Rīga -2°C 
Skaidro Dr. Daina Jēgere, neiroloģe un algoloģe veselības centrā Vivendi.
Protams, var gadīties visādi, taču visbiežākais vaininieks tomēr ir pakauša nervs.
Kas tas tāds? Jušanu galvā nodrošina divi galvenie nervi: par seju, deniņiem un galvas priekšdaļu atbild trīszaru nervs, bet par galvas aizmuguri – lielais un mazais pakauša nervs, kas iznāk no muguras smadzenēm augšējo kakla skriemeļu līmenī un stiepjas uz augšu starp muskuļiem, kas savieno pakauša kauliņus ar kakla priekšējo daļu. Pamēģini – arī tad, ja nekas nesāp, aiz auss pret galvaskausu sataustīsi iedobīti, kur ir jutīgs punkts. Vēl viens tāds punkts atrodas tuvāk pakauša viduslīnijai, kur pakauša nervs iznāk no kakla muskuļiem un nodrošina jušanu pakausī.
Bieži vien, ja ir stīvs sprands un sāpes pakauša rajonā, tieši šis nervs var būt piespiests un kairināts vai apsaldēts.
Kas pakauša nervu spēj nokaitināt?… To izdodas sakairināt, ja ziemā ar tikko izmazgātiem, neizžuvušiem matiem izskrien kaut vai līdz pastkastītei, vai arī, ja piedzīvo krasas temperatūras svārstības. Piemēram, aizbraucot uz siltajām zemēm, kur darbojas kondicionieris, – ja ārā ir 35 grādi, bet telpās 25 grādi, rodas liela un nevēlama temperatūras starpība. Šādos gadījumos, kad sprands bieži tiek sapūsts, iesaku līdzi nēsāt plānu lakatiņu, ko uzmest uz kakla, lai to pasargātu no aukstas gaisa plūsmas. Pakauša nervs mēdz ciest arī tad, ja tu ikdienā strādā pie datora un neesi pieradusi pie fiziskas slodzes, bet, piemēram, brīvdienās pēkšņi nododies malkas skaldīšanai. Sāpes var rasties, ja esi pret kaut ko sasitusi galvu, jo kakls jebkuru triecienu amortizē un saspringst. Turklāt, ja tevi nomoka kādi emocionāli pārdzīvojumi vai vājinājusies imunitāte, organismam ir grūtāk pretoties temperatūras svārstībām vai citam kairināju mam, un rodas sāpes.
Ļoti nepatīkamas kakla daļas sāpes raksturīgas arī tā dēvētajām pātagas cirtiena traumām, kad galva pēkšņi tiek atsista atpakaļ, piemēram, ja automašīna strauji bremzē.
Pakauša nerva izraisītās sāpes ir ārkārtīgi nepatīkamas, līdzīgas zobu sāpēm, – spēcīgas, īdošas, velkošas, un visbiežāk bezrecepšu pretsāpju līdzekļi nepalīdz. Tās parasti traucē naktī, jo, noliekot galvu uz spilvena, tiek aizskarti jau manis pieminētie jutīgie punkti, kuros atrodas nervs. Sāpes sagādā arī jebkādas kustības, un diemžēl, ja kaut vienu reizi mūžā šādas sāpes ir bijušas, tās mēdz atkārtoties.
Rīcības plāniņš tev
Tā kā zinu, ka ātri – jau rīt vai parīt – tikt pie neirologa diezin vai tev izdosies, un arī ģimenes ārstiem tagad ir milzīga slodze, ieteikšu tev pasākumus, kuri nekādā veidā nekaitēs, bet, iespējams, jau palīdzēs.
- Vispirms pamēģini kādu bez ārsta receptes nopērkamu atvēsinošu ziedi. Varbūt tādas tev mājās jau ir… Piemēram, zirgu ziede. Jāuzmanās ar ziedēm, kas satur diklofenaku, jo šī aktīvā viela iesūcas caur ādu un var ietekmēt asinsspiedienu vai kuņģi, tāpēc nevajadzētu lietot biežāk par divām reizēm dienā. Augu ekstraktus saturošas ziedes, piemēram, Perskindol, drīkst izmantot līdz četrām reizēm dienā. Savukārt ziedi Flexiseq pietiks sāpošajā apvidū iesmērēt tikai no rīta un vakarā, jo tās ārstnieciskās vielas daļiņas ir ļoti sīkas un labi iesūcas caur ādu.
- Ja sāp jau ilgāk par nedēļu, vari droši lietot sildošu ziedi, piemēram, Capsicam. Tikai zināšanai, ne reklāmai… Ziede ir kodīga, tāpēc, lai tā stipri nesakairinātu ādu, sākumā uzklāj vien punktiņu veidā sāpīgajās vietās.
- Ja sāpīgi savilkto skausta muskuļu trigerpunkti ir zem lāpstiņas un muskuļu piestiprināšanās vietās plecu rajonā, tos vari pamasēt ar plastmasas bumbiņu vai izmantot fizioterapijas paklājiņu, piemēram, ko piedāvā Pranamat. Tie nopērkami lielveikalos, aptiekās un ortopēdijas preču veikalos. Ja baidies, ka būs ļoti sāpīgi, vari paklājam uzklāt paladziņu, un pēc tam to uzliec uz spilvena, lai adatiņas labāk pieguļ kaklam. Paklāja virsma rada atvieglojošu efektu. Paguli uz tā 10–15 minūtes, un atkārto šo procedūru vairākas reizes dienā.
- Vari pamēģināt uzlikt kaklam ortozi, it īpaši, ja ir arī reibonis. Bet, tā kā ortoze nofiksē kaklu vienā pozā, lai nekaitētu muskuļiem, dienas laikā to nevajadzētu lietot ilgāk par divām stundām. Katram ir atšķirīgs kakla garums, un tāpēc svarīgi izvēlēties piemērotu ortozi – tur tev palīdzēs konsultants ortopēdijas preču veikalā.
Bieži pieļauta pacientu kļūda: turpina lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, kaut gan tie nepalīdz, turklāt pārsniedzot diennakts devu.
Kā var palīdzēt speciālists
Pret pakauša nerva sāpēm palīdz gabapentinoīdi – zāles, kas domātas epilepsijas ārstēšanai un nopērkamas tikai ar ārsta recepti. Tās ietekmē sāpju centrus un atsevišķas sāpju sistēmas, bet diemžēl gabapentinoīdiem piemīt blaknes – miegainība un reibonis. Apmēram pēc nedēļas blakusparādības pāriet, un, ja nepieciešams, medikamenta devu var palielināt, kamēr sprands vairs nesāp. Šīs zāles mēdz kombinēt ar medikamentiem, kas atslābina savilktos muskuļus, – tā dēvētajiem miorelaksantiem, tie arī nopērkami ar ārsta recepti.
Spranda sāpes var mazināt teipi – ja tos uzliek pareizi atbilstoši muskuļu piestiprināšanās vietām. Internetā ir atrodami teipošanas piemēri, taču jārēķinās, ka pašas spēkiem var arī neizdoties tos uzlikt pareizi. Ideāli būtu, ja to darītu fizioterapeits vai cits speciālists, kas ar teipošanu profesionāli nodarbojas.
Ja pāris nedēļu laikā spranda savilkums nav mazinājies, vēlams uztaisīt rentgena uzņēmumu, lai pārliecinātos, kādā stāvoklī ir kakla skriemeļi. Ar to vērsies pie fizioterapeita, kas izmasēs sāpīgos, jutīgos muskuļus un parādīs vingrinājumus, ko tev veikt mājās. Vingrinājumus vēlams kombinēt ar masāžu. Masējot var ietekmēt tikai muskuļus, kuri pieejami no ārpuses, bet dziļos muskuļus iespējams izkustināt vingrojot. Protams, vingrojumus sprandam var atrast arī internetā, taču jāpievērš uzmanība, kas tos iesaka – fizioterapeits vai vienkārši kāds, kas rāda, kā mājās vingro.
Parasti fizioterapeiti rekomendē vispārējus vingrinājumus, kas der lielākajai daļai, bet, tā kā tikai retajam ir pareiza stāja, visefektīvākā ir individuāla fizioterapija.
Tā ieteicama arī tāpēc, ka, cilvēkam kļūstot vecākam, attīstās spondiloze – proti, palielinās izmaiņas mugurkaula skriemeļos. Savukārt, izmainoties muguras skriemeļu virsmām un to novietojumam, ja ilgstoši esi piespiedu pozā, piemēram, strādājot pie datora, mainās arī mugurkaula struktūru (nervu, asinsvadu, muskuļu, cīpslu un saišu) novietojums. Visdrīzāk jau pēc stundas nodarbības pie fizioterapeita sāpes mazināsies, taču tas nenozīmē, ka problēma būs atrisināta. Parasti noturīgas izmaiņas muskuļos novēro ne ātrāk kā pēc pāris nedēļām. Taču, ja tev ir tendence uz stīvu sprandu, ar fizioterapeitu vēlams draudzēties pastāvīgi. Ja vispārējas fiziskas aktivitātes vismaz pāris reizes nedēļā kombinē ar apkakles zonai paredzētiem vingrinājumiem, tad parasti kakla savilkums liek mieru, pat pēc pārslodzes.
Var palīdzēt manuālā terapija – specifiska ārstēšanas metode, kad speciālists ar rokām izkustina dziļās kakla daļas struktūras, kaulus un muskuļus. Arī tad iepriekš jāveic kakla skriemeļu rentgens. Ar kakla daļu nedrīkst jokoties, jo tur atrodas muguras smadzenes, un, ja ir kādas mugurkaula īpatnības vai nepareizi tā izliekumi spondilozes dēļ, neprasmīgi veikta manuālā terapija situāciju tikai pasliktinās.
Sāpes ātri un ievērojami mazina adatu terapija. Vajadzīgs vairāku procedūru kurss divu līdz trīs nedēļu laikā un pēc tam nostiprinoša terapija pēc noteikta laika, piemēram, pēc divām nedēļām vai reizi mēnesī. Mēdz izmantot arī bankas, uz adatām liek un silda žāvētu vērmeļu piciņas. Noteiktos punktos, parasti ausu rajonā, var pielīmēt mazus medikamentu graudiņus.
Pret spranda savilkumu diezgan labi palīdz fizikālās terapijas procedūras, piemēram, darsonvalizācija, amplipulss, magnētterapija, krioterapija.
Parasti tās veic 6–10 reizes. Visbiežāk sāk ar darsonvalizāciju, kas ir vismaigākā procedūra un piemērota arī tad, kad ir ļoti izteiktas sāpes un grūti paciest pieskārienus sāpīgajiem punktiem. Parasti jau pēc pāris pirmajām procedūrām kļūst vieglāk.
Ja nekas nav palīdzējis un mokies ar sāpēm jau mēnesi vai pat ilgāk, dodies pie algologa jeb sāpju ārsta. Dakteris sāpīgajos pakauša nerva un savilktā skausta muskuļu trigerpunktos veiks blokādes, injicējot glikozes šķīdumu vai atsāpinošus vietējās anestēzijas medikamentus, vai arī tajos ievadīs tā dēvētās sausās adatas bez zālēm, lai atslābinātu muskuļus. Bet vispirms ārsts tevi noteikti iztaujās par veselības stāvokli un izmērīs asinsspiedienu.
Lasītājas jautājums
«Man mājās jau ir Deep Relief un Voltaren geli. Vai tos arī drīkstu lietot pie spranda sāpēm?»
IEVAS Veselība atbild: «Šie gēli ir domāti sāpju atvieglošanai un iekaisuma mazināšanai, bet jāzina, ka Deep Relief satur ibuprofēnu, kas ir nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis, un šo gelu drīkst uz ādas uzklāt atkārtoti, bet ne vairāk kā 3 reizes dienā. Voltaren satur diklofenaku, tātad šo gelu nevajadzētu lietot biežāk par divām reizēm dienā, jo aktīvā viela iesūcas caur ādu un var ietekmēt asinsspiedienu vai kuņģi.»
