Kā tu plāno savu laiku?

Kā tu uztver laiku?

Laiku un sevi tajā uztveram atšķirīgi. Neirolingvistiskajā programmēšanā runā par diviem laika uztveres tipiem, un abiem ir daudz ko vienam no otra mācīties.

Pamēģini iztēloties, kāds izskatās laiks! Iespējams, tev prātā uzreiz nāk pulkstenis, kalendārs vai plānotāja grafiks. Bet varbūt laiks tev asociējas ar kaut ko daudz abstraktāku – mākoņiem, spirālēm vai ko pilnībā neaprakstāmu. Jau pēc tā, kādu iztēlē redzi laiku, vari izdarīt pirmos secinājumus par savu laika uztveres tipu.

NLP sistēmā cilvēkus iedala divos tipos atkarībā no tā, kā viņi izjūt laiku. Angliski tos dēvē par in time vai throught time, bet latviski tie nodēvēti par austrumu un rietumu tipu. «Ja laiku iztēlojamies kā līniju, kas ved no pagātnes uz nākotni, tad austrumu tipa cilvēki atrodas uz šīs līnijas, tāpēc viņi laiku neredz no malas, jo ir tajā iekšā. Savukārt rietumu tipa cilvēks stāv līnijai blakus un redz to visā garumā, kā arī saskata iespējas šo līniju sadalīt stundās, minūtēs,» abu tipu pamatatšķirības skaidro Artūrs Zeltiņš.

Citi lasa

Sandra Eglīte

Personības

Kā teātra garderobists iekaroja skatuvi. Jāņa Znotiņa stāsts

Ziņu aģentūra LETA

Auto

Kādi būs jaunie sodi par ātruma pārkāpšanu un braukšanu bez tehniskās apskates?

Marta Kalniņa

Slavenības

VIDEO: Šlesera brīvdienu izklaides pārsteidz. Tas tik ir jātnieks!

Katram tipam ir savas priekšrocības un trūkumi, stiprās un vājās puses, kuras zinot un izprotot ikviens var atvieglot sev dzīvi gan darbā, gan attiecībās ar apkārtējiem. Svarīgi arī apzināties, ka ar cilvēkiem, ar kuriem laiku izjūtam līdzīgi, mums ir vieglāk saprasties. Savukārt tos, kuri pārstāv pretējo tipu, var būt grūtāk pieņemt, ar viņiem daudz biežāk var rasties konfliktsituācijas, kas saistītas ar laika plānošanu, termiņiem.

Kāds ir tavs plānotājs?

Laika uztvere vistiešākajā veidā ietekmē laika plānošanu. Katram tipam der pilnīgi citi laika plānošanas instrumenti un metodes. Piemēram, lielāko daļu klasisko laika plānotāju ir izstrādājuši rietumu tipa pārstāvji, un tieši viņiem tie arī noder, jo detalizēts plāns palīdz viņiem koncentrēties, savukārt pārāk izplūdis, nekonkrēts plāns – nogurdina un traucē fokusēties.

Austrumu tipa cilvēkam piemērotas citas laika plānošanas metodes, jo viņš laiku izjūt lielos blokos, tāpēc nepieciešams arī plašāks laika plānošanas rāmis. Tāpēc viņam parasti neder ļoti strukturēts dienas dalījums, bet drīzāk dienas dalījums divās vai trijās daļās. Piemēram, dienas pirmā daļa un dienas otrā daļa; rīts, pusdienlaiks, vakars; līdz pusdienlaikam, pēc pusdienlaika un vakara brīvajā daļā.

Pārāk smalki sadalīts laika plāns viņam var radīt sajūtu, ka tam jākalpo un tas vairs neatvieglo dzīvi, bet rada nevajadzīgu stresu.

Vēl austrumu tipa cilvēkam varētu būt noderīgs ilgtermiņa plānojums, kad uz vienas lapas tiek uzlikts pusgada vai pat gada plāns.

Vai laika uztveri var mainīt?

Mainīt savu iedzimto laika uztveres tipu nav iespējams, tomēr, ieguldot darbu, ikviens var attīstīt pretējās puses īpašības. Artūrs Zeltiņš gan atzīst, ka tas parasti nozīmē sevi diezgan pamatīgi lauzt, tāpēc vislabāk, ja cilvēks, izprotot savu dabisko tipu, dzīvē var atrast tādu nodarbošanos un ikdienas apstākļus, kas ir piemēroti viņa iedzimtajam tipam. No otras puses – pretējās puses īpašību attīstīšana var būt noderīga, jo ļauj cilvēkam pielāgoties iespējami dažādām dzīves situācijām.

«Varam iztēloties, ka abi tipi ir kā pretpoli, kur viens atrodas skalas vienā pusē, otrs – otrā. Jo tuvāk cilvēks ir vienam polam, jo izteiktākas viņam ir konkrētā tipa iezīmes. Tomēr cilvēku, kas atrodas viena vai otra pola pašā skalas galā un uzskatāmi par pilnīgi tīru austrumu vai rietumu tipa pārstāvi, ir samērā maz.

Ikviens var trenēt savu elastību, lai justos komfortabli arvien lielākā skalas apgabalā.

Tas nozīmē iemācīties dažādus pretējās puses paradumus, tomēr iekšēji paliekot ar tendenci uz savu iedzimto tipu. Jo šis skalas apgabals, kurā cilvēks var pārvietoties, ir plašāks, jo viņam vieglāk pieņemt arī citus tipus un tikt galā ar dažādām situācijām.

Arvien lielāku elastību var ietekmēt gan cilvēka paša vēlme apgūt pretējās puses īpašības, gan arī kādas lielākas dzīves pārmaiņas. Piemēram, bērna piedzimšana austrumu tipa cilvēku var mudināt rūpīgāk un strukturētāk plānot savu dzīvi. Savukārt rietumu tipa cilvēks, kurš darbā piedzīvojis izdegšanas sindromu, var vēlēties uz laiku paiet malā no dzelžaina grafika un atrast dzīvē vairāk miera un ļaušanās laika plūdumam,» skaidro Artūrs Zeltiņš.

Through time jeb rietumu tipa cilvēks

ĪPAŠĪBAS

• Laiku redz kā materiālu lietu, jebkurai veicamai darbībai var noteikt laika robežas un ilgumu. Skaidri zina, ja pārtērē savu laiku, ja kaut ko kavē. Laiks ir nauda, un iekšējais skaitītājs nekad neapstājas. Tāpēc viņam ir maz tādu brīžu, kad nekas nav ieplānots.
• Īsā laikā var apstrādāt lielu daudzumu informācijas, strādā tehniski, ātri, tomēr domā uz priekšu maziem soļiem un reālos mērogos, par atskaites punktu ņemot tajā brīdī pieejamos laika resursus, to, cik daudz laika viņam pieejams, piemēram, tajā dienā vai nedēļā. Tāpēc izvirza īstermiņa mērķus, ko parasti arī veiksmīgi sasniedz.
• Netērē laiku lietās, kas nešķiet vērtīgas, jo apzinās, ka tobrīd var ieplānot kaut ko citu.
• Ir grūti sapņot, domā reālistiski, dažus soļus uz priekšu. Grūti formulēt piecgades vai desmitgades plānus.
• Viss notiek pēc plāna, nekavē tikšanās, ir punktuāls un to gaida arī no citiem. Ja kāds kavē, uztver to kā necieņu pret savu laiku. Tāpēc viņu vienmēr ir svarīgi pabrīdināt par kavēšanu, turklāt vēlams mutiski vai piezvanot, nevis vienkārši atsūtot īsziņu. Jāmin arī tieši, cik ilga būs kavēšanās, jo tad viņš tajā laikā var ieplānot kaut ko citu un viņa stress par pazaudētajām minūtēm mazinās, turklāt viņš jūtas, ka ar viņu rēķinās un viņa laiku respektē.
• Bieži uzskata, ka varētu iemācīties vēl labāk un produktīvāk plānot savu laiku.

RISKI, IZAICINĀJUMI

• Ātri nogurst, ir grūti ilgstoši koncentrēties uz vienu lietu vai darbību.
• Lielāks izdegšanas risks, jo dzīvo ar domu, ka visu laiku kaut kas ir jāpaspēj. Kalendārs ir blīvi aizpildīts, tukšas vietas nedrīkst palikt. Kad sāk kaut ko darīt, jau domā par nākamajiem darbiem, kas stāv rindā.
• Grūti pieņemt atbildes: nezinu, kad to izdarīšu; nezinu, kad varēšu.
• Sarežģīti būt šeit un tagad, baudīt mirkli.
• Lieli, ilgtermiņa darbi bieži šķiet nepatīkami, jo ir grūtāk paredzami un aptverami, tāpēc tiek bieži atlikti un to vietā izdarīti citi, mazāki darbi. Lai no tā izvairītos, jāmācās lielos darbus sadalīt sīkākās vienībās vai arī jālūdz darba devējam darbus sadalīt posmos.
• Tā kā darbu veic tikai tam atvēlētajā laikā, var ciest darba kvalitāte.

In time jeb austrumu tipa cilvēks

ĪPAŠĪBAS:

• Dzīvo laikā iekšā un laiku uztver kā kaut ko visapkārt esošu, tāpēc māk dzīvot šodienā.
• Bieži ir rūpīgs, dara darbus pamatīgi, pēc būtības, viņam svarīgi, lai nav paviršību. Ilgstoši spēj darīt vienu darbu – kamēr padara. Tāpēc viņam labāk uzticēt lielāku darba apjomu un ilgākā termiņā. Kopējais padarīto darbu daudzums būs mazāks nekā rietumu tipa cilvēkam tādā pašā laika nogrieznī.
• Arī procesus izbauda līdz galam. Pat ja ir aizgājis uz teātri un izrāde nepatīk – paliek līdz galam, nevis iet projām. Viņam nav grūtību būt šeit un tagad – viņš ar pilnu atdevi dara to, ko tobrīd dara.
• Attīstīta iztēle, fantāzija, spēja radīt vīzijas un tālus nākotnes plānus.
• Netiecas pēc efektīvākas laika plānošanas un bieži vien nemaz nezina, ka viņam tas ir aktuāli (tā domā rietumu tipa cilvēki, ar ko viņš kopā strādā vai dzīvo).
• Ja ir sarunāta tikšanās, austrumu tipa cilvēks var kavēt, jo viņam liekas, ka svarīgākais ir fakts, ka viņš vispār uz tikšanos atnāk, nevis ka ir precīzi laikā. Vienos vai divos – tas nav tik svarīgi. Ja pa ceļam uz tikšanos satiek kādu sen neredzētu paziņu, var iedzert ar viņu kafiju un aprunāties. Arī tad, ja tikšanos ar šā tipa pārstāvi kavē kāds cits, viņu tas pārlieku nesatrauc, viņš ir gatavs gaidīt un citkārt nemaz nepamana kavēšanas faktu.

RISKI, IZAICINĀJUMI

• Liels sapņotājs, bet bieži viens pats bez citu iesaistes savus sapņus īstenot nevar, jo pietrūkst disciplīnas. Tad, lai sasniegtu labus rezultātus, ir svarīgi piesaistīt labus darītājus, visdrīzāk kādu rietumu tipa pārstāvi.
• Strādājot neprot kontrolēt laiku un nezina, cik daudz laika paiet, cik laika vēl vajadzēs. Nevar paredzēt, cik tieši ilgi darīs kādu darbu – stundu, dienu, varbūt nedēļu. Viņš to var pateikt tikai tad, kad jau ir izdarījis. Ja prasa nosaukt termiņu, viņš to parasti izdomā, taču tam nav pamatojuma, jo patiesībā viņš to nezina.
• Lielāko stresu rada rietumu tipa cilvēki, kas prasa iekļauties termiņos vai ļoti strukturētā grafikā.