Kuru glābs un kuru neglābs Covid-19 pandēmijas krīzē?

Pielikumu Mākslīgas plaušu ventilācijas resursu sadales principi Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā (rekomendācijas) ir izstrādājusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība. Līdzīgs plāns, kā rīkoties mediķiem Covid-19 krīzes gadījumā, ir arī Itālijā, Austrijā, Vācijā, Lielbritānijā un ASV. Tas nosaka, pēc kāda principa mediķi sniegs palīdzību Covid-19 slimniekiem gadījumā, ja visiem nepietiks vietas intensīvās terapijas nodaļās vai pietrūks mākslīgās plaušu ventilācijas aparāti. 

Rekomendācija stāsies spēkā tikai situācijā, kad aizņemto gultasvietu skaits būs sasniedzis vai pārsniedzis 90% no kopējā mākslīgās plaušu ventilācijas gultasvietu skaita valstī. Pirms tam Latvijas slimnīcām ir jāīsteno visi pasākumi, lai maksimāli palielinātu pieejamo mākslīgās plaušu ventilācijas gultu skaitu, un tas nozīmē, piemēram, atcelt plānveida manipulācijas, pēc kurām slimniekam var būt nepieciešams turpināt ārstēties intensīvās terapijas nodaļā.

Rekomendāciju mērķis ir sniegt atbalstu mediķiem lēmumu pieņemšanā, formulējot principus, kas pamato situācijai atbilstošas rīcības izvēli. Lēmumus par ierobežotu resursu sadali un pacientu prioritēšanu pieņem vairāki ārsti kopā konsilija veidā (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir reanimatologs ar pieredzi intensīvajā terapijā), lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku.

Citi lasa

Ziņu aģentūra LETA

Laika ziņas

Kādi laikapstākļi gaidāmi Ziemassvētkos?

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Kā tiks sadalīti slimnieki? 

Pacienti atbilstoši rekomendācijai iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirta sava krāsa: 

• ZILĀ – šiem pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ viņi netiek endotraheāli intubēti un mākslīgā plaušu ventilācija netiek uzsākta. Tiek nodrošināta tikai minimāla uzturoša terapija. To var pārskatīt tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība. 
• SARKANĀ – šīs grupas pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija), un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās iespēja ir augsta. 
• DZELTENĀ – pacienti ar stabilu slimības pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, viņiem nodrošina intensīvo terapiju un mākslīgo plaušu ventilāciju tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. 
• ZAĻĀ – pacienti, kuri var izdzīvot arī bez mākslīgās plaušu ventilācijas.

Tāpat rekomendācijā ir minēti izslēgšanas kritēriji, pie tiem pieskaitītas smagas slimības to pēdējā stadijā: vēzis, aknu ciroze, izteikta demence un citas. Viens no pastiprinošiem rādītājiem būs arī vecums virs 75 gadiem ar vienu no uzskaitītajiem kritērijiem (ciroze, hroniska nieru slimība IV (KDIGO), sirds mazspēja) un slimnieki, kuriem paredzamais dzīves ilgums ir mazāks par 12 mēnešiem. 

Kādi principi tiks ievēroti?

Lai īstenotu taisnīgumu un nepieļautu diskrimināciju, lēmumi par slimnieku prioritēšanu, dzīvību uzturošo ārstniecības metožu nepielietošanu, ierobežošanu vai atcelšanu visās slimnīcās būs jāpieņem, balstoties uz vienādiem principiem: 

1. Stacionēšanās kritēriji intensīvās terapijas nodaļās pandēmijas situācijā attieksies ne tikai uz Covid-19 slimniekiem, bet uz visiem pacientiem, kuriem var būt nepieciešama intensīvā terapija. 
2. Iestājoties ierobežotas resursu pieejamības situācijai, lēmumus par prioritēšanu, ārstēšanas uzsākšanu un turpināšanu pieņems, izvērtējot «labāko gaidāmo dzīves kvalitāti». Respektīvi, stacionēšana intensīvās terapijas nodaļā balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakusslimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Princips «kas pirmais nāk, tas pirmais saņem» nebūs spēkā. 
3. Vecums pats par sevi nebūs kritērijs lēmumu pieņemšanai par pacientu prioritēšanu, taču ierobežotu resursu apstākļos būs jāizvērtē izdzīvošanas iespējas, blakusslimības un gaidāmā dzīvildze, lai sniegtu pēc iespējas lielāku labumu lielākam pacientu skaitam. 
4. Pieņemot lēmumus, svarīga būs informācija par katra pacienta veselības stāvokli, dzīves kvalitāti un atveseļošanās potenciālu līdz konkrētā brīža slimībai. 
5. Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, būs jāņem vērā iespēja ārstēt bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot piemērotu (paliatīvo) terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. 

Situācijā, kad būs nepieciešams pacientu pārvest no vienas intensīvās terapijas nodaļas uz citu pārslodzes dēļ, ārstniecības iestādei, kurā ir nepieciešamo resursa pieejamība, nebūs tiesību atteikties no pacienta pieņemšanas aprūpei. 

Kādas tiesības saglabāsies slimniekiem?

Rekomendācijā teikts, ka vispirms jānoskaidro pacienta vērtības un griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus un sekot norādītajam algoritmam.

Ja pacients nevēlas, lai viņam veiktu endotraheālo intubāciju, mākslīgo plaušu ventilāciju, kardiopulmonālo reanimāciju, tas būs jāfiksē medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic. Atbilstoši Pacientu tiesību likumam pacientam atteikšanās no ārstniecības būs jāapstiprina rakstveidā ar savu parakstu. 

Pandēmijas ietvaros dažas slimnīcas tiks skartas vairāk nekā citas – dažām mākslīgās plaušu ventilācijas resursi izsīks, kamēr citām tie vēl būs pieejami.

Situācijā, kad nepieciešama pacienta pārvešana no vienas intensīvās terapijas nodaļas uz citu, pacientam vai tuviniekiem nebūs tiesību atteikties tikai no pārvešanas.

Proti, ja pacients vai tuvinieki atteiksies no pārvešanas, tas nozīmē, ka tādā gadījumā tiks turpināta konservatīva vai paliatīva terapija bez mākslīgās plaušu ventilācijas.

Cik reāla ir situācija, ka slimniekus Latvijā sāks šķirot?

Atbild Veselības ministrijas pārstāve Undīne Šulca

Pieaugot saslimstībai Latvijā, rūpīgi tiek analizēti dati. Epidemioloģiskās situācijas izmaiņu gadījumā ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni.

Vērtējot slimnīcu kapacitāti, jānorāda – pie esošās inficēšanās dinamikas gultasvietu slimnīcās pietiek. Svarīgi ir šajā brīdī slimnīcām īstenot noteiktās vadlīnijas un sekot hospitalizācijas plānām.

Šobrīd ārstniecības iestādēs ir 596 mākslīgie plaušu ventilācijas aparāti.

Vienlaikus, ja pieaugs saslimšana un pacientu ar smagu veselības stāvokli skaits, būs nepieciešams atvērt papildu gultas, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Epidemioloģiskās situācijas izmaiņu gadījumā ārstniecības iestādēs ir izveidoti gultu un nodaļu pārprofilēšanas plāni, pēc kuriem iespējams nodrošināt papildu gultas gan pacientiem ar vidēji smagu slimības gaitu, gan ar smagu slimības gaitu.

Ko ārstiem nozīmēs izlemt – kam sniegt palīdzību un kam ne?

Atbild Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijas vadītājs Vilnis Dzērve:

«Covid-19 epidēmijas krīzes situācijā ārstu rīcību noteiks apstākļi, kuros nāksies atsevišķu cilvēku dzīvības upurēt sabiedrības labā. Un šo algoritmu, kas ārstiem būs bezkaislīgi jāizpilda, nosaka pielikums pie Valsts katastrofu medicīnas plāna.

Neviens ārsts no laba prāta neko tādu nedarītu, un šajā gadījumā pozitīvi ir tas, kas par dzīvību glābjošās terapijas uzsākšanu vai neuzsākšanu nebūs jāizlemj viņam vienam – to izlems ārstu konsilijs. Daudzi satraukušies par to, ka šādas rekomendācijas nav ētiskas.

Par ētikas problēmu varētu runāt tad, ja uz brīvo mākslīgās plaušu ventilācijas gultu mēs paņemtu politiķi, nevis sētnieku, neraugoties uz to, ka pēc algoritma ir jāglābj dzīvība sētniekam.

Tomēr gribas uzsvērt, ka šobrīd no pielikumā aprakstītās krīzes situācijas esam tālu – Latvijā gultasvietu ar mākslīgo plaušu ventilāciju pietiek.

Nepieciešamība izstrādāt šādu dokumentu radās pēc tam, kad redzējām, kāds haoss pavasarī notika Itālijā, kur ārkārtīgi strauji pieauga ar Covid-19 saslimušo skaits. Slimniekus veda no vienas slimnīcas uz otru, reanimācijas nodaļas visur bija pārslogotas, mediķi reāli bija spiesti šķirot, kuru glābt. Tam pamatā nebija nekāda algoritma. Lai nekas tāds turpmāk neatkārtotos, daudzas valstis izstrādāja algoritmu, kā mediķiem šādā situācijā rīkoties. Tostarp – arī Latvijā. Patiesībā tas ir dokuments, kas pasaka, kā neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai jārīkojas traģēdijas apstākļos. Ja runājam par cilvēku šķirošanu – arī ugunsnelaimes vai autokatastrofas gadījumā skatās, kuru glābt pirmo.»