Rīga +1°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dabiska ziņkārība
Mazs bērniņš ir ziņkārīgs (var teikt arī – zinātkārs), viņš grib visu pataustīt, izpētīt un pagaršot. Vecākiem tas ir jāsaprot un jāpieņem kā divreizdivi ir četri! Un praktiski tas nozīmē to, ka dažkārt nākas pārkārtot savu māju tā, lai bērniņam būtu droši un lai viņš varētu netraucēti iepazīt pasauli. Pretējā gadījumā jūs būsiet spiesti nemitīgi sekot un aizrādīt savam mazulim: tur nedrīkst, to neņem, tur nelien… un tā tālāk – nemitīga aizrādīšana par labu nenāks, turklāt jūs nevarat galvot, ka vienmēr un visur būsiet klāt un spēsiet novērst mazāku vai lielāku nelaimi.
No rokas – mutē
Maza bērna vecākiem jārēķinās, ka, sasniedzot zināmu vecumu (turklāt tas var turpināties visai ilgi), mazulim parādās viņa attīstībā ļoti svarīgs reflekss – visu, kas nonāk mazajās rociņās, bērns uzreiz bāž mutē. Arī tas ir jāpieņem kā dabiska attīstības norise, nevis nemitīgi jāapsauc: nebāz mutē, tā nedrīkst, noliec nost utt. Labāk gādājiet par to, lai mājās būtu droši un tīri un lai aizsniedzamās lietas mazais varētu netraucēti izpētīt, arī iebāžot mutē.
Aizliegtais ir vilinošs!
Vēl jaunajiem vecākiem jāielāgo, ka zināmā posmā mazulim īpaši interesants būs viss, ko nedrīkst. To skapīti nevar vērt vaļā – ahā, tātad tieši tur mazais ļoti gribēs pastrādāt. TV pulti, telefonu un atslēgas aiztikt nedrīkst – vai, cik ļoti mazās rociņas grib tieši šos priekšmetus! Viens no ieteikumiem ir aizliegto turēt bērnam nesasniedzamu, bet ir arī citas, bērna attīstībai draudzīgākas, metodes. Piemēram, aizliegtajā skapītī, bērnam neredzot, var iekārtot drošu vidi – izņemt visus asos priekšmetus, medikamentus vai citas lietas (kas nu tajā skapītī atrodas) un to vietā salikt plastmasas bļodas, koka karotes un vēl šo to, kas mazo varētu interesēt, bet neapdraudēt.
Citi lasa
Klusums ir aizdomīgs
Kad bērniņš jau mazliet paaudzies, viņš brīžiem labprāt parotaļājas viens pats. Reizēm pat labu laiciņu no vietas mazulis aizrautīgi pēta kādu priekšmetu, kas teorētiski nešķiet nekas īpašs – tā var būt arī visparastākā zeķīte! Šādos izpētes brīžos bērniņu nevajag traucēt, tomēr jāpatur mazais savā redzeslaukā. Reizēm nogurušiem jaunajiem vecākiem šādas reizes šķiet kā malks spirdzinoša ūdens: «Cik labi, ka mazais tur darbojas, es pa to laiciņu ātri kaut ko padarīšu!» Stop! Vecāki ar lielāku pieredzi ir novērojuši nerakstītu likumu – ja mazulis ilgāku laiku kaut kur klusi, klusi čubinās, pastāv ļoti liela iespējamība, ka viņš dara kaut ko, ja ne aizliegtu, tad vismaz uzmanāmu! Piemēram, koridorā pēta dubļainos apavus (atcerieties no rokas – mutē!), ir atklājis elektrības vadu mudžekli aiz galda, revidē mammas rokassomiņas saturu vai rakājas pa suņa bļodiņu… Esiet modri, klusums mēdz būt aizdomīgs!
Bīstamās vietas un lietas
Šis ir nosacīts dalījums pa vecumposmiem, lai pievērstu vecāku uzmanību bīstamākajām vietām un lietām, kas atrodamas katrā mājā. Tas, ka applaucēšanās risks minēts pie velšanās un līšanas vecumposma, nenozīmē, ka mazais rāpotājs vai staigātājs nav jāpasargā! Tāpat arī aizrīšanās ar sīkiem priekšmetiem, attiecības ar mājdzīvniekiem un citas lietas ir aktuālas dažādos vecumposmos – līdz pat skolas gadiem.
Īpaši jāņem vērā, ja mājās ir zīdainis
Kritieni no augstuma. Visbiežākā trauma maziem zīdainīšiem mājās ir kritieni no augstuma – proti, no pārtinamās virsmas, dīvāna vai gultas, kur mazulīti pārtin, bet kādu mirkli atstāj bez uzraudzības. Kaut arī šķiet, ka nekas taču nevar notikt, jo mazais vēl neprot velties… Nopietnu traumu jaundzimušais var gūt, nokrītot pat no 30 centimetru augstuma. Tāpēc, ja jums patiešām ir neatliekama vajadzība uz pāris sekundēm atstāt mazuli, izveidojiet viņam apkārt vismaz barikādes no spilveniem un cieši sarullētām segām!
Drošība gultiņā. Pārliecinieties, vai bērna gultiņa iekārtota pareizi: vai nav pārāk lielas spraugas starp redelēm, vai matracītis nav pārāk augstu un gultiņas malas pārāk zemu, vai nekarājas kādas auklas, kurās mazulis varētu sapīties. Arī spilvens un smaga sega zīdainītim nav vajadzīgi – viņam vēl nav iemaņu tos pabīdīt nost, ja gadījumā notiek smakšana. Nevajag gultiņā salikt dvieļus, mīkstās mantiņas, pudelītes u. c. priekšmetus. Nekādā gadījumā mazulīti nedrīkst atstāt bez uzraudzības, ja viņš atrodas uz vēdera!
Kad mazais jau veļas un lien
Drošāk uz grīdas. Tas ir vecumposms, kad bērniņš ir kustīgāks, nekā vecākiem šķiet. Te mazais vēl bija gultas vidū, bet, atliek tikai pagriezties, kad viņš jau ir pie pašas maliņas! Svarīgākais šajā vecumā – visdrošāk mazulim būs uz grīdas, kur paklāta sedziņa. Vislabāk to noklāt istabas vidū, tad būs vieglāk redzēt, cik ātri mazais spēj pārvietoties, un bērnam savukārt nebūs iespējas pārāk ātri nepamanītam pietuvoties kādām aizliegtajām zonām, piemēram, televizora galdiņam vai elektrības kontaktligzdām sienā.
Aizrīšanās risks. Šajā vecumā mazulis jau aktīvi cenšas visu, kas rociņās, iebāzt arī mutē, tāpēc jāseko līdzi, vai pa tvērienam nav bīstamu, sīku priekšmetu, ar kuriem bērns varētu aizrīties. Pat it kā nevainīgas rotaļlietas var būt bīstamas – piemēram, skanošās, kurās iekšā atrodas sīkas baterijas. Ja bērns tādu norij, iznākums var būt letāls.
Karsti šķidrumi. Vislabāk būtu, ja savus karstos dzērienus (kafiju, tēju u. c.) vecāki izdzertu noteiktā laikā un vietā, nevis pārvietotos ar krūzēm pa māju un kādā brīdī paņemtu klēpī arī bērniņu. Applaucēšanās ar karstiem šķidrumiem ļoti bieži notiek, turot mazulīti klēpī un vienlaikus malkojot karstu dzērienu. Tikpat bīstami ir novietot krūzes tuvu galda vai plaukta malai, kur mazais tās var aizsniegt vai kur tās ir nestabilas un var uzkrist bērnam virsū. Vēlāk, kad mazais jau sāk rāpot un staigāt, jāmaina arī ēst gatavošanas tradīcijas – zupas un mērces jāvāra tikai uz tālākajiem plīts riņķiem.
Bērns rāpo un staigā
Gribu visu ņemt, atvērt, pagaršot! Aktīvs kustību attīstības vecums, kad vecākiem nemitīgi jāstaigā bērnam pakaļ – un to arī vajag darīt! Īpaši tad, ja māja nav ideālā kārtībā un mamma pati nezina, kas atrodams kādā skapītī vai plauktā. Visām bīstamajām vielām jābūt noliktām bērnam nepieejamā vietā – medikamentiem, sadzīves ķīmijai, alkoholam u. c. Tāpat jāpārdomā, vai kaut kas bīstams neatrodas tur, kur teorētiski nekā tāda nav. Tipisks piemērs: visi medikamenti stāv aiz atslēgas pašā augstākajā skapītī, kur mazais nevar piekļūt. Bet… priekšnamā uz grīdas stāv mammas soma, kurai pierāpo bērns un atrod tajā pretsāpju un pretapaugļošanās tabletes!
Sargā rociņas! Vecākiem jāraugās, ko dara mazās, ziņkārīgās rociņas – tās ne tikai visu bāž mutē, bet arī grib virināt skapīti, durvis un cilāt kastēm vākus, nesaprotot, ko nozīmē ievērt pirkstus. Tāpat rociņas vēl nezina, ko nozīmē karsts, un labprāt dodas pētīt cepeškrāsni darbībā vai pataustīt skaisti kvēlojošā kamīna stiklu.
Kas notiek blakus telpā? Kad mazulis ātri pārvietojas rāpus, spēj tikai sekot! Tāpēc nepietiek ar to, ka bērnam droši iekārtota istaba, kurā uzturas visbiežāk. Bīstamie momenti jāizvērtē arī citās telpās – ko mazais var aizsniegt un paņemt vannasistabā, virtuvē, priekšnamā? Ļoti svarīgi ir norobežot kāpnes, ja tādas mājās ir. Turklāt ar aizslietņiem bieži vien ir par maz, drošāk būs ierīkot stabilus vārtiņus, ko atvērt var tikai pieaugušie.
Kas jāņem vēra, ja mazulim 1–3 gadi
Dažādi kritieni. Kad bērns mācās staigāt, ir gluži dabiski, ka viņš arī biežāk klūp un krīt. Tāpēc vecākiem jāparūpējas, lai tas noritētu pēc iespējas drošāk un nekaitīgāk. Ja mājās ir slidenas grīdas, ir vērts iegādāties paklāju vai arī vilkt mazajam kurpītes ar neslīdīgu zolīti (var arī zeķītes ar gumijotām pēdiņām). Tāpat lieku reizi pašam jāizrāpo māja bērna augstumā un jānopako visi asie stūri, jāaizved uz laukiem atvaļinājumā stikloti galdiņi, nestabili krēsli un citas nedrošas mēbeles, kas bērnu varētu kaut kā apdraudēt.
Attiecības ar mājdzīvnieku. Ja mājās ir dzīvnieciņš, laiks pārvērtēt savu mīlestību un uzticību mīlulim – proti, lai cik mīļš nebūtu kāmītis, sunītis vai kaķītis, bērnu kopā ar dzīvnieku nedrīkst atstāt nepieskatītus! Iespējams, suns neprotestēs pat tad, ja mazais gulsies viņam virsū un raustīs aiz ausīm, bet dzīvnieks var sajusties apdraudēts un kļūt agresīvs, redzot, ka bērns tuvojas viņa ēdiena bļodai! Nevajag riskēt, labāk bērnam mācīt zināmu pietāti pret mājdzīvnieku.
Logus ciet, vadus prom! Ja bērns brīvi var piekļūt logiem, parūpējieties, lai tas tomēr nevarētu notikt. Plašas palodzes ir skaisti, tomēr ne tagad! Lai izvēdinātu telpas, vai nu atveriet logus un kopā ar mazuli izejiet citā telpā, vai lietojiet logiem tikai drošu vēdināšanas režīmu. Svarīgi ir arī izpētīt, kur mājās atrodas elektrības vadi, pagarinātāji un kontaktligzdas. Iespējams, bez kādas no ligzdām pagaidām var iztikt. Arī vadus var savākt un paslēpt, lai tie neapdraudētu mazo pētnieku – tikai jāpadomā un jāpastrādā!
Uzmanīgi – ass! Dažādi asumi ir ļoti bīstami, tāpēc tie jātur bērnam neaizsniedzamās vietās. Šķēres, naži, dakšiņas, skuvekļi, adatas un arī kaktusi – tie visi ir potenciāli traumu radītāji, tāpēc obligāti jānovieto tur, kur mazais nevar aizsniegt. Turklāt jāatceras, ka lielākam bērnam augstums vairs nav šķērslis – viņš paņem krēsliņu un pakāpjas!
