Rīga +11°C 
Kad jāpaskaidro, ko veļas mīkstinātājs reāli dod, izņemot smaržu, visbiežākā atbilde ir: krānā ir ciets ūdens, nav veļas žāvētāja un nav arī iespējas veļu žāvēt ārā… Un, lai arī vannas dvieļi pēc mazgāšanas ne tuvu nav tik mīksti kā tie, kurus piedāvā viesnīcās, ir mazliet maigāki nekā tad, ja mazgātu bez mīkstinātāja. Jā, mīkstinātāja iedarbībā veļa kļūst mīksta, vieglāk gludināma, līdzeklis darbojas kā antistatiķis un nodrošina patīkamu smaržu.
Kā tas darbojas?
Pirmais, kas izlasāms uz marķējuma: 5–15% katjonu virsmaktīvās vielas. Veļas mazgāšanas līdzekļos ir anjonu virsmas aktīvās vielas, kas nodrošina mazgāšanas funkciju.
Anjoni ir negatīvi lādiņi, bet katjoni, ko satur veļas mīkstinātāji, ir pozitīvi lādiņi.
Uz auduma virsmas pluss ar mīnusu pievelkas – katjoni neitralizē anjona negatīvo lādiņu un, paliekot uz virsmas, izveido tādu kā slānīti, kā plēvīti. Pateicoties tai, rodas tekstila struktūras mīkstums. Katjonu virsmaktīvās vielas uz virsmas saglabājas arī pēc drēbju skalošanas. Un, ja uz drēbēm ir šī plēvīte, arī netīrumi tik dziļi neiesūcas, tos ir vieglāk izmazgāt.
Viskaitīgākie – katjoni
Virsmaktīvās vielas satur visi mazgāšanas līdzekļi: ziepes, trauku mazgāšanas līdzekļi, veļas pulveri, šampūni un citi, arī veļas mīkstinātāji un matu kondicionieri. Visas virsmaktīvās vielas šķīst ūdenī, un tās iedalāmas trijās lielās pamatgrupās: anjoni, katjoni un nejoni. Veļas mazgājamajos līdzekļos lieto gan anjonus, gan nejonus, jo tie abi ir galvenie mazgātāji.
Nejoni labāk izšķīdina tā dēvētos nepolāros netīrumus, kam vispār nav lādiņa, piemēram, mašīneļļu, benzīnu, dubļus.
Savukārt polāros netīrumus, ko atstāj pārtikas produkti, tauki, vislabāk uzveiks anjoni. Salīdzinot, kuras no šīm vielām cilvēkam ir mazāk toksiskas, jāzina, ka nejonās virsmaktīvās vielas ir visnekaitīgākās, anjonās – vidēji kaitīgas, bet katjonās – viskaitīgākās, jo to tiešais uzdevums ir palikt uz virsmas. Un, tā kā tās pilnībā neizskalojas, ir jāsaprot – tā ir ķīmija, kas paliek uz veļas un caur ādu nonāk organismā.
Bet tik jauki smaržo…
Ja atgriežamies pie tā, kas lasāms uz veļas mīkstinātāju etiķetēm, aiz norādēm par virsmaktīvajām vielām seko vēl rinda dažādu vielu nosaukumu. Pārsvarā tās visas ir vielas, kas saistītas ar smaržu un ir ne mazāk kaitīgas. Uz marķējuma jābūt norādītām visām alergēnajām vielām. Jo vairāk sarakstīts, jo sliktāks līdzeklis ir veselībai. Veļas mīkstinātājos smaržvielas tiek iekapsulētas īpašās mikroskopiskās plastmasas polimēru kapsuliņās, kas pēc mazgāšanas saglabājas uz šķiedrām un lēnām izplūst. Piemēram, benzila acetāta tvaiki var kairināt acis un elpceļus, radot klepu.
Tie var uzsūkties caur ādu, un ir dzirdēti pat pieņēmumi, ka tie var veicināt aizkuņģa dziedzera vēzi.
Benzila alkohols kairina augšējos elpceļus, var izraisīt centrālās nervu sistēmas traucējumus, galvassāpes, sliktu dūšu, vemšanu, reiboņus un asinsspiediena pazemināšanos. Etilacetāts kairina acis un elpceļus, var radīt galvassāpes, ietekmēt aknu un nieru funkcijas un, iespējams, veicināt anēmiju.
Limonēns kairina acis un ādu, arī elpceļus, tam var būt kancerogēna iedarbība. A-terpineols ļoti kairina gļotādu, arī elpceļus, tiek uzskatīts, ka tas var radīt centrālās nervu sistēmas traucējumus. Tāpat arī kampars – tas viegli uzsūcas, var izraisīt acu, deguna un rīkles gļotādas kairinājumu, var radīt reiboņus, sliktu dūšu, muskuļu krampjus. Linalols var izraisīt elpošanas traucējumus, ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību.
Ar ko atšķiras ekoloģiskie veļas mīkstinātāji?
Arī ekoloģiskajos līdzekļos ir virsmaktīvās vielas, jo bez tām veļas mīkstumu nevarētu panākt, tomēr ķīmiskās vielas, kas ir ekoloģisko līdzekļu sastāvā, ir mazāk kaitīgas. Tā nu diemžēl ir – tas, kas visefektīvākais, ir visvairāk kaitīgais, kas ne tik efektīvs – mazāk kaitīgs.
Ekoloģisko produktu galvenais mērķis ir nepiesārņot dabu, līdz ar to tajos galvenais rādītājs ir – cik ātri virsmaktīvās vielas noārdās.
Un šajā ziņā, tas, kas nekaitīgs dabai, ir nekaitīgāks arī cilvēkam. Virsmaktīvo vielu, ko var izmantot veļas mīkstinātājos, jau nav daudz, pamatā tās ir vienas un tās pašas.
Vienīgā atšķirība – tās ir tīrākas, nesatur tik daudz piejaukumu. Bet tik un tā šīs vielas paliek uz mūsu apģērba, dvieļiem, gultasveļas, un mēs tās ieberzējam ādā. Ja vēlies lietot patiešām ekoloģisku līdzekli, ņem visparastāko etiķi, pievienojot to skalošanas ciklā! Bet, ja gribas, lai dvieļi un gultasveļa smaržo, uz vates plāksnītēm var uzpilināt sev tīkamu ēterisko eļļu un ielikt tās skapī starp dvieļiem un palagiem. Vēl viens risinājums – veļas žāvētājs, un tad drēbes būs patīkami mīkstas, nelietojot nekādus skalošanas vai aromatizēšanas līdzekļus.
Tautas līdzekļi mīkstākai veļai
- Ja gribas mīkstu veļu bez īpašas smaržas, var pievienot etiķi – gan bļodā, kur veļu mazgā ar rokām, gan veļasmašīnas attiecīgajā nodalījumā (30–50 ml). Skalošanas laikā etiķa smaka izzudīs, bet veļa kļūs mīksta un glāsmaina. Turklāt etiķis pasargā veļasmašīnu no kaļķa nogulsnēšanās.
- 2 tējkarotes sodas izšķīdina 100 mililitros ūdens un ielej veļasmašīnas skalojamā līdzekļa tvertnē. Soda arī pastiprinās mazgāšanas līdzekļa iedarbību.
- Lai veļa patīkami smaržotu, skalošanas līdzeklim var pievienot pāris pilienu ēteriskās eļļas. Tikai jāņem vērā, ka ēteriskā eļļa arī var izraisīt alerģiju, tāpēc, pirms to pievienot skalošanas ūdenim, jāpārliecinās, vai kādam ģimenē nav alerģijas.
