Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kas ir asinsspiediens? Ko tas izsaka?
Lai iztēlotos mūsu sirds kambari, kad tajā ieplūst asinis, iedomājamies, ka esam pievilkuši pilnus vaigus ar ūdeni. Asinsspiedienu veido sirds izsviedes tilpums un perifērā pretestība, tātad, cik daudz asiņu ieplūst sirds kambarī, kāda ir perifēro artēriju pretestība pret šo šķidruma daudzumu un kas sirdij kopā ar asinsvadiem jāpanāk, lai asinis nonāktu līdz vistālākajām organisma vietām.
Normāli artērijām jābūt elastīgām, bet, ja ir perifērā rezistence, artērijas ir stīvas un pretestība ir izteiktāka. Un tad sirdij, lai pārvarētu šo pretestību, asinis jāmet ārā ar daudz lielāku spēku.
Tas tad ir tas asinsspiediens – spiediens, ar kādu sirds sviež iekšā asinis šajās caurulēs, lai pārvarētu pretestību.
Jo stīvākas ir mūsu perifērās artērijas, jo lielāks spiediens nepieciešams, lai caur tām iztriektu asinis. Un tas savukārt nozīmē, ka sirds nepārtraukti strādā forsētā režīmā jeb, tēlaini izsakoties, tā nepārtraukti atrodas sporta zālē.
Kad jaunam cilvēkam būtu jāsāk par to uztraukties?
Cilvēks ir unikāla sistēma, kas ļoti labi mēdz pati par sevi parūpēties – līdz brīdim, kad tajā ierodas svešie, mūsu sistēmā radot būtiskas problēmas. Bieži vien paaugstināts asinsspiediens jaunam cilvēkam ir pazīme, ka kaut kas šajā sistēmā nav kārtībā. Piemēram, liela nozīme asinsspiediena regulācijā ir nierēm.
Ja cilvēkam ir kādas problēmas ar nierēm, grozies kā gribi, viņam šī regulatīvā sistēma vairs nespēj strādāt pilnvērtīgi.
Līdzko tā nestrādā pilnvērtīgi, tā nespēj nostabilizēt šo skaisto līdzsvaru, un viena no reakcijām ir arteriālā spiediena paaugstināšanās.
Protams, var gadīties, ka jaunam cilvēkam paaugstināts asinsspiediens ir saistībā ar sportiskā režīma pārkāpumu vai ko tamlīdzīgu – tā gadās. Nav īsti labi, ja spiediens ir 139/89, bet, ja atkārtoti asinsspiediens ir virs 149/90, tad kopā ar ārstu jau jāmēģina noskaidrot, kāpēc tā ir.
Ņirb acīs, dun galvā, sāp deniņos… Vai man ir paaugstināts asinsspiediens?
Ja daudz laika pavadām, strādājot pie datora, bieži šīs pazīmes var vēstīt ko citu, piemēram, par problēmām ar sprandu, nepietiekamu apasiņošanu. It sevišķi, ja vērojami arī reiboņi. Vainojamas var būt arī brilles, ir jāpārliecinās, vai tās ir tīras, vai nav izmainījies fokusa leņķis, proti, vai brilles nav izliekušās – arī tad var būt diskomforts, jo acis ir spiestas nepārtraukti pielāgoties.
Mans ieteikums – ik pa laikam noņemt brilles un aizvērtām acīm pasēdēt piecas minūtes. Iespējams, sūdzības pāries.
Taču, protams, šīs pazīmes var vēstīt par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju, tāpēc būtu prātīgi to izmērīt – iespējams, pienācis laiks konsultācijai ar ārstu.
Kas notiek, ja cilvēks neliekas ne zinis par asinsspiedienu?
Atgriezīsimies pie salīdzinājuma ar trenažieru zāli. Kas tajā atrodas nemitīgi? Sirds! Tā spiesta visu laiku pumpēt asinis ar pastiprinātu spēku, un miokards pārpūlas. Sākumā sirds muskulis kļūst arvien biezāks, muskuļotāks – nu gluži kā aktieris Arnolds Švarcenegers savās agrīnajās filmās. Taču, ja sirds muskulis spiests strādāt pastiprinātā pārslodzē, pieaug sirds muskuļa sienas iestiepums. Uzreiz aktivizējas dažādas trauksmes sistēmas, lai mēģinātu kaut ko saglābt.
Tās cīņā iesaista visas savas rezerves un sāk strādāt – ja tā var izteikties – pēc kara laika likumiem, vairs nedomājot stipri tālu uz priekšu.
Rezultātā ārkārtējā režīmā, tērējot savus resursus, sāk darboties mūsu neirohumorālā regulācija.
Arī miokards, lai tiktu galā ar šo slodzi, spiests strādāt pastiprināti, tas veicina saistaudu veidošanos – fibrozi. Miokardā salien arvien vairāk saistaudu, kas nav īsti spējīgi tikt ar šo darbu galā, un šūnas sāk pastiprināti iet bojā. Kad miokards sāk plesties un iestiepties, rodas tā funkciju traucējumi.
Sirds muskulim ir divas funkcijas: sistole (kad sirds saraujas) un diastole (kad lēnām izplešas, uzņemot sevī asiņu daudzumu). Ja ir diastoles traucējumi, sirds kļūst stīva, savilkusies, saspringta un nespēj sevī uzņemt pietiekami daudz asiņu. Ja traucēta sistoles funkcija, tad sirds jau ir izstaipījusies kā tādi veci, nonēsāti džinsi un nespēj vairs sarauties…
Tas vairs nav nekāds Švarcenegers labākajos gados, bet drīzāk tāds nolaidies Žerārs Depardjē…
Tālāk var sekot sirds mazspēja un dzīvību apdraudoši ritma traucējumi. No šīs nepārtrauktās varmācības (no tā, ka asinis ar spēku tiek pumpētas cauri stīvajiem un neelastīgajiem asinsvadiem) arī asinsvados arvien vairāk sāk attīstīties saistaudi un rodas bojājumi, arī smadzeņu bojājumi. Hipertensija bojā arī nieres, tās vairs nespēj īsti normāli funkcionēt, attīstās hroniskas nieru slimības. Un vēl viena problēma – saspringtie asinsvadi atrodas arī acs tīklenē, līdz ar to var parādīties redzes defekti.
Tāpēc nedrīkst ignorēt faktu, ka asinsspiediens ir paaugstināts. Kā savās lekcijās saku studentiem: uz viena slavena kuģa arī teica – ai, kas tad tur ir! Tikai kaut kāds ledus gabals…
Kā pamanīt problēmu, pirms organisms pārlieku sācis tērēt savas rezerves?
Jāmēra asinsspiediens. Protams, veselam cilvēkam tas nav jādara piecas reizes dienā, bet no 35 gadu vecuma epizodiski tomēr vajadzētu sevi pakontrolēt. Un vēl – mums ar ļoti lielu cieņu jāizturas pret savu ģenētiku.
Jābūt ļoti uzmanīgiem, ja senčos bijušas agrīnas kardiovaskulāras problēmas vai kāds agri nomiris no sirds slimībām vai vienkārši pēkšņi nomiris.
Tāpat arī, ja senčos ir agrīns holesterīns, diabēts, nieru problēmas… Tāpēc es vienmēr uzsveru: skatieties pagātnē un respektējiet savas ģimenes anamnēzi!
Ko darīt, lai izvairītos no hipertensijas?
Neveselīgs dzīvesveids ir mūsu lielākā sērga. Vislabāk, ja regulāras fiziskas aktivitātes ir jau kopš jaunības, nevis ap 40 gadu vecumu attapties, ka nu pienācis pēdējais laiks sākt kustēties. Bet mazkustīgums ir tikai viena lieta. Svarīgi ir, lai uzturs būtu sabalansēts un dienas režīms normāli saplānots.
Jāuzmana, lai darbs neievelkas līdz naktij. Cilvēkam ir jāizguļas un kaut kādā saprātīgā veidā jāspēj atslēgt arī savu galvu.
Un jādara tas nevis ar līdzekļiem, kas agri vai vēlu aizved pie narkologa, bet ar dažādām fiziskām aktivitātēm un hobijiem.
Vai vērts profilaksei lietot sirds aspirīnu?
Medikamenti jālieto tad, ja ir medicīniskas indikācijas. Punkts. Zāles jālieto tad, kad organisma regulācijas sistēma vairs netur un riska faktori jau sāk rādīt tādu riebīgu dūrīti. Kad tāds brīdis pienāk, tad mums nekādas lielās atkāpšanās īsti vairs nav un jādzer zāles. Ja ir paaugstināts asinsspiediens, vajadzīgas spiediena zāles, artēriju bojājumam – holesterīna zāles, diabētam – diabēta medikamenti utt. Bet daudz sakarīgāk ir nevis lietot aspirīnu profilaksei, bet jau laikus sākt pieskatīt savas vājās vietas, un tad varbūt varēs iztikt arī bez medikamentiem.
Kā motivēt sevi veselīgākai dzīvei?
Kaut ko taču vienmēr var izgudrot! Visvairāk pasaulē mēs mīlam to cilvēku, kuru katru rītu redzam spogulī. Ja kāds stāsta, ka tā nav, lai nemelo! Tad paskaties uz šo cilvēku vēlreiz un padomā – tu taču negribi viņam nodarīt neko sliktu! Tad kāpēc tu to dari? Vismaz man tā ir vislabākā motivācija – izdarīt ko patīkamu sev, cilvēkam, kuru mīlu visvairāk.
