunākiem par 50 gadiem – pēc Z skalas.
 
– Tātad vēlreiz: kam būtu jādodas uz osteodensitometrijas kabinetu pārbaudīt kaulu minerālo blīvumu?

– Visām sievietēm pēc 65 gadu vecuma un arī sievietēm pirms 65 gadu vecuma, ja pastāv riska faktori, kas veicina osteoporozes attīstību. Piemēram, jau ir bijis kaula lūzums, kas iegūts, vienkārši pakrītot, ejot pa līdzenu vietu, nekur nepakāpjoties, vai arī spontāni, bez redzama iemesla. Noliecies klāt gultu, un skriemeļi salūst.

Pie riska faktoriem pieder arī auguma samazinājums vairāk nekā par četriem centimetriem, ja salīdzina ar augumu, kāds tas bijis 30 gadu vecumā, – tas jau var norādīt par skriemeļu lūzumiem. Izmeklējot pacientus, ģimenes ārstam jāpievērš uzmanība mugurkaula krūšu daļas pastiprinātam izliekumam jeb kifozei, arī eglītes tipa ādas krokām mugurpusē un krūškurvja noslīdēšanai tuvāk iegurnim – attālums starp tiem sānos nedrīkst būt mazāks par divu pirkstu platumu.

Pie riska faktoriem pieder smēķēšana, veģetārisms, it sevišķi vegānisms.

Arī kafijas un tējas – gan melnās, gan zaļās – pārmērīga lietošana, tas ir, 5–6 un vairāk krūzīšu dienā. Mēs gaidām izmeklēties sievietes, kurām menopauze iestājusies pirms 50 gadu vecuma, arī ārstniecības manipulāciju dēļ. Tāpat, ja ķermeņa svars ir mazāks par 58 kilogramiem. Jo tā ir ģenētika: smalki mati, smalki kauli, mazs svars… Tāpat, ja kādam pirmās pakāpes asinsradiniekam ir bijis trauslo kaulu lūzums, īpaši gūžas locītavā un īpaši vecumā līdz 50 gadiem. Visiem šiem riska faktoriem jāpievērš uzmanība.

– Vai riska grupā ir arī sievietes, kam jālieto kādi nopietni medikamenti?

– Jā, ja ilgstoši – trīs mēnešus un ilgāk – vai lielās devās tiek lietoti medikamenti, kas var veicināt osteoporozes attīstību. Piemēram, glikokortikoīdi. Tie nomāc osteoblastu aktivitāti un kalcija uzsūkšanos zarnās, kā arī veicina pastiprinātu kalcija izdalīšanos ar urīnu, samazina muskuļu spēku. Bet gadās, ka ārsts izraksta glikokortikoīdus un aizmirst pateikt, ka paralēli jālieto arī kalcija preparāti un D vitamīns.

Kaulu noārdīšanos veicina arī citi medikamenti – vairogdziedzera pastiprinātas darbības mazināšanai, protonu sūkņu inhibitori kuņģa skābes mazināšanai, diurētiķi, daži ķīmijterapijas preparāti, kurus izmanto vēža ārstēšanā.

Ir arī slimības, kas veicina osteoporozes attīstību. Kaut vai 1. tipa cukura diabēts – insulīna deficīta dēļ pazeminās osteoblastu aktivitāte, attīstās kalcija pastiprināta izdalīšanās ar urīnu un samazinās D vitamīna sintēze nierēs. Vēl – hipertireoze, kad pastiprināti darbojas vairogdziedzeris, Kušinga sindroms, virsnieru mazspēja, reimatoīdais artrīts, sarkanā vilkēde… Kuņģa un zarnu trakta slimības – celiakija, malabsorbcija, hroniskas iekaisīgas zarnu slimības, arī ja operēts kuņģis un tas daļēji izgriezts. No asins slimībām osteoporozi veicina multiplā mieloma, hemofilija, leikoze un limfoma. Arī ģenētiskās slimības, kad D vitamīna receptoru daudzums un kvalitāte ir pazemināta.

Vēl riska faktors attiecas uz visām, kam vienkārši ir mazkustīgs dzīvesveids, jo kaulu blīvums samazinās no tā, ka kauliem nav vajadzīgās slodzes. Tātad šajā ailītē var ielikt daudzas sievietes, kam ir sēdošs darbs.
 
– Vai var būt tā, ka no samazināta kaulu blīvuma sāp mugura?

– Var. Parasti gan saka: osteoporozei nav klīnisku izpausmju un, vēl jo vairāk, nav sāpju, osteoporoze ir klusējoša slimība, līdz notiek pirmais lūzums. Taču reizēm cilvēks sūdzas, ka viņam sāp, īd, smeldz visi kauli. Mugura piekūst, ja, piemēram, sieviete ilgi stāvējusi pie plīts vai saliekusies mizo kartupeļus, pēc tam īsti nevar iztaisnoties, jo jūt kaulus.

– Kāda ir profilakse – kalcija tabletes, piens, biezpiens, siers un D vitamīns?

– Pie profilakses noteikti jāpieskaita arī fiziskās aktivitātes. Tie, kas vingro, trenē ne tikai muskuļus, bet arī savu vestibulāro aparātu. Lielākajai daļai, kam veic analīzes, tiešām trūkst D vitamīna, un, ja D vitamīna trūkst, kalcijs asinīs neuzsūcas un nenonāk kaulos. Tāpēc profilakse ir jāsāk ar D vitamīnu. Un jāatceras, ka D vitamīnu nevar no rīta steigā uzpilināt uz mēles un uzdzert virsū ūdeni. Nē, jo tas ir taukos šķīstošs – D vitamīns jāuzņem kopā ar ēdienu. Tagad ASV ļoti populāri kļuvuši D vitamīna preparāti, kas dzerami tikai reizi nedēļā vai pat mēnesī.

Arī Latvijā ir nopērkams šāds recepšu medikaments, kas dzerams reizi nedēļā vai divās, – jāskatās pēc analīzēm, cik lielu devu katram vajag. Tomēr pētījumi pēdējā laikā vairāk sliecas uz to, ka labāk D vitamīnu uzņemt katru dienu.

Kalcijs? Par to vēl jāpadomā – nevajag uzreiz skriet uz aptieku pēc tabletēm, jo kalciju var uzņemt arī ar pārtiku. Ir tabulas, kuras aizpildot rodas priekšstats, cik apmēram kalcija dienā cilvēkam sanāk apēst.

Piemēram, lai uzņemtu diennakts kalcija devu ar uzturu, jāapēd apmēram puskilograms biezpiena vai jāizdzer pusotra litra piena.

Visvairāk kalcija ir sierā, tad pietiek ar 200–300 gramiem, bet arī tas ir prāvs gabals. Turklāt rēķināšana paņem laiku un prasa iedziļināšanos. Tāpēc drīzāk iesaku pie ģimenes ārsta veikt kalcija analīzes, un tad jau redz, cik daudz kalcija ir asinīs – augšējā norma vai apakšējā – vai arī tā trūkst, un atkarībā no rezultāta jāsāk lietot kādu uztura bagātinātāju. Jāskatās, vai tas ir kalcija karbonāts vai kalcija citrāts. Kalcija citrāts labāk uzsūcas un ir vairāk piemērots tiem, kam ir problēmas ar gremošanas traktu. Kalcija karbonāts mazliet sliktāk uzsūcas, toties ir lētāks. Rekomendētais kalcija daudzums dienā variē no 700 līdz 1200 miligramiem.

Kalcija lietošana pārāk lielās devās – vairāk nekā 2000 miligramu dienā – uzskatāma par bīstamu, jo rodas blaknes, kas veicina sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību, nierakmeņu veidošanos, kā arī rada lūzumus, kas saistīti tieši ar palielinātu kalcija uzņemšanu.

– Tātad osteopēnija ir novēršama?

– Svarīgi, cik cilvēkam gadu. Ja tas ir pusaudzis, protams, viņam ar D vitamīna un kalcija uzņemšanu un fizisko slodzi pietiks, lai kaulu masa pieaugtu. Sievietei līdz menopauzei arī kaulu minerālais blīvums strauji nesaruks, ja likvidē D vitamīna un kalcija trūkumu organismā.

Pēc menopauzes? Arī var redzēt, ka osteoporozes process piebremzējas, kaulu blīvums tik traki vairs nesamazinās, kā tas būtu, ja D vitamīna un kalcija trūktu. Ja sievietei ir vienkārša, tikai primāra osteoporoze.

Bet mēdz būt arī sekundārā osteoporoze, kad kaulu minerālais brīvums sarūk citu slimību ietekmē. Tad ar vienu pašu D vitamīnu situāciju neuzlabot.

– Ja sievietes lieto hormonaizvietojošo terapiju jeb HAT?

– Tad pirmajos piecos gados pēc menopauzes iestāšanās kaulu masas zudums nav tik straujš. Bet, cik ilgi HAT drīkst lietot, lai pasaka ginekologs, jo šai terapijai pastāv arī riski!

– Kā ārstē osteoporozi?

– Pašlaik osteoporozes ārstēšanā izmantotie specifiskie medikamenti nav jālieto katru dienu. Ir vienreiz nedēļā dzeramas zāles, ir vēnā injicējamas reizi trijos mēnešos, reizi pusgadā vai gadā. Ir arī katru dienu injicējams medikaments, bet tas ir ļoti dārgs un vajadzīgs tikai ļoti smagas osteoporozes gadījumā.

Par ārstēšanās efektu runā fakti! Reiz ziemā man zvana paciente: «Dakter, es uz ielas nokritu!» Man prātā tūlīt rosās domas: «Tā, kas nu tūlīt sekos? Vajadzēs sarunāt, lai uztaisa rentgenu…» Bet kundze smejas: «Un, ziniet, es neko nesalauzu!» Zilumi ir, bet salauzts nekas nav, jo viņa lieto osteoporozes medikamentus.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+