Par ko liecina antivielas pret kovidu?

Covid-19
Iveta Troalika
Iveta Troalika
15. janvāris
1 komentārs

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pexels
Šobrīd laboratorijas par 5–12 eiro piedāvā noteikt kovida antivielas. Ko no šīs analīzes var uzzināt? Skaidro Dr. Sergejs Ņikišins, laboratorijas ārsts, galvenais speciālists un Laboratorijas dienesta vadītāja vietnieks Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

– Vai tie, kuri pārslimoja Covid-19 pavasarī vai šoruden, ar to vairs nevar inficēties?

– Jautājums būtībā ir par to, cik noturīga un cik ilgi saglabājas specifiskā imunitāte pret SARS-CoV-2 vīrusu…

Pavasarī par to bija pavisam maz informācijas, tagad ir aizvien vairāk pētījumu un publikāciju, un, tās analizējot, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir devis savas rekomendācijas.

Pēc atveseļošanās no Covid-19 jāuzskata, ka cilvēks atkārtoti nevar inficēties līdz trim mēnešiem.

Dažiem specifiskās antivielas, kas pasargā no atkārtotas inficēšanās, saglabājas līdz pat pieciem mēnešiem. Bet, ņemot vērā dažādos mainīgos faktorus, lai pieņemtu vienotu standartu, kas ir drošs, tiek uzskatīts, ka cilvēks ir imūns trīs mēnešus. Taču – ja kāds pārslimoja Covid-19 pavasarī, diemžēl tagad viņa specifiskā imunitāte pret SARS-CoV-2 vīrusu gandrīz noteikti ir beigusies. Un var inficēties no jauna.

– Mana paziņa bija kontaktpersona kovida slimniekam, bet viņai tests bija negatīvs. Paziņa samaksāja piecus eiro, nodeva laboratorijā asinis un noteica IgM un IgG kopējās antivielas. Analīzēs tās uzrādījās pozitīvas. Vai tas nozīmē, ka viņa tomēr ir izslimojusi kovidu?

– Īsā atbilde: varbūt jā, bet tikpat labi – varbūt ne.

Tieši tādēļ mēs, ārsti, šādu pašdarbību neatbalstām, jo šādam antivielu rezultātam pašam par sevi nav diagnostiskas vērtības.

Pārbaude, lai noteiktu, vai cilvēks inficējies ar SARS-CoV-2, ir tests, kad no deguna vai mutes gļotādas tiek ņemts paraugs un noteikta šā vīrusa ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtne. Jūsu paziņai tas bija negatīvs. Pie tā arī varētu palikt.

Par antivielu analīzi… Ja skatāmies analīzes, kuru atbildēs uzrakstītas kopējās antivielas, neatšifrējot antivielu klases, uzreiz rodas daudz jautājumu, uz kuriem ne vienmēr ir atbildes.

Īsi izstāstīšu par antivielu specifiskajām klasēm… Kad cilvēka imūnsistēma sāk reaģēt uz Covid-19 vīrusu, tā sāk izstrādāt specifiskās antivielas, kuras iedala trīs lielās grupās.

  1. Otrajā, trešajā dienā, kad cilvēkam ir slimības simptomi, parādās IgA antivielas. Bet, cik ātri tās uzrodas, tik drīz arī pazūd, tāpēc tām nav lielas diagnostiskas vērtības, un tās parasti nemaz nemeklē.
  2. Mazliet vēlāk sāk parādīties IgM antivielas. Arī tās ir slimības akūtās fāzes antivielas. Šīs ir ļoti variablas antivielas – ne visiem cilvēkiem imūnsistēma reaģē vienādi, tāpēc mēs nevaram balstīties uz IgM antivielu klātbūtni, lai noteiktu diagnozi.
  3. Ap desmito, divpadsmito slimības dienu cilvēkam sāk veidoties IgG antivielas. Lūk, šīs nodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos ar kovidu. IgG saglabājas ilgāku laiku, respektīvi, līdz trim mēnešiem noteikti, dažiem – nedaudz ilgāk. Tātad, ja analīzēs uzrādās pietiekami augsts IgG antivielu titrs, tas var liecināt par neaktīvu Covid-19 infekciju un to, ka pacients vairs nav infekciozs – viņš vairs nevar citus aplipināt ar vīrusu. Bet! Arī tas nav tik viennozīmīgi.

 

Nosakot kopējo antivielu daudzumu cilvēkam, kuram ar RNS testu nav apstiprināta Covid-19 klātbūtne, mēs nevaram pilnīgi droši apgalvot, ka atklātās antivielas patiešām ir pret SARS-CoV-2 vīrusu.

Mānīgu pozitīvu rezultātu var dot antivielu fons no citiem koronavīrusiem, kuri gan tagad, gan agrāk ir šeit cirkulējuši.

Laboratorijas ārsti to dēvē par krustenisko reakciju. Mēs tam redzam pierādījumus arī ikdienā. Proti, Valsts asinsdonoru centrā donoru asins paraugiem tiek veikti šādi kopējie Covid-19 antivielu testi skrīningam. Ja rezultāts uzrādās pozitīvs, asiņu paraugu sūta pie mums uz references laboratoriju, kur mēs to pārtestējam, lai noteiktu atsevišķas antivielu klases. Un ļoti bieži mēs tad redzam, ka no donoru centra atnākušajā rezultātā kopējās antivielas bija pozitīvas, bet, nosakot atsevišķas klases, tās ir negatīvas. Tā var būt, un tas ir normāli.

Iespējams, ka jūsu paziņa ir izslimojusi kovidu pavasarī un viņai ir saglabājies kaut kāds antivielu fons. Bet tikpat labi var būt, ka viņa ir izslimojusi kādu citu no koronas tipa vīrusiem. Mēs to nezinām un arī neuzzināsim.

Lai antivielu testam būtu diagnostiska vērtība, tas jāvērtē kopā ar to RNS testu. Tikai tad varam pateikt – jā, tas bija svaigs gadījums un cilvēkam izveidojās svaigas antivielas pret konkrēto vīrusu.

– Kāda tad ir pareizā kārtība, kad nosaka SARS-CoV-2 antivielas?

– Vienotajā valsts un Slimību profilakses un kontroles centra testēšanas algoritmā ir noteikts, ka antivielu analīzi veic cilvēkiem, kuriem ir bijis pozitīvs SARS-CoV-2 RNS tests, bet nav slimības simptomu. Turklāt tiek meklētas tieši IgG antivielas, nevis visas kopā. Šajā gadījumā analīzi apmaksā valsts – ja tā veikta ar ārsta nosūtījumu.

Par antivielu noteikšanu… Te ir divas pieejas.

  1. Pirmā – cilvēkam noteikt antivielas pirmajā saslimšanas dienā un tad pēc divām nedēļām. Šādi var redzēt, vai jau sākumā ir bijis kāds antivielu fons un kāds ir antivielu pieaugums. Ja titra pieaugums ir četras reizes, tad varam secināt, ka – jā, cilvēkam izveidojušās antivielas un viņš ir imūns pret šo vīrusu vismaz uz trim mēnešiem.
  2. Otrā pieeja, ko iesakām ģimenes ārstiem un ārstējošajiem ārstiem, kuriem nav iespējas paņemt pacienta analīžu paraugu pirmajā dienā, – tad vēlams asiņu paraugu ņemt, sākot ar 12. slimības dienu. To sūta uz references laboratoriju un meklē IgG antivielas. Ja šis titrs ir pietiekami augsts, antivielas var liecināt par pārslimotu infekciju.

 

– Latvijā ir gadījumi, kad ar SARS-CoV-2 inficējas atkārtoti?

– Tas nav īpaši atsevišķi pētīts, bet, jā, zinu, ka ir bijuši gadījumi, kad tas pats cilvēks inficējies gan pavasarī, gan tagad rudenī. Arī šādos gadījumos nosaka specifiskās antivielas, jo, iespējams, ka šis cilvēks ir kovidpozitīvs, bet nav infekciozs.

– Tas ir kā – viņam ir vīruss, bet cilvēks nav infekciozs un nevar citus aplipināt?

– Secība ir tāda: piemēram, pacientam, kurš jau pavasarī izslimojis kovidu, tagad parādās simptomi; viņš atkal veic klasisko SARS-CoV-2 RNS testu, un tas ir pozitīvs. Viņa asiņu paraugā tiek noteiktas IgG antivielas, un, ja šis titrs ir augsts, tas nozīmē, ka viņš nav infekciozs.

– Tātad cilvēks var būt arī slims, bet ne infekciozs?!

– Tas ir vēl mazliet citādāk. Bet īsā atbilde – jā! Jo slimības simptomi var saglabāties ilgāk. Piemēram, ožas zudums ir simptoms, kas var saglabāties vairākas nedēļas. Un, ja to laikā cilvēks veiks RNS testu, ļoti iespējams, ka tas jau būs negatīvs.

– Kāds ir galvenais šīs sarunas vēstījums? Ka – labāk uzticēties ārstam un pašai uz savu galvu neiet uz laboratoriju un nemeklēt antivielas?

  – SARS-CoV-2 vīruss vēl ir maz izpētīts – jā, mēs jau zinām daudz vairāk nekā pavasarī, bet joprojām ir daudz neskaidrību. Ieskaitot diagnostiku laboratorijās. Piemēram, par tām pašām krusteniskajām reakcijām, par vāji pozitīviem testu rezultātiem… Taču ir lietas, kas ir izpētītas un skaidras. Tāpēc arī tika ieviests algoritms, ka tagad uz SARS-CoV-2 RNS testu sūta ar ārsta nosūtījumu, un arī antivielas vajadzētu noteikt ar ārsta nosūtījumu, lai nebūtu nepareizas interpretācijas. Šobrīd mēs par šiem jautājumiem izglītojam ģimenes ārstus.

1 komentārs

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+