Plomba zobā. Mainīt, nemainīt?

Padomi
Ilvija Melne
14. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Zobārsts iesaka vairākiem zobiem mainīt plombas. Kāpēc – ja zobi nesāp un plombas ir vietā? Vai dakteris grib uz mana rēķina nopelnīt? Skaidro: Dr. INGRĪDA KRASTA, zobārste un orālās patoloģijas speciāliste Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā. Asistente Rīgas Stradiņa universitātes Zobu terapijas un mutes veselības katedrā. Viņai ir vairāk nekā 20 gadu profesionālā pieredze zobārstniecībā un mutes gļotādas slimību ārstēšanā.

– Kādēļ nākas mainīt zobu plombas?

– Visbiežākais iemesls ir kariess – zobā zem plombas atkal radies caurums. Tā kā zobs vienmēr bojājas virzienā uz iekšpusi, kur atrodas zoba nervs, laikus nenomainot plombu un neizņemot šīs bojātās un inficētās zoba masas, var iekaist arī zoba nervs. Galvenā vērtība labotam zobam ir nevis plomba, kas ir tikai ielāps caurumam, bet paša zoba audu veselība.

Plombu mainīt nepieciešams arī tad, ja nolūst zoba mala vai daļa no plombas. Vēl viens būtisks iemesls priekšzobu plombu nomaiņai ir estētiskie apsvērumi – plombai pārkrāsojušās maliņas vai tās krāsa vairs nesaskan ar zoba krāsu.

– Kas pastiprina zobu bojāšanos?

– Atbilde ir vienkārša – nepietiekami laba zobu higiēna un nepareizi ēšanas ieradumi! Ir svarīgi iztīrīt zobus vismaz divas reizes dienā ļoti rūpīgi – tā, lai pēc tīrīšanas nekur uz zobiem, arī grūti aizsniedzamās vietās, nepaliktu zobu aplikums. Liels cukuru (vienkāršo ogļhidrātu) un arī medus lietošanas biežums veicina slikto mikroorganismu savairošanos, kas arī veido zobu aplikumu. Cilvēkiem ar sliktu higiēnu uz zobiem rodas mikrobu aplikums, zem kura ar laiku izveidojas kariess, kā arī kopumā zobiem ļoti nedraudzīga vide mutē, kad pat siekalas var kļūt skābas un veicināt zobu bojāšanos!

Reizēm pacienti atrunājas, ka savus sliktos zobus vienkārši mantojuši no saviem vecākiem.

Bet mēs nemantojam no vecākiem sliktus zobus – mēs mantojam sliktus zobu kopšanas paradumus!

Jāatceras, ka zobu kariess ir infekcijas slimība, un inficēšanās notiek jau zīdaiņa vecumā, jo mikroorganismus mēs iegūstam no saviem vecākiem. Tāpēc, jo veselāki un tīrāki zobi ir vecākiem, jo veselāki zobi būs bērniem! Vēl no vecākiem mēs varam mantot nepareizus ēšanas paradumus – našķēšanos ēdienreižu starplaikos, pārlieku lielu aizraušanos ar ogļhidrātiem un saldumiem.

– Tātad kāda būtu atbilde IEVAS Veselības lasītājai – kāpēc jāmaina plomba, ja tā ir vietā un zobs nesāp?

– Kariesu zem plombas pats cilvēks var neredzēt un nejust pat gadiem! Zobā caurums veidojas arvien lielāks un lielāks, bet sāpju nav, līdz beigās tas jau sāk skart nervu, un rodas stipras sāpes, kuras vairs nepāriet. Kariesu var konstatēt tikai zobārsts, rūpīgi apskatot zobu un izpētot arī rentgena uzņēmumus. Ja tavs zobārsts reizi gadā neliek veikt rentgenu, tad es iesaku – maini zobārstu! Rentgens visiem zobiem reizi gadā vai pusgadā ir obligāts, lai laicīgi pamanītu kariesu zobu vietās, kuras ar aci apskatīt nav iespējams, un parasti tieši tur arī visbiežāk sākas zoba bojāšanās.

Rentgena veidi ir dažādi, un katram no tiem ir sava nepieciešamība.

Parastajā mazajā rentgenā redz plombas, kariesu un iekaisumu zoba sakņu galos.

Panorāmas rentgenā var redzēt abus žokļus, zobu kaula līmeni un astoto jeb tā saucamo gudrības zobu pozīcijas. 3D rentgenu izmanto sarežģītos gadījumos, kad ir dobumu iekaisumi apkārt zobiem vai kad mutē jāievieto implants un kauls jāredz trijās dimensijās.

– Kādi vēl apstākļi var veicināt plombas izkrišanu?

– Ja zem plombas ir kariess vai plomba bojāta, to cilvēks var izraut, ēdot mīkstu pārtiku, piemēram, maizi, žāvētus augļus, vai var izkustināt plombu, piemēram, ar košļājamo gumiju vai zobu diegu. Bet labu plombu no vesela zoba ar zobu diegu neizrausi! Būtībā plombas izkrišana šādas mehāniskas traumas rezultātā ir tikai sekas, jo pamatcēlonis ir kariess. Mūsdienu informācijas laikmetā joprojām netrūkst cilvēku, kuri domā tā: ja jau zobs reiz salabots, tas vairs nebojājas. Bet tas ir pilnīgi aplami! Nepietiekamas zobu higiēnas dēļ zobs var turpināt bojāties zem plombas un arī apkārt tai.

Plombu materiāli ir tehniski ļoti sensitīvi, un tur darbojas arī cilvēciskais faktors – cik precīzi un skrupulozi zobārsts izpildījis visus plombēšanas nosacījumus. Plombas ielikšanas kvalitāti nosaka arī citi no zobārsta neatkarīgi apstākļi – zobi ir dažādi, arī caurumu forma, lielums un dziļums ir ļoti dažādi, un ne vienmēr var izdoties zobu veiksmīgi saplombēt uz mūžīgiem laikiem.

  • – Cik ilgu laiku pēc plombas izkrišanas var gaidīt līdz pierakstam pie zobārsta?

    – Ja zobs nav ļoti jutīgs vai sāpīgs, tad var droši gaidīt līdz tuvākajam iespējamam pieraksta laikam. Tomēr ieteicams zobu salabot pēc iespējas ātrāk: kaut vai doties pie zobārsta saņemt ātro palīdzību – pagaidu plombu. Gadās, ka plombai nolūst tikai daļa, un tad zobārsts izvērtē, vai zem plombas nav kariesa un var atjaunot tikai zaudēto daļu, vai tomēr zem tās zobā atkal izveidojies caurums un būs jāliek jauna plomba.

    – Kāda materiāla plombu jūs ieteiktu likt izkritušās vietā? Kādas pašlaik ir pieejamas un kuras būtu labākas?

    – Skaidrojot pavisam vienkāršoti, pamatā ir divu veidu – tā dēvētās baltās un sudraba – plombas. Kompozītplombām jeb baltajām plombām ir dažādi ražotāju doti nosaukumi, bet būtība visām ir viena, un ķīmiskais sastāvs ir ļoti līdzīgs ar nelielām atšķirīgām niansēm, kuras pārzina tikai zobārsti un atbilstoši gadījumam izdara izvēli. Piemēram, ir baltās plombas, kas vairāk domātas priekšējiem zobiem, ir mazliet izturīgākas – sānu zobiem. Ir universālas – liekamas gan priekšējos, gan sānu zobos, un izvēle ir tikai ārsta kompetencē!

Savukārt amalgamas jeb sudraba plombas nosaukums ir mānīgs: tas nav tikai sudrabs, bet gan dažādu metālu – sudraba, alvas, vara, cinka un dzīvsudraba – sakausējums, kurā tikai ļoti neliela daļa ir sudraba.

Ja zobs zem plombas nebojājas un pati plomba zobā ievietota kvalitatīvi, tad balto un sudraba plombu vidējais mūžs ir vienāds – tas, cik ilgi viena vai otra materiāla plomba noturēsies vietā, ir atkarīgs no apstākļiem mutē jeb zobu higiēnas.

– Vai tiesa, ka drīz vairs neizmantos sudraba plombas?

– Jā, no 2020. gada Latvijā sudraba plombu izmantošana būs aizliegta, bet bērniem zobu labošana ar sudraba plombām ir aizliegta jau tagad. Metāla plombas vairs neizmanto Skandināvijā, un par tām asas diskusijas notiek arī Eiropas Savienības valstīs. Bet, piemēram, Anglijā tās vēl ir atļautas, jo tur zobārstniecība ir valsts apmaksāta, un sudraba plombu izmantošana izmaksu ziņā ir lētāka.

– Pasaulē uztraucas par to, ka sudraba plombas nelielā daudzumā satur dzīvsudrabu, kas nokļūst organismā un pasliktina kopējo veselību, tāpēc visas, kas reiz ieliktas, jāņemot ārā un jāmaina pret baltajām.

– Protams, visas sudraba plombas satur dzīvsudrabu, kas tām ir obligāta sastāvdaļa, jo tehniski amalgama ir aukstais sakausējums, kur dzīvsudrabs ir šķidrā komponente. Runājot par kaitīgumu… Ir cilvēki, kuri ir jutīgi un kuriem ir lēnā tipa alerģiskā reakcija uz metāliem, kas atrodas sudraba plombās. Pat ne dzīvsudrabs – alerģiska reakcija var būt uz jebkuru no metāliem, kas ir sakausējumā. Šādiem cilvēkiem nedrīkst zobu labošanā izmantot sudraba plombas! Kādam alerģiska reakcija – izmaiņas mutes gļotādā – parādās uzreiz, kādam pēc 20, 30 un 40 gadiem. Un šīs reakcijas parasti veidojas kontekstā ar vispārējo veselību un imunitāti – cilvēkiem rodas hroniskas slimības, un viņi ilgstoši ir spiesti lietot dažādus medikamentus.

Par to, ka dzīvsudrabs no zobu plombām nonāk visā organismā un rada ne akūtu, bet hronisku organisma saindēšanos, daudz runā osteopāti.

Bet tā nav mana kompetence. Ja nav nekādu problēmu un sūdzību, savulaik ieliktās sudraba plombas nevajag ņemt ārā. Protams, tās jānomaina tad, kad zem tām atklāts kariess vai arī tās saplaisājušas vai salūzušas spēcīga zobu sakodiena rezultātā. Pilnīgi labas sudraba plombas bez kariesa es lieku izņemt tikai tad, ja redzu alerģisku reakciju. Turklāt šāda reakcija var būt ne tikai uz sudraba plombām, bet arī uz metāla kroņiem, zelta kroņiem, metāla protēžu daļām, piemēram, skavām, principā uz jebkurām metāliskām konstrukcijām mutē.

– Ir cilvēki, kuriem šķiet, ka plombētie zobi ir jutīgāki par neplombētajiem.

– Tā nav taisnība! Ja ir aizdomas, ka zobs varētu būt jutīgs uz aukstu vai sāpēt, pēc labošanas zobārsts parasti izskaidro, cik ilgi pēc plombas ielikšanas var būt nepatīkamas sajūtas, bet ar laiku tām vajadzētu mazināties un pēc 1–3 dienām izzust pilnībā. Jā, gadās, ka zobs uzreiz pēc plombēšanas ir jutīgāks, un tā ir norma – zoba reakcija uz urbšanu, kas pēc būtības ir maza operācija. Bet tam jāpāriet. Ir cilvēki, kuriem zobs pēc plombēšanas sāp vienmēr, ir cilvēki, kam šādu sajūtu nav.

Izteiktas zoba sāpes pēc plombēšanas var rasties tāpēc, ka zoba bojājums ir bijis ļoti dziļš un zoba nervā jau attīstījies hronisks iekaisums, kurš pamostas pēc zoba labošanas, un tad būs nepieciešama arī zoba kanālu ārstēšana. Pēc labošanas zobs var būt jutīgs uz aukstu vai uzkožot arī tāpēc, ka zobā pašā jau pirms plombēšanas ir bijušas plaisas, kas urbšanas un plombēšanas rezultātā sakustas un rada jutīgumu, kam ar laiku arī būtu jāpazūd, bet tas ne vienmēr notiek.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+