Santa.lv
  • Aizbēgt uz Grieķiju vai Itāliju tepat Rīgā: seši skaisti restorāni neaizmirstamam randiņam

  • SAGLABĀ RAKSTU
    10.02.2026
  • Santa.lv
    Santa.lv
    Redakcija
    Foto: Alvis Rozenbergs

    Gruzīņu tosts

    Dzirnavu ielas 42. namā kopš pērnā gada jūnija vidus ciemos gaida gruzīnu vecmāmiņa… tas ir, modernās gruzīnu virtuves restorāns Babo (no gruzīnu valodas – vecmāmiņa).

    Restorāns Babo

    Dzirnavu ielā 42

    Kādreizējā Panāzijas restorāna Nomad telpas pārvērtušās līdz nepazīšanai. Un tomēr mājas pamati – robustās ķieģeļu sienas, industriālās metāla konstrukcijas un funkcionālais plānojums – ir saglabāti. Lai telpā ienestu autentisku Gruzijas noskaņu, kas organiski saplūst ar mūsdienu pilsētvidi, priekšplānā izvirzīts māls. Valstij raksturīgo materiālu interjera dizainere Anda Ozoliņa roku rokā ar mākslinieci Iritu Tīlāni-Pakalniņu (Boterra Studio) apspēlējusi visinteresantākajos veidos. «Kad telpas kodolam jāpaliek nemainīgam, izdzēst apmeklētāju ierasto asociāciju un ienest vietā jaunu ir izaicinājums. Tas ir darbs ar detaļām. Tāpēc, kad pasūtītāji nonāca pie idejas par moderno Gruziju, man prātā bija māla trauki, neregulāras māla sienas, kas atgādina hinkaļus un uzrūgušu maizes mīklu,» projekta pirmsākumus atminas dizainere. Tā māls kļuvis par vēstnesi ne vien jaunā restorāna krāsu paletei, bet arī dizaina risinājumiem.

     

     

     

    Iespaidīgākais – trīs pusotra metra plati gaismekļi, kas vizuāli iecentrē apaļo saimes galdu, – ir unikāls mākslinieces Tīlānes-Pakalniņas roku darbs, un tas skatam paveras tūlīt pēc ienākšanas telpā. Kā sajūtu pagarinājums un akcents bāram seko apgaismojums blakus zālē – divpadsmit cita par citu atšķirīgākas Boterra Studio māla lampas. Dizainerei un māksliniecei saprototies no pusvārda, radušās arī nākamās idejas: dabiskajā iezī ietērptas visdažādākās detaļas – no vāzēm un bļodām līdz galda piederumu paliktņiem un pat gruzīnu kandžas jeb chacha glāzītēm. «Mēs necentāmies atdarināt, bet interpretēt – radīt savu Latvijas māla stāstu, kas vēsta par Gruziju ar mūsu acīm un rokām. Individuāli un neatkārtojami darinājumi šeit ieņem īpašu lomu, jo, galu galā, Gruzijas virtuve ir viens vienīgs roku darbs,» stāsta Anda Ozoliņa un kā vēl vienu spontānu stilizētās Gruzijas atspoguļojumu min dekoratīvo kolāžu uz sienas blakus bāram.

     

     

    Tapusi no materiālu atlikumiem, tā izcili kopā sasauc toņu gammu un vairumu interjerā izmantoto elementu: grafikas, sarus, ādu un, protams, mālu. Arī lielās zāles akcenta sienai izvēlēts ne mazāk radošs risinājums. Te dzimusi ideja drūmo, smagnējo sietu pārvērst par pamatu improvizētam mākslas darbam – gobelēnam, kas atgādina aitas vilnu. Tā 5 × 5 metrus lielais siets pieausts ar sīkām auduma strēmelītēm, diegiem un ādām. Mīkstās faktūras un gaišie materiāli interjeram piešķir īpašu mājīgumu un apmeklētāju gluži vai ieskauj gruzīniem raksturīgajā viesmīlībā. «Kad visa komanda ir uz viena viļņa, mākslinieces pārtver idejas un pat būvniekiem ir radošs skats, rodas patiess kaifs strādāt, un tas jūtams arī rezultātā. Laika gaitā esmu novērojusi – kad šī sajūta piemeklē, tad arī iekārtotajās vietās lietas aiziet labi,» prieku neslēpj Anda.

    6/6

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Ievas Receptes

    Vairāk