Cinks. Kāpēc tev to vajag?

Pareizs uzturs
Anija Pelūde
27. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Tu taču zini – veselīgs ir sabalansēts uzturs. Tajā jābūt VISAM! Ēdienu saprast māca Dr. Lolita Neimane, Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas Uzturs vadītāja.

Cinka labie darbi

Kad mazulim no autiņbiksītēm iekaisis dupsis, mamma uzreiz meklē cinka ziedi. Precīzāk – ziedi, kas satur cinka oksīdu. Palīdz lēti un efektīvi! Turklāt varbūtība, ka pēc šī ārstēšanas līdzekļa lietošanas attīstīsies alerģiska reakcija vai kontaktdermatīts, ir pavisam niecīga. Tāpat cinka ziedi izmanto smagākās situācijās – kad vajag sadziedēt virspusējas brūces, apdegumus, izgulējumus.

Cinkam piemīt antiseptiskas īpašības, un tam ir liela nozīme kolagēna veidošanā. Cinks iekļauts arī tā dēvēto komplekso vitamīnu sastāvā matiem. Jo viena no ļoti izteiktām cinka trūkuma pazīmēm ir pastiprināta matu izkrišana. Ja organismā cinka nav pietiekamā daudzumā, tie arī aug lēnāk un kļūst plānāki. Par to tu jau zini.

Taču cinks mūsos darbojas arī kā neredzamais partizāns!

Piemēram, piedalās insulīna uzkrāšanā, kas ir svarīgi diabēta sakarā, un šūnu apvalciņu stabilizēšanā. Cinks ir viena no pamatsastāvdaļām šūnu uzbūvē. Bez cinka ķermeņa šūnas piedzīvo apoptozi – šūnu nāvi. Cinks vajadzīgs, lai mūsu organismā veidotos un aktivizētos vairāk nekā 200 dažādi fermenti. Tiek uzskatīts, ka cinks nepieciešams fotoķīmiskajiem procesiem acs tīklenē, kas nodrošina redzi krēslā. Ja izteikti trūkst cinka, tas var izpausties ar tā dēvēto vistas aklumu, kad ir pavājināta redze sliktā apgaismojumā.

Vīriešiem cinks nepieciešams veselīgas spermas izstrādei un spermatozoīdu mobilitātei.

Zinātnieki uzskata, ka cinks ir ļoti svarīgs arī imūnsistēmai un šūnu atjaunošanās procesos. Tāpēc cinka trūkums var palielināt oksidatīvo stresu un iekaisuma procesus organismā, kas veicina dažādu hronisku slimību veidošanos.

Ja cinka nav pietiekamā daudzumā, imunitāte tik labi vairs nedarbojas un cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret dažādām baktēriju un vīrusu izraisītām infekcijām. Vēl zinātnieki runā par to, ka pietiekams cinka daudzums svarīgs, lai mēs spētu saost un izjust garšu. Proti, šis mikroelements aktivizē smadzeņu zonas, kuras uztver un apstrādā garšas un ožas receptoru sūtīto informāciju. Ja cinka trūkst, var rasties ožas un garšas traucējumi, līdz ar to ēdiens, kas iepriekš pat ļoti garšoja, piepeši tev šķiet gluži vienaldzīgs. Šī pazīme izteikti izpaužas senioriem, kuriem garšas un ožas traucējumus veicina arī vēl kas cits, piemēram, daudzu medikamentu lietošana.

Kur pazūd?

Normāli cinks izdalās caur zarnām, nierēm un caur ādu svīstot.

Vidējam latvietim cinka daudzums parasti ir pietiekams, bet pastāv riska grupas, kurām var rasties cinka deficīts. Kaut vai veģetārieši un vegāni un citu diētu fanāti, kas atteikušies no dzīvnieku valsts produktiem.

Iemesls tam ir gaužām vienkāršs – augu valsts produktos cinka ir visai maz.

Jā, ja skatās uztura tabulas, pilngraudu produktos un pākšaugos cinka ir it kā pat salīdzinoši daudz, taču jāņem vērā, ka tie satur arī salīdzinoši daudz fitīnu, kas kavē cinka uzsūkšanos organismā.

Ar cinka trūkumu lielākoties sastopas vecāka gadagājuma ļaudis, kuru ķermenis vairs tik labi neabsorbē cinku vai kuriem ir izteikta malabsorbcija – traucēta olbaltumu, ogļhidrātu un tauku uzsūkšanās gremošanas traktā. Vēl risks ciest no cinka trūkuma ir sievietēm, kas izmanto pretapaugļošanās tabletes, cilvēkiem ar gremošanas trakta problēmām (Krona slimība, kairinātas zarnas, regulāras caurejas…), kā arī alkoholiķiem.

Cinks ir viens no 16 mikroelementiem. Mikroelementi ir ķīmiskie elementi jeb minerāli, kas ķermenim vajadzīgi mazos daudzumus, parasti mazāk par 100 miligramiem dienā. Bet, tā kā viss cinks organismā neuzsūcas, pieaugušam cilvēkam dienā ar uzturu būtu jāuzņem aptuveni 7–9 miligrami cinka (sievietei mazāk, vīrietim vairāk). Par laimi, normāli ēdot sabalansētu uzturu, nav grūti šo normu izpildīt.

Nepārspīlē!

Dažkārt cilvēki iedomājas, ka viņiem jālieto speciālie uztura bagātinātāji ar cinku… Taču pārmērīga cinka uzņemšana arī var radīt vielmaiņas traucējumus.

Lieta tāda, ka cinks organismā konkurē ar varu – pārāk liels cinka daudzums samazina vara daudzumu, bet varš savukārt ir ļoti nepieciešams, lai rastos asinis, tas vajadzīgs matiem, ādai, kauliem, imūnsistēmai… Lielas devas cinka samazina arī labā – augsta blīvuma – holesterīna daudzumu asinīs. Vārdu sakot – organismā viss ir cieši saistīts!

Galvenie cinka avoti:

  • Pīles, aitas, liellopu, cūkas gaļa – 20–60 µg/g
  • Zivis – 15 µg/g
  • Piens – 3–5 µg/g
  • Siers
  • Olas dzeltenums
  • Austeres
  • Pākšaugi
  • Auzu pārslas
  • Rupjmaize
  • Rieksti
  • Ķirbju sēklas

Kas var liecināt par izteiktu cinka deficītu?

  • Lēna, apgrūtināta brūču dzīšana.
  • Bieža saaukstēšanās, infekcijas.
  • Vistas aklums – pavājināta redze sliktā apgaismojumā, krēslā.
  • Pastiprināta matu izkrišana, tie aug lēnāk un ir plānāki.
  • Nagu šķelšanās.
  • Garšas un ožas traucējumi.
  • Ādas sausums un iekaisumi.
  • Ādas lobīšanās.

Cik daudz uzņemt diennaktī?

  • Bērniem no 1 līdz 3 gadiem – 6 mg

  • Bērniem no 4 līdz 6 gadiem – 7 mg
  • Zēniem no 7 līdz 10 gadiem – 9 mg
  • Meitenēm no 7 līdz 10 gadiem – 8 mg
  • Zēniem no 11 līdz 14 gadiem – 11 mg
  • Meitenēm no 11 līdz 14 gadiem – 9 mg
  • Zēniem no 15 līdz 18 gadiem – 10 mg
  • Meitenēm no 15 līdz 18 gadiem – 8 mg
  • Pieaugušiem vīriešiem – 9 mg
  • Sievietēm – 7 mg
  • Grūtniecēm – 10 mg
  • Bērniņa zīdīšanas laikā – 11 mg
Kas aizkavē cinka uzsūkšanos?
  • Augos esošie fitīnskābes sāļi un fosfāti, kas ir rupja maluma miltu izstrādājumos un augu lapās.
  • Veģetāriešiem – lielais daudzums rupjo balastvielu.
  • Ja uzturā ir pārāk daudz dzelzs, mangāna un vara.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs