Dziedināšana caur atmiņām — kā tas notiek?

Slimības priekšnoteikumi

Slimība visbiežāk sākas, ja sakrīt vairāki apstākļi: negaidīta, šokējoša situācija, kad konflikts tevi pārsteidz nesagatavotu, izolācija un klusēšana. Ļoti bieži mēs izolējam sevi pašas – ne ar vienu nedalāmies savā pārdzīvotajā, noslēpjamies un nekomunicējam. Kad viss summējas, iespējamība, ka sākies slimība, ir ļoti liela. Aļona dalās savos novērojumos: «Īpaši jau latviešiem nav pieņemts izrādīt savas jūtas.

Piemēram, krievi parasti atveras daudz ātrāk – sāk runāt par vecākiem, vīriem, sievām, bērniem, bet latviešiem ir citādi – ir ļoti grūti parādīt savas jūtas, izstāstīt, kas tieši ir noticis.

Cilvēks nav izkliedzies un izraudājies, negatīvās izjūtas ir apspiestas. Kādu laiku konflikts ir psihē – mēs raudam, meklējam risinājumu, nespējam neko ieēst un normāli izgulēties, zūd enerģija, tad smadzenes to sāk uztvert kā apdraudējumu sev un pārsūta šo visu uz konkrētu orgānu. Cilvēkam, kas velk sev to visu līdzi, lielākoties vienmēr ir hronisks nogurums.

Bet, tiklīdz kāds nelāgs notikums tiek izlādēts, cilvēkam uzreiz kļūst labāk: kāds sajūt spēku pieplūdumu, bet cits izteiktu atvieglojumu – tik ļoti atslābst, ka uzreiz pēc seansa mājās noguļ vairākas stundas.»

Raksta turpinājums:

Nākamā lapa