Rīga +10°C 
Kad samilst veselības problēmas
Mūsu teātru ļaudis apvieno Latvijas Teātra darbinieku savienība, un organizācijas pienākumos ir arī atbalstīt savējos grūtos brīžos. Taču savienības ietvaros ir dibināts arī īpašs Fonds RAMPA A, kura mērķis ir rūpēties par tiem nozares vecmeistariem, kuri vairs nespēj iztikt bez citu palīdzības. Fonda rūpju lokā ir aptuveni simt senioru.
Uz fonda pabalstu var pretendēt pensionētie profesionālā teātra aktieri un režisori vecumā no 75 gadiem, kas nav iesaistīti aktīvā radošā darbā un kas atbilst trūcīgo un sociāli mazaizsargāto grupai.
«Sabiedrība neiedomājas, cik patiesībā mazas algas ir kultūras iestādēs, tātad arī teātrī strādājošajiem. Un ne visiem aktieriem ir dots talants, lai vadītu, piemēram, pasākumus vai filmētos – talanta šķautņu, nervu sistēmas vai kādu citu iemeslu dēļ.
Par mums var rasties greizs priekšstats – šķiet, esam tik bieži visur redzami, tad jau nu gan pelnām nezin cik, bet mūsu profesijā kas tāds ir rets izņēmums.
Taču teātris un skatuve noēd veselību, jo aktiera darba instruments ir viņa ķermenis, pārslodze ietekmē nervus, un, kā zināms, tas atstāj iespaidu uz visu organismu, un tad nu – cik stipru veselību Dieviņš ir iedevis, tik ir. Tiesa, mums ir iedvesmojoši piemēri, par kuriem priecājamies, – Olga Dreģe, Lidija Pupure –, taču ir daudzi kolēģi, kas ir jaunāki par viņām, bet kuru veselība ir ļoti smagā stāvoklī,» stāsta Nacionālā teātra aktrise, Fonda RAMPA A valdes locekle Daiga Gaismiņa.
Viņa gan norāda, ka ne jau visiem vecmeistariem, par kuriem rūpējas fonds, regulāri ir vajadzīga palīdzība, bet laiku pa laikam – atkarībā no veselības situācijas vai dzīves apstākļiem.
«Pensijas ir mazas – pārsvarā tik vien kā nomaksāt dzīvošanu, un tad tik skaties, ko ēdīsi… To simt vecmeistaru vidū vairāk ir vientuļo senioru – tādu, kas pēdējā laikā zaudējuši tuviniekus, vai arī tā viņu dzīve laika gaitā ir izveidojusies, un tagad, protams, situācija ir grūtāka,» atzīst Daiga Gaismiņa, piebilstot, ka ir bijušas reizes, kad kopā ar Teātra darbinieku savienību gādājuši arī par senioru ievietošanu pansionātā.
Visbiežāk seniori vēršas pie fonda, lūdzot palīdzību, lai risinātu veselības problēmas.
«Vairākiem kolēģiem vecmeistariem ir lielas problēmas ar redzi, un, lai to uzturētu, nepieciešama injekcija, kuras aptuvenā cena ir 250 eiro. Un šāda injekcija vajadzīga vairākkārt. Dažiem senioriem ikdienā jālieto ļoti dārgi medikamenti, un ik pa laikam viņi vēršas pēc palīdzības fondā.
Sadarbojamies arī ar ārstiem, kas par zemu samaksu vai pat bez tās pieņem vecākos kolēģus – tā viņi savu darbu dāvina fondam. Tos, kuriem samilst veselības problēmas, varam nosūtīt pie speciālista. Taču dzīvē jau mēdz piemeklēt arī dažādi nelaimes gadījumi. Ir bijis arī tā, ka nelaimē fonds palīdz arī jaunāka gadagājuma kolēģiem, bet koncentrējamies uz vecmeistariem,» tā fonda valdes locekle.
Bet autortiesības?
Ir skumji lasīt, ka tautā iemīļotajiem skatuves māksliniekiem mūža nogalē jālūdz palīdzība, lai iegādātos medikamentus vai apmeklētu ārstu. Vai tiešām bez pensijas, kas pensionētajiem aktieriem un režisoriem kā radošo profesiju pārstāvjiem ir maza, nav nekādu citu ieņēmumu? Piemēram, autoratlīdzība par dalību filmā, kuru televīzija retranslē katrās garākās brīvdienās?
«Par filmu vai seriālu, arī radiolugas ierakstu aktieris saņem samaksu par padarīto darbu, bet viņam ir arī blakustiesības jeb autortiesības par šī kopdarba vairākkārtēju retranslēšanu. Tā ir neliela summa, ko visi kopdarbā iesaistītie mākslinieki saņem, ja televīzija vai radio ir noslēguši līgumu ar aktieru apvienību.
Piemēram, ja Latvijas TV tiek demonstrēts Limuzīns Jāņu nakts krāsā, tad visiem iesaistītajiem aktieriem tiek mazumiņš.
Bet ne jau visas raidorganizācijas šādus līgumus vēlas noslēgt… Taču šo jautājumu tik tiešām beidzot vajadzētu izcīnīt, citādi nozarē ir izveidojies greizs priekšstats, ka autortiesības ir tā lieta, ko var apiet,» skaidro aktrise Daiga Gaismiņa. Viņa lēš, ka kolēģiem, kuri piedalījušies ļoti populārās filmās vai raidlugās, kuras pa gadu retranslē vairākas reizes, raidorganizācija, kas respektē autortiesības, maciņā ļauj ieripot aptuveni 100 vai varbūt pat 300 eiro.
Viņa uzsver, ka radošo profesiju pārstāvjiem palīdzīgu roku sniedz arī Valsts kultūrkapitāla fonds – reizi gadā, iesniedzot dokumentus, kas apliecina izdevumus par ārstēšanos, iespējams atgūt daļu līdzekļu.
«Summas ir ļoti limitētas, taču ir mākslinieki, kuri izmanto arī šo iespēju, un nereti mēs viņiem palīdzam sakārtot dokumentus, lai viņi šo atbalstu saņemtu.»
Valsts kultūrkapitāla fonds piešķir arī mūža stipendiju par izcilību, šogad tā ir 390 eiro mēnesī, piesaistot pusei no valstī gadā noteiktās minimālās algas, un to sākusi saņemt arī aktrise Indra Briķe.
«Gadā katrā nozarē mūža stipendiju piešķir vienam, maksimums diviem cilvēkiem, un tas ir par īpašiem nopelniem, nevis tāpēc, ka ir maza pensija,» tā Daiga Gaismiņa.
«Gribu izmantot iespēju pateikt, ka tad, kad mūža stipendiju sāka piešķirt, tās apjoms bija divas minimālās mēnešalgas, kas nozīmēja valsts novērtējumu par izcilību mūža garumā un pateicību par Latvijas kultūras un mākslas augstā līmeņa izveidošanu. Tikai parēķiniet, cik šie 300 cilvēki saņemtu šodien, ja ne 2008. gada krīze, kas sabrucināja visu.»
Ja skatuves dēļi sāktu runāt
Tādu nosaukumu labdarības koncertam devuši tā rīkotāji. «Skatuve. Tās pievilkšanas spēks sniedzas gadu simtos un tūkstošos. Tā vilina iesācējus un nelaiž prom sirmās galvas. Tā redz mums klupienus, kritienus un augšāmcelšanos. Tā uzsūkusi mūsu sāpju un laimes asaras,» rakstīts koncerta reklāmā.
«Domāju, ka jaunībā neviens aktieris nedomā par pensijas apmēru. Ilūzijas sabrūk pamazām. Varbūt jau ar to mirkli, kad saproti – āāā, tu pats nemaz neesi tas, kurš nosaka savu dzīvi, tu esi atkarīgs no citu izvēles. Saproti arī to, ka vairums ģimenei svarīgo notikumu – svētki, radu jubilejas, izlaidumi – noritēs laikā, kad tu būsi uz skatuves, strādāsi.
Nemaz nerunājot par Māmiņdienas koncertiem – aktieru bērni varētu daudz pastāstīt par to, kā jūtas, kad viņu vecāku atkal nav zālē starp skatītājiem.
Ir skaistās un ir sāpīgās lietas, kas šim darbam nāk līdzi,» stāsta pieredzējusī aktrise un retoriski jautā: «Kur aktieris, ja ir tuvu pensijas vecumam un zaudē darbu, var citur strādāt? Kas būtu tā profesija, uz kuru pārkvalificēties? Skolotājs, bet, lai mācītu, ir nepieciešama oficiāla pedagoģiskā izglītība. Un ko tad, ja pedagoga dotības tomēr sevī neatradīsi? Dežurants? Mazkvalificēts darbs, ja tādu vietu vispār atradīsi? Specifiskā aktiera profesija uzliek zīmogu, un tad ir jājautā, kā sabiedrība reaģētu, ja pamanītu kādu pazīstamu seju sēžam Maxima kasē. Varbūt konkrētajā veikalā palielinātos apgrozījums?»
Viņa rēķina, ka Nacionālajā teātrī pašlaik strādā septiņi pensionāri – trīs, kuri nupat ir sasnieguši pensijas vecumu, vēl trīs, kas piedalās repertuāra izrādēs, un ārštata aktrise Inta Tirole. «Un tajā brīdī, kad dodies pensijā, sākas izaicinājumi,» tā Daiga Gaismiņa.
Izsolīs pat medījuma desas!
«Labdarības koncertā uz skatuves kāps pilnīgi visu Latvijas teātru aktieri, kas ir unikāla iespēja redzēt tos vienuviet, kaut arī viskuplāk pārstāvētais, protams, ir Nacionālais teātris, tāpēc arī režisore ir Marija Bērziņa. Tagad jādomā, kā salāgot programmu tā, lai koncerts nebūtu par garu. Dažas biļetes vēl ir pieejamas!» aktrise īsumā par gaidāmo notikumu.
Koncertu noslēgs labdarības izsole, kurā varēs iegādāties aktieru un režisoru darinātus daiļamata un gastronomijas meistarstiķus. Daiga ir pārsteigta par kolēģu izdomu un prasmi: «Piemēram, jaunie kolēģi no Valmieras teātra audzē un pārstrādā halapenjo piparus, Krišjānis Salmiņš gobelēna tehnikā veido fantastiskus tepiķīšus un vienu tādu taisa tieši šim pasākumam. Zinot, ka Dace Eversa ir liela adītāja, aprunājāmies.
Viņa atzinās, ka šobrīd esot zeķu periods un tieši tagad nākot dzijas, tad nu kāds pāris tikšot arī izsolei, savukārt liepājniece Sigita Pļaviņa, kura strādā ar melno mālu, izsolei dos ne tikai kādu savu trauku, bet arī izsolīs mālošanas meistarklasi diviem!
Mednieks Juris Hiršs man jautāja – ko vēlies: desu vai konservus? Beigās pats izlēma – hiršs, tas esot briedis, tad būšot vien jādod desa uz izsoli.
Varēs nosolīt arī Ilzes Ķuzules taisīto kombuču, kā arī skaistās, zemās basa balss īpašnieka Arta Drozdova medu, jo viņš nodarbojas ar dravniecību. Turklāt Artis papildinās koncerta muzikālo daļu, spēlējot basģitāru.»
Visi ieņēmumi no labdarības koncerta tiks ziedoti teātra vecmeistaru vajadzībām. «Naudiņa, kas stāv kontā, dilst, tās vērtība zūd, un, redzot, kā mums iet, skaidrs, ka augšupejas jau nebūs. Līdz šim gan neesmu pamanījusi, ka kāds uz fondu būtu nācis ar lielajiem ziemas apkures rēķiniem, bet varbūt cilvēki taupās, turas, bet kādā brīdī tomēr palīdzība būs vajadzīga…» saka Fonda RAMPA A valdes locekle.
Viņa norāda, ka palīdzēt teātra vecmeistariem var ikviens, kuram iesilst sirds, un arī tad, ja nepērk labdarības koncerta biļeti vai nepiedalās izsolē. «Latvijas Teātra darbinieku savienības mājaslapā sadaļā RAMPA atveras lapa, kurā ir izveidots ziedošanas rīks, un ziedot ir pavisam viegli. Ja kāds to darīs, paldies par to! Un skatītājiem, taču nu nespēj iztikt bez sabiedrības palīdzības.»
