Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Sandras vēstule: Man pēc dušas niez āda un ir durstīgas sajūtas, it īpaši uz kājām, rokām un krūškurvja, un tas ilgst līdz pat stundai. Esmu gan bijusi pie dermatologa, gan izmēģinājusi dažādas aptiekā nopērkamas dušas želejas, eļļas un krēmus, bet nekas nelīdz. Vienīgi labāk jūtos pēc kārtīgas izkarsēšanās vannā, kad lietoju vannas bumbu ar eļļu. Taču katru dienu vannā neiešu! Kā citādi mazināt ādas niezi?
Sandra, jūsu aprakstītais liecina par tā dēvēto akvagēno niezi, kad ādas kairinājumu izraisa ūdens, un diemžēl te nekāda efektīva risinājuma nav.
Karsēšanās vannā paplašina asins kapilārus, tāpēc var rasties sajūta, ka nieze mazinās.
Tiesa, bieža mazgāšanās karstā ūdenī nav vēlama, jo tas sausina ādu, kas arī var izraisīt niezi. Vannā nevajadzētu iet biežāk kā divas reizes nedēļā.
Ikdienā, lai āda netiktu sausināta, iesaku izmantot dušas eļļu, kas aptiekās nopērkamas plašā klāstā, piemēram, Bioderma Atoderm Huile de douche, Eucerin pH5 dušas eļļa jutīgai sausai ādai, La Roche-posay Lipikar oil AP. Dušas eļļu var izvēlēties pēc savas patikas, tai nav noteikti jābūt no aptiekas plauktiem –
galvenais neizmantot sārmainus līdzekļus, kādas lielākoties ir dušas želejas un ziepes.
Pēc mazgāšanās vēlams lietot mīkstinošu līdzekli, kas stiprinās ādas aizsargbarjeru – vieglas tekstūras ķermeņa losjonu, piemēram, Eucerin pH5 vieglu mitrinošu ķermeņa losjonu jutīgai ādai, Jowae Moisturizing mitrinošu losjonu ķermenim, Rausch Fresh ķermeņa losjonu ar piparmētru vai alvejas gelu. Losjonus ieteicams glabāt ledusskapī, lai, klājot uz ādas, būtu mazliet vēss.
Iesaku pamēģināt kontrastdušas vai arī mazgāties vēsā (ne gluži aukstā) ūdenī,
kas varbūt varētu termoreceptorus apmānīt, lai tie nereaģētu uz ūdeni un neraidītu smadzenēm signālus par niezi. Vēl var mēģināt pēc dušas vilkt mīkstu, vēsu kokvilnas apģērbu.
