Ēst var visu
«Uzturam karstajā laikā jābūt vispusīgam. Svarīgi ir nepārēsties un neiebraukt arī otrā grāvī – badoties. Vesels cilvēks drīkst ēst visu, ja vien nav kāda produkta nepanesamība vai ārsta aizliegums. Ja kārojas apēst asāku vai saldāku ēdienu, arī to var darīt. Nav tādu aizliegto produktu, kas organismu padarītu neizturīgu pret sauli.»
Var gan kafiju, gan tēju
«Arī atteikties no kafijas karstā laikā nevajag. To var dzert pat četras reizes dienā. Jā, kafija nedaudz aizkavē dzelzs uzsūkšanos organismā, tomēr daudz vairāk to kavē tēja. Taču, ja uzturs ir pilnvērtīgs, tad organisms nepamanīs nekādus kafijas un tējas radītos traucējumus.»
Labākais dzēriens – sāļš minerālūdens
«Radio un televīzijā bieži tiek teikts – dzeriet daudz šķidruma, bet tiek aizmirsts ieteikums dzert šķidrumu, kurā ir sāļi. Organismam karstā laikā visbīstamākais ir šķidruma zudums, bet vēl bīstamāks – tieši sāļu – nātrija, kālija, sulfātu – trūkums. Karstā laikā cilvēks svīst, un sāļi no organisma izdalās pastiprināti. Ja to trūkst, var pat zaudēt samaņu. Uzņemt sāļus var, lietojot minerālūdeni.»
Glābiņš akūtos gadījumos – kokakola
«Var būt arī gadījumi, kad minerālūdens tiek lietots daudz, bet vērtīgās vielas tā arī neuzsūcas organismā. Lai organisms uzņemtu nātriju, nepieciešama arī glikoze. Tāpēc akūtos gadījumos, ja karstā laika dēļ ir ģībonis, otrais labākais dzēriens, kas palīdzēs, ir daudzu peltā kokakola. Tā satur glikozi, kas palīdz uzsūkties sāļiem.
Ja lielā karstumā rodas sajūta, ka tuvojas ģībonis, noderēs aptiekā nopērkamās bezrecepšu zāles Rehydron vai Hydratonic. Tās jālieto situācijās, kad ir pastiprināts šķidruma zudums – liela svīšana, paaugstināta fiziskā slodze. Pulverītis jāpievieno ūdenim un kārtīgi jāsamaisa. Šādā kokteilī būs gan visi nepieciešamie sāļi, gan vajadzīgais glikozes daudzums.»
D3 vitamīnu var dabūt ēnā
«Plašsaziņas līdzekļos bieži tiek skandēts, ka ultravioletie stari ir vainojami pie ādas apdegumiem un pārkaršanas. Tā nav patiesība. Pārkaršanu un šķidruma zudumu izraisa garie infrasarkanie stari. Ultravioletie ir īsi, veicina iedegumu un D3 vitamīna rašanos. Latvijā saulainais laiks ir jāizmanto, lai gūtu tik nepieciešamo D3 vitamīnu. Vislabāk to var darīt jūras krastā, paslēpjoties no tiešiem saules stariem ēnā. Atšķirībā no infrasarkanajiem ultravioletie stari atstarojas pret ūdeni, un nepieciešamais D3 vitamīns tiks iegūts. Sauļoties karstā laikā gan neiesaku, jo D3 vitamīnu var uzņemt, uzturoties ārā, kad laiks ir apmācies un mēreni silts.»
Vēdināšanas dēļ nesaaukstēsies
«Iekštelpas karstajā laikā iesaku vēdināt. Tas, ka aukstais gaiss var izraisīt saaukstēšanos, ir mīts. Saaukstēšanos rada infekcijas un baktērijas, nevis aukstums.»