Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Aptiekā nav manu spiediena zāļu! Vai drīkstu tad vispār tās nelietot?

    Jautājumi un atbildes
    Arta Lāce
    9. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Megaflopp/Shutterstock.com
    Daudzās Latvijas aptiekās jau kopš janvāra sākuma nav nopērkamas divas lētākās kompensējamās zāles asinsspiediena un sirdsdarbības regulēšanai. Ko darīt tev, kas šīs zāles lietojis gadiem? Skaidro kardioloģe un izvērstas ehokardiogrāfijas speciāliste Ginta Kamzola.

    Kas notiek?!

    Ik pa laikam dzirdamas ziņas, ka aptieku plauktos un vairumtirgotāju noliktavās Latvijā vairs nav atrodamas vienas vai otras zāles. Pirms gada piedzīvojām krīzi ar bērnu antibiotikām, tagad pienākusi kārta kompensējamām sirds un asinsvadu zālēm, kuru aktīvā viela ir nebivolols. Vispār aptiekās tās ir pieejamas, taču kopš decembra beigām Latvijā vairs nav nopērkami divi kompensējamie references jeb lētākie preparāti ar šo aktīvo vielu – Nebivolol Actavis un Nebivolol Krka.

    Pavisam kompensējamo zāļu sarakstā iekļauti astoņi medikamenti, kuru aktīvā viela ir nebivolols.

    Tātad alternatīva pastāv. Bet tad cilvēkam par zālēm uzreiz jāmaksā aptuveni trīsreiz vairāk. Lētākais kompensējamais nebivolols maksā 2,58 eiro par 28 piecu miligramu tabletēm, bet tagad ar valsts atbalstu pieejams tikai 90 tablešu iepakojums par 8,27 eiro. Vienas tabletes cena gan neatšķiras – deviņi centi. Par lētāko un dārgāko nebivololu ar 75 procentu kompensāciju cilvēkam pašam jāmaksā attiecīgi 64 centi vai 2,07 eiro.

    Taču stāsts jau nav tikai par maciņa biezumu – tu esi pieradis pie savām zālēm un raizējies, ka citas nedos gaidīto labumu vai maitās pašsajūtu blakņu dēļ.

    Zāļu ražotāji sola, ka februārī un martā lētāko zāļu piegādes tiks atjaunotas. Teorētiski Nacionālais veselības dienests varētu noteikt citu lētāko medikamentu ar kompensāciju, bet, kā paskaidroja dienesta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga, tas notiktu tikai tad, ja konkrēto zāļu (Nebivolol Actavis un Nebivolol Krka) tirgū nebūtu ilgstoši – sešus mēnešus. Bet ko tikmēr iesākt pacientiem?

    – Dakter, kā rīkoties tad, ja asinsspiediena zāles, kas  jālieto ikdienā, vairs nav pieejamas?

    – Vispirms gribu pateikt, ko noteikti nevajag darīt: atteikties no zāļu lietošanas vispār! Arī ne uz nedēļu vai mēnesi! Pirms pāris mēnešiem uz brīdi aptiekās nebija arī inflikora – kombinēta medikamenta, kas satur metaprololu un ivabradīnu… Atceros, pie manis tad nāca pacienti, kas – vai nu uz savu galvu, vai tāpēc, ka viņu ģimenes ārsts nezina, ka šīs zāles pieejamas arī kā divi atsevišķi preparāti, – bija izlēmuši tad vispār vairs nelietot zāles.

    Tā noteikti nedrīkst darīt!

    Ja nav pieejams ierastais, ilgstoši lietotais medikaments, noteikti jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš kaut vai uz laiku, kamēr ierastās zāles atkal parādās tirdzniecībā, nozīmēs citu medikamentu ar tādu pašu darbības mehānismu.

    Vai šajā gadījumā arī aizvietotājam, situācijas glābējam, būs cenas kompensācija?

    – Nebivoilols ir bēta blokators, un kompensējamo zāļu sarakstā ir iekļauti vairāki šīs grupas medikamenti. Parasti to nosaukumi beidzas ar izskaņu –ols. Piemēram, propranolols, metoprolols, betaksolols, bisoprolols, karvedilols.

    Visi bēta blokatori, ko nozīmējam kardioloģiskiem pacientiem, teiksim, hipertensijas jeb augsta asinsspiediena, tahikardijas jeb pārāk ātras sirdsdarbības, aritmijas, stenokardijas vai sirds mazspējas ārstēšanai, darbojas līdzīgi.

    Tie aptur stresa hormona adrenalīna iedarbību, bloķējot tā receptorus, un mazina simpātiskās nervu sistēmas ietekmi uz sirdi. Tā tiek pazemināts asinsspiediens, stabilizēta sirdsdarbības frekvence, palēninās sirdsdarbības ātrums un samazinās spēks, ar kādu tiek sūknētas asinis. Jaunākās paaudzes bēta blokatoriem, arī nebivololam, piemīt ne tikai adrenalīna receptorus bloķējoša, bet arī asinsvadus paplašinoša iedarbība, kas palīdz vēl vairāk mazināt augsto asinsspiedienu.

    Tomēr tādu gadījumu, kad vienīgais, ko pacients varētu lietot, ir tieši nebivolols, praktiski nav.

    Jā, ir situācijas, kad mēs, kardiologi, dodam priekšroku tieši šīm zālēm. Piemēram, ja pacientam ir stenokardija vai plaušu problēmas, bet tas nenozīmē, ka cilvēks nekādā gadījumā nedrīkst lietot citu bēta blokatoru.

    – Līdzīgs medikaments tomēr nav tieši tas pats, kas ierastais.

    – Protams, nevar likt vienādības zīmi starp visiem vienas grupas medikamentiem, tomēr lietot citu bēta blokatoru noteikti ir pareizāk, nekā nelietot vispār.

    Bēta blokatorus iedala divās lielās grupās – neselektīvajos un selektīvajos. Neselektīvie, piemēram, propranolols, bloķē gan β1 adrenalīna receptorus sirds muskulī, gan β2 adrenoreceptorus plaušās un gludajā muskulatūrā. Selektīvie bēta blokatori, pie kuriem pieder arī nebivolols, bloķē pārsvarā β1 receptorus.

    Katrā grupā ir vairāki medikamenti, bet pat zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu, patentētajām vai ģenēriskajām, mēdz būt atšķirīga iedarbība: vienas konkrētajam cilvēkam palīdzēs mazināt pulsu un asinsspiedienu un otras – ne.

    Nerunājot nemaz par medikamentiem ar dažādām aktīvajām vielām. No vienām zālēm  cilvēkam ir blaknes – reibst un sāp galva, parādās tūska vai ir problēmas ar vēdera izeju, bet cits tās pašas grupas medikaments nekādas problēmas nerada.

    Piemēram, ja pacientam ar nozīmēto bēta blokatoru neizdodas sasniegt vēlamo pulsu – 70 sitienus minūtē –, mainām pret citu. Tas nebūt nenozīmē, ka vienam bēta blokatoram ir izteiktāka pulsu mazinoša iedarbība nekā citam.

    Nē, stāsts ir par to, ka katra cilvēka organisma reakcija ir atšķirīga.

    Reti notiek tā, ka, uzsākot lietot vienu medikamentu vai kombināciju, problēma ar asinsspiedienu uzreiz ir atrisināta. Tāpat jāpalielina deva, jāliek klāt citas zāles vai jāmaina, ja pacients medikamentu nepanes. Tāpēc individuāla hipertensijas zāļu piemeklēšana var prasīt pat vairākas nedēļas. Tomēr zāļu klāsts ir pietiekami plašs, lai atrastu īsto kombināciju.

    – Kas notiek, ja cilvēks uz savu galvu izdomā atteikties no bēta blokatora?

    – Sekas atkarīgas no tā, vai pacientam nozīmēto zāļu sarakstā bez bēta blokatora ir vēl kādi asinsspiedienu mazinoši medikamenti, teiksim, kalcija kanālu blokatori, angiotenzīna konvertējošā enzīma inhibitori vai angiotenzīna receptoru blokatori. Ja cilvēks saņem kombinētu terapiju, asinsspiediens vairs netiks tik labi kompensēts, taču dramatisku izmaiņu arī nebūs.

    Savukārt, ja bēta blokatoru ārsts nozīmējis, lai mazinātu pulsu, tad gan var sanākt kārtīgas nepatikšanas.

    Pulss atkal uzlēks augšā, un tas var veicināt aritmijas rašanos arī pie kombinētas terapijas, jo citi hipertensijas līdzekļi pulsu nemazina. Tāpēc, ja nav pieejamas ierastās zāles vai esošās ir par dārgu, bēta blokators ir jāmaina, nevis jāatsakās no tā pavisam. 

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē